Iepriekš biju rakstījis par dibena trenēšanu un šis teksts izpelnījās gana plašu uzmanību, tāpēc šoreiz izdomāju uzrakstīt par krūtīm. Sieviešu krūtīm. Protams, par tām var runāt un rakstīt daudz, taču šoreiz mana interese būs visai profesionāla, proti, ir ļoti daudz dažādu mītu un puspatiesību par krūtīm un treniņiem ar svariem. Vieni saka, ka no tā krūtis "saraujas", citi – tā var uztrenēt tās lielākas par pāris izmēriem. Patiesībā... tālāk pierakstīšu kā ir patiesībā.
Kā meitenēm trenēt krūtis?18
Protams, ka krūtis ir tā sieviešu ķermeņa daļa, kurai tiek pievērsta uzmanība, patīk tas kādai vai nē, bet tas tā ir un tas ir dabiski (tie ir instinkti vēl no seniem laikiem un var teikt - dzīvnieku pasaules). Tieši tāpēc daudzas (lielākā daļa) dāmu, meiteņu, jaunkundžu uztraucas par to kā izskatās viņu krūtis. Kāda grib lielākas, citai neapmierina krūšu forma utt. Dāmas gan īsti negrib tam ticēt, taču patiesībā lielākoties vīriešiem krūšu izmērs kā tāds pilnīgi un aboslūti neko neizsaka (protams, ir arī tādi, kas uz to iespringst), jo galvenais ir kā tās izskatās koptēlā un, kā mēs zinam, katram jau šis koptēls prātā ir uzprojicējies ir savādāks. Šeit, tāpat kā spēka sportā kopumā ļoti labi strādā teiciens – vairāk nav labāk, labāk ir labāk! Bet nu ne jau psiholoģijas piecminūti es šeit sākšu vadīt, jo mērķis bija cits.
Treniņi. Krūtis. Dāmas. Ar vīriešiem šeit viss ir vienkārši – ņem vairāk, cel vairāk, būs attīstīti krūšu muskuļi, visiem tas patiks, būsi kings. Meitenēm gan ir savādāk. Daudzas daiļā dzimuma pārstāves domā, ka no sportošanas krūtis "saraujas", kļūst mazākas un tādējādi viņas zaudēs savu šķietamo pievilcību. Krūšu apjomu samazināšanās process tiešām notiks, tā nu tas ir, taču, nevis uz kaut kādas mistiskas saraušanās rēķina. Kas ir krūtis? Tie ir tauki. Jo vairāk tauku, jo lielākas krūtis. Savukārt dāmas sportojot lielākoties vēlas notievēt, t.i., pāris kilogramus nomest, dažus centimetrus mazāk tur, vēl nedaudz – šite utt. Viss jau būtu labi, ja vien ne tas apstāklis, ka lokālā tauku dedzināšana, t.i., zemādas tauku slāņa samazināšana konkrētā vietā, atstājot to nemainīgu citā, nav iespējama. Jā, ir ģenētika un, ja nu kādai paveiksies, tie tauki, kas veido krūšu apjomu "aizies" vēlāk nekā vidēji tas notiek, taču fakts paliek fakts – tievējot krūtis zaudē savu apjomu. Vēl krasāk tas ir redzams gadījumos, kad tievēšana ir strauja un būtiska.
Salīdzinājumam – kā normāls zemādas tauku procents sievietei tiek atzīts 20-30% robežās, savukārt izteikti sportiska dzīvesveida piekritējām tas pietuvojas līdz pat 10%, kas ir gandrīz vai minimums, lai mēs runātu par kaut cik adekvātu ķermeņa stāvokli (zemāks tauku procents draud ar nopietnām veselības problēmām).
Te ir arī jāpiebilst tas fakts, ko daudzas dāmas nesaprot. Skatoties kādas fitness-bikini sacensības viņas redz formīgas meitenes ar labi trenētiem dupšiem un apjomīgām krūtīm, tajā pašā laikā kādai no viņām ir redzama pat prese. Līdz ar to uzreiz rodas doma, ka viņai ir paveicies, jo ģenētika to pieļauj. Realitātē nevis ģenētika, bet plastiskā ķirurģija to pieļauj. Iespējams, ka kādai tagad sagrūs visi sapņi un cerības, taču absolūtais vairākums no dāmām, kas startē šajā kategorijā (TOP līmenī - visas) ir bijušas pie plastiskajiem ķirurgiem, lai palielinātu savas krūtis, pretējā gadījumā viņām tajos "izejamajos krūšturos" nebūtu ko likt. Vai tas ir labi vai slikti – lai katrs domā pats. Es uzskatu, ka sportam tas ir pieļaujami, bet vai uz to jātiecas katrai meitenei, kas iet uz zāli – nezinu.
Otrs mīts ar ko bieži nākas saskarties ir stāsti, ka sievietes ar spēka treniņu palīdzību var palielināt krūtis. NĒ, nevar! Kā ju minēju, krūšu apjomu veido taukaudi un piena dziedzeri. Kā redzat, tad te nav ne vārda par kaut ko, kas būtu trenējams. Ne taukus, ne dziedzerus nevar trenēt. Kā tad tā, kāds paprasīs, vai tad sievietēm nav krūšu muskuļu? Ir gan un tie atrodas zem piena dziedzeriem, taču to treniņš var tikai minimāli izmainīt krūšu formu (kas lielākā mērā atkarīga no ādas elastības) vai piepacelt tās. Būtiski izmainīt apjomus vai krūšu formu ar treniņiem arī nevar.
Tāpat, ko arī daudzas dāmas mēģina sev iestāstīt – pēc treniņa krūtis kļūs cietākas. Bez maz vai tā, ka krūšturis vairs nebūs jānēsā. Šķiet, ka tās, kas lasīja visu augstāk rakstīto jau nojauš, ka tā nebūs. Ja likumsakarība nav ievērota, tad atkārtošos – krūtīs veido tauki un dziedzeri. Tie no treniņiem nevar palikt cietāki.
Tāpat nereti nākas dzirdēt apgalvojumu, ka laikā, kad sieviete baro bērnu ar krūti, tad viņai nevajadzētu veikt krūšu muskuļu treniņus, jo tā pasliktināsies piena "ražošana". Te ir mazliet cits stāsts. Ja sieviete baro bērnu ar krūti, tad tas var būt pēcdzemdību periods utml., kad lielas slodzes vispār nav vēlamas, taču ja mēs ņemam atsevišķi pašu piena rašanas procesu un treniņus, tad viss ir pilnīgi pretēji. Trenējot krūtis, šajā rajonā uzlabojas asinsrite. Uzlabota asinsrite uzlabo arī piena dziedzeru darbību, rezultātā – rodas vairāk piena.
Šajā vietā daudzas lasītājas var uzdot loģisku jautājumu – A kādas suņa pēc man tad ir jātrenē krūtis, ja beigu biegās nekāda labuma no tā nav? Atbilde: Labums nav jāmeklē krūšu apjomā, tvirtumā, apaļumā vai kur citur. Ir jāsaprot, ka visa ķermeņa muskulatūra ir jātrenē, lai iegūtu foršu kopējo formu. Tāpat ir jāsaprot, ka muskulis tāpat jau strādā un tam vajag spēku. Spēku vajag kā citu muskuļu grupu treniņā, tā arī ikdienā. Protams, ne jau 500 kg spiests, taču spēks kā fiziska kvalitāte noder visiem (nē, nevajag klausīties tos, kas ar alus pudeli rokās saka, ka tas sievietes padara nesievišķīgas). Tāpat ir jāsaprot, ka netrenējot krūtis, bet trenējot citus muskuļus, var tikt pie traumām un problēmām ar stāju, kas saistītas ar to, ka, piemēram, muguras muskuļi ir spēcīgāki un tādējādi zūd balanss, mainot stāju.
Labi, ar mītiem tikām galā, noskaidrojām arī to, ka krūšu muskuļi ir jātrenē, taču kā tad trenēt krūtis? Uzreiz saku, ka, ja vīriem lieli krūšu muskuļi ir viena no "firmas zīmēm" un tāpēc tie tiek trenēti ļoti intensīvi, līdz pat 20% no visas slodzes (ir tādi, kas trenē vairāk, taču ne no liela prāta), tad sievietēm tā nav. Es uzskatu, ka sievietēm krūtis nav jātrenē tik daudz un, ja vien nav kaut kādu sportisko mērķu, šo muskuļu grupu vispār būtu "jāpamoka" vien tādā tonusu uzturošā režīmā (nu labi, sākumā varbūt arī nedaudz lielāka slodze būs vajadzīga, lai panāktu vajadzīgo tonusu, bet nevajag aizrauties un iedvesmoties no zālē lielākajiem onkuļiem).
Ja mēs treniņu vērtējam tieši vingrinājumu ziņā, tad neko sarežģīt te nevajag. Protams, ar vienu atspiešanos būs pa maz (taču šis vingrinājums būtu labi iekļaujams tādā vienkāršā un standartizētā programmā), taču kopā ar izvērsieniem (var pildīt kā ar hantelēm, tā bloka trenažierī) un spiešanu guļus (pārmaiņus no treniņa uz treniņu mainot kā leņķus, tā hanteles/svaru stienu) tas būs absolūti pietiekoši.
Sievietēm sākot treniņus vai arī tos turpinot ļoti bieži ir tādas neizskaidrojamas bailes par "pārkačāšanos" un lieliem svariem. Tāpēc viņas dara kaut ko ļoti aptuvenu. Var jau protams savu laiku tērēt arī tā, taču pie gaidītā mērķa jūs vienkārši nenonāksiet. Muskulim, lai tas atsauktos uz ārējo ietekmi, vajag izaicinājumu. Tam ir jāliek darīt kas tāds, kas viņam ir grūti, tikai tā tas adaptējas un mainās. Ar viegliem svariem un pildot vingrinājumu daudz reizes tas nenotiks. Vajag orientēties uz 8-12 atkārtojuma reizēm (uz darba 2-3 piegājieniem). Un , nē, jūs nepārkačāsieties, jo sieviešu organismā nav paredzēta tāda iespēja fizioloģiskā līmenī (tās, kuras jūs redzat ar iespaidīgiem augumiem un muskuļu masu lieto stipras iedarbības hormonālus preparātus un visu savu ikdienu pakārto tikai šim vienam mērķim).
Ceru, ka kaut neliela skaidrība vai vismaz pārdomas par šo jautājumu kādai vai kādam radās. Tāpat ceru, ka ar šo rakstu vismaz kāda vai kāds pārstās tiražēt puspatiesības par spēka treniņiem un sieviešu krūtīm. Ja tā – tad uzskatu, ka raksts sevi ir attaisnojis.