Kā mēs visi labi zinām, tad, lai kaut ko sasniegtu spēka sportā, ir nepieciešams pareizs uzturs. Daudzi iesācēji no sākuma tam nepievērš uzmanību un, lai arī viņiem liekas, ka viņi paši ēd daudz, patiesībā, ļoti bieži, izrādās, ka dienā viņi apēd tik cik viņiem būtu jāapēd vienā ēdienreizē. Ir arī cits gadījums – cilvēks saprot, ka viņš ēd maz, taču, lai ēstu vairāk, viņam nav gribēšanas, t.i., apetītes. Tieši tāpēc mēs apskatīsim to kā šo apetīti palielināt.
Vispirms ir jāsaprot, kas ir iemesls šim zemajam ēstgribas līmenim, jo parasti tas nav nekas iedzimts vai nelabojams, bet ir kādas saslimšanas rezultāts. Pats acīmredzamākais gadījums, protams, ir gremošanas sistēmas problēmas, taču tāpat sliktā apetīte var rasties dēļ aknu kaitēm, kādām infekcijām, arī stresa un, kas ir pats nopietnākais, no onkoloģiskām kaitēm. Tieši tāpēc, pirms darīt kaut ko apetītes uzlabošanas virzienā, vispirms ir jāpārbauda sava veselība un jāizslēdz visi traucējošie faktori.
Īstenībā, ja mēs runājam par populārākajām kaitēm, tad zemā ēstgriba daudziem ir saistīta ar stresu – skola, darbs utt., cilvēks šādā vidē nejūtas pārliecināts, nervozē un… jā, negrib ēst. Iespējams, ka kāds no jums ir novērojis, ka pirms kādiem atbildīgiem darbiem jums negribas ēst. Jā, tā ir tāda ļoti saasināta situācija, taču, ja stress ir regulārs, protams, ka arī ēst gribēsies mazāk.
Bet nu pie praktiskākām lietām, proti, paņēmieniem ar kuru palīdzību var palielināt ēstgribu. Protams, ja jūs nodarbojaties ar sportu, ēst gribēšanai ir jāpalielinās, jo ķermenis vienkārši prasīs papildus uzturvielas. Tiesa, dažreiz ēs gribēšana ir mazāka nekā ēst vajadzēšana, atbilstoši uztura plānam, tāpēc ir jāpielieto dažādi paņēmieni, lai apmānītu mūsu organismu.
Klasisks gadījums ir ēdienreižu sadalīšana mazākās porcijās, t.i., ēst mazāk, bet biežāk, jāēd tie produkti un ēdieni, kas patīk vairāk, taču tajā pašā laikā ir jādažādo ēdienkarte, jo ēdot pat pašu iecienītāko ēdienu dienu no dienas, tas pēc laika apniks un problēmas atkārtosies no sākuma, turklāt, jums arī tas favorītēdiens jau nebūs favorītos. Tāpat nevairieties no klasiski ierastu ēdienu dažādošanas ar garšvielām vai pagatavošanas veida. Piemēram, vistas fileju var izvārīt vai iztvaicēt līdz zābaka zoles konsistencei, taču var sautēt, izcept krāsnī utt. Produkts paliek tas pats, bet gastronomiskā bauda – pavisam citas.
Tāpat, lai arī tas vairāk ir psiholoģiski, nekā fizioloģiski, pats ēdiena izskats mums rosina apetīti. Bieži vien mums nevajag pat ēst, bet ieraudzīt ēdienu, sajust tā smaržu un mums jau organisms prasa ēdienu.
Te gribētos iestarpināt arī pāris vārdus par ĻOTI populāru situāciju, kad cilvēkiem ēst negribas no rīta. Neiedziļinoties procesos kāpēc tas tā ir (glikozes līmenis, kuņģa sulu neitralizēšanai izdalīto gļotu esamība utt.), var izcelt pāris paņēmienus kā ar to cīnīties. Sākumā, lai no rīta gribētos ēst, vajag… paēst vakarā. Tas samazinās glikozes līmeni un no rīta gribēsies ēst. Tāpat, tūlīt pēc pamošanās der izdzert glāzi ūdens, bet pēc kādas stundas pievērsties ēšanai. Tas arī ir būtisks apstāklis. Ļoti bieži cilvēki pamostas un uzreiz grib sevī iestūķēt pāris sausas desumaizes, aizliet to visu ar kafiju un uzskatīt, ka ir paēduši. Pirmkārt, tā nav ēšana, otrkārt, tā ir organisma mocīšana. Jā, es saprotu, ka daudziem no rīta var arī nebūt tik daudz brīva laika, taču… tāpat ne jau 5 minūtes pirms iešanas no mājas cilvēki mostas (nē, nu, protams, ir arī tādi, kas jums liedz pamosties nevis stundu, bet stundu un 10 minūtes agrāk, sataisīt ēdamo, nomazgāties, saģērbties un tieši pirms iziešanas paēst (parasti ēšana ir pirmā un tad pārējie darbi, šeit es piedāvāju darīt apgrieztā secībā)?
Arī par ēdienu… nu kas tās desumaizes ir par ēdienu? Ja nepatīk ēst daudz – sataisiet kādu olbaltumvielu-gļhidrātu kokteili, vai izdzeriet jau gatavu geineri! Tas aizņems max 3 minūtes laika ar visu sagatavošanu, bet uzņemts tiks tik daudz kā normālā ēdienreizē.
Labi, tas bija par rīta cēlienu, bet nu par visu pārējo. Kā cīnīties ar ēst negribēšanu? Viens no variantiem ir pirms ēšanas izdzert kādu skābas sulas glāzi, jo tādējādi, ar sulā esošo cukuru, tiks izsaukts insulīna līmeņa pieaugums, bet skābums aktivizēs kuņģa gļotādas izdalīšanos. Protams, ka var lietot ne tikai sulu, bet arī ko citu no skābajiem produktiem.
Līdzīgs efekts ir arī no preparātiem, kas satur rūgtumu. Šajā gadījumā tie tiek gatavoti no zālēm, tāpēc, ja vien tiek lietoti atbilstoši rekomendācijām, nekādu ļaunumu veselībai nenodara un tos var lietot arī bērni.
Protams, ir arī kompleksie preparāti, kas ir domāti ēstgribas uzlabošanai, taču ļoti bieži tie nav nekas cits kā jau iepriekš minēto skābo/sāļo vielu mikslis, kas papildināts ar B grupas vitamīniem. Protams, ir arī citi, piemēram, Periotls, kas bloķē apetīti nomācošo mediatoru darbību. Tomēr, kopumā jāsaka, ka tas drīzāk ir izņēmums.
Kas vēl? Protams, tālāk aprakstītie preparāti un paņēmieni jau vairs nekādā gadījumā nav jālieto “parastajiem mirstīgajiem” un pat ne fizkultūriešiem, jo tas jau ir diezgan nopietns stāsts.
Insulīns. Tā kā insulīns mūsu organismā tiešā veidā arī regulē mūsu ēstgribu, tad tā lietošana no ārienes var ĻOTI IEVĒROJAMI palielināt ēstgribu. Tieši šo aspektu izmanto arī daudzi spēka sportisti, jo insulīns arī palīdz šūnām daudz efektīvāk uzsūkt barības vielas, kas viņu gadījumā ir solis pretī sportiskajam progresam.
Tiesa, ja kāds iesācējs-distrofitnesists tagad sadomās lietot insulīnu tad… nu tad, lai paralēli sāk apzvanīt galdniekus, jo insulīns, lai arī ir baigi foršs preparāts progresam, ir viens no bīstamākajiem preparātiem, jo tā pārdozēšana var novest līdz letālam iznākumam, tāpēc galdnieka pakalpojumi var nākties būt vajadzīgi.
Tiem, kuriem ne visai gribas riskēt ar veselību un dzīvību, tie, lai cīnītos ar savu ēst negribēšanu, nereti lieto peptīdus, precizāk GHRP-6 un GHRP-2, kas ir augšanas hormona sekrēcijas stimulators. Kā papildus efekts tiem ir ēstgribas palielināšanās, kā arī kortizola koncentrācijas palielināšana asinīs, kas arī izsauc apetītes paaugstināšanos.
Tāpat, ja mēs runājam godīgi, lietojot anaboliskos steroīdus apetīte arī būtiski pieaug. Šāds efektis ir no pilnīgi visiem preparātiem, tajā skaitā no “tautas preparāta” metandienona, taču pats izteiktākais ēstgribas efekts ir novērojams, pēc zinātnieku atziņām, no primabolana. Tiesa, šeit ir arī jāsaprot to, ka lietot AS tikai dēļ apetītes paaugstināšanas ir stulbums lielākajā mērā, jo tāpat cilvēka organisms tiek pakļauts tieši tādiem pašiem riskiem un blaknēm kā “normālos” gadījumos.
Tomēr, lai arī visi šie paņēmieni ir gana labi un arī strādā, patiesībā, lai būtu rezultāts, tajā skaitā konstanti augsta ēstgriba (bez tās, diemžēl, nekas nesanāks) vienīgais pareizais ceļš ir režīms. Ir vienkārši jāņem un jāēd. Tie, kuri gaida kad sagribēs ēst… tas nav tas variants. Protams, nevajag pārrīties, taču pakāpenisk palielināt porcijas, lai beigās sasniegtu tos savus mērķa apjomus – tas gan ir jādara un, kad kādu laiku šādā režīmā tiks padzīvots, jūs paši redzēsiet, ka ar ēst gribēšanu nemaz nav tik švaki.
