Joga3

Joga nozīmē vienotību ar Dievu vai sevis paša mazā ego vienotību ar dievišķo Es, ar mūžīgo garu. Lielākā daļa rietumnieku jauc jogu ar hatha jogu, kas ir dažādu ķermeņa pozu sistēma, taču joga pamatā ir garīga disciplīna.. Hatha joga ir lieliska sistēma, turklāt ķermenis ir daļa no cilvēka dabas un ir jāuztur formā, savādāk tas traucē garīgos centienus. Sekotāji, kas tiecas atrast Dievu piešķir mazāku nozīmi jogas pozām. Tāpat arī nav īpaši vajadzīgs, lai viņi tās praktizētu.

evu piešķir mazāku nozīmi jogas pozām. Tāpat arī nav īpaši vajadzīgs, lai viņi tās praktizētu.

Hatha joga ir radža jogas, kas ir īstā jogas zinātne fiziskais atzars. Radža joga ir meditācijas tehniku sistēma, kas palīdz harmonizēt cilvēka apziņu ar dievišķo apziņu.. Joga ir gan māksla, gan zinātne. Tā ir zinātne, jo piedāvā praktiskas metodes ķermeņa un prāta kontrolei, tādējādi padarot iespējamas dziļas meditācijas. Un tā ir māksla, jo, ja tā netiek praktizēta intuitīvi un izjusti tā sniegs tikai virspusējus rezultātus.

Joga nav ticību sistēma. Tā ņem vērā ķermeņa un prāta savstarpējo ietekmi vienam uz otru un noved tos līdzsvarā. Cik bieži piemēram, prāts nevar koncentrēties, jo ķermeņa saspringums vai slimība neļauj enerģijai plūst uz smadzenēm. Tik bieži arī ķermeņa enerģija ir novājināta, jo gars ir nospiests vai to paralizē kaitīgas emocijas.

Joga strādā, galvenokārt, ar ķermeņa enerģiju, izmantojot prānajāmas (pranayama) zinātni vai enerģijas kontroli. Prāna nozīmē arī elpu. Joga māca kā ar elpas kontroli nomierināt prātu un sasniegt augstākus apziņas līmeņus.. Jogas augstākās mācības aizved aiz tehnikām un parāda jogam vai jogas praktizētājam, kā novirzīt koncentrēšanos ne tikai, lai līdzsvarotos ar dievišķo apziņu, bet arī sapludinātu apziņu ar Bezgalīgo.

Jogas zinātne ir tūkstošiem gadu sena.. Patiesības, kas atklātas jogas mācībās tomēr neaprobežojas tikai ar Indiju vai tiem, kas apzināti praktizē jogas tehnikas. Daudzi citu reliģiju svētie, t.sk. kristiešu svētie ir atklājuši garīgā ceļa aspektus, kas ir būtiski jogas mācībā. Daži no tiem bija tādi, ko indieši arī pieņemtu kā varenus jogus. Viņi pacēla enerģiju no ķermeniskās pieķeršanās līdz dvēseles identitātei. Viņi atklāja noslēpumu, kā novirzīt sirds jūtas uz smadzenēm, tā vietā, lai ļautu tām izplūst ārpusē kā nemierīgām emocijām. Viņi atklāja dievišķās uztveres portālu punktā starp uzacīm, kur dvēsele dodas, lai saplūstu ar Kristus apziņu. Viņi atklāja bezelpas stāvokļa noslēpumus un kā dvēsele bez elpas var sasniegt garīgus augstumus. Viņi atklāja stāvokli, ko daži nosauca par mistisku laulību, kurā dvēsele saplūst ar Dievu un kļūst vienota ar viņu.

Joga izpilda bībliskās mācības par to kā cilvēkam būtu jāmīl Dievs: ar sirdi, prātu, dvēseli un spēku. Jo spēks nozīmē enerģiju.

Parasta cilvēka enerģija ir ieslēgta ķermenī. Tās enerģijas trūkums gribai neļauj mīlēt Dievu koncentrēti ar jebkuru no viņa dabas aspektiem – sirdi, prātu un dvēseli. Tikai tad, kad enerģija var tikt atvilkta no ķermeņa un pavērsta augšup dziļas meditācijas laikā patiesa iekšēja sazināšanās ir iespējama..

Kad Tu runā ar kādu, vai nav normāli arī gribēt dzirdēt viņa atbildi ? Pēc Dieva lūgšanas un dziedāšanas, kādēļ nepaklausīties viņa atbildi savā dvēselē ? Meditācija ir klausīšanās process. Meditācija ir sevis padarīšana jūtīgāku pret Viņa kluso iedvesmu sevī iekšā. Jogas esence ir klusums un jūtīgums, ko tehnikas praktizēšana rada prātā.