Psoriāze nav nekāda Dieva dāvana, to saprot arī šī meitene un katrs cilvēks, kuram tāda ir.
Psoriāze nav nekāda Dieva dāvana, to saprot arī šī meitene un katrs cilvēks, kuram tāda ir.
22 gadus vecajai Sofijai Ridlingtonei jau pusaudžu vecumā tika diagnosticēta psoriāze -Psoriāze ir slimība, kas maina ādas šūnu dzīves ciklu. Ādas virsējā slānī nepārtraukti mainās un atdalās šūnas. Parasti šis process notiek aptuveni mēnesi, taču psoriāze to ievērojami paātrina. Rezultātā uz ādas veidojas sabiezināti plankumi ar gaišākām ādas plēksnēm un niezoši, sausi, sarkani plankumi, kas reizēm var būt sāpīgi.Psoriāze ir noturīga un hroniska slimība. Slimības saasinājumi parasti mijas ar uzlabojumiem.
Gadu laikā psoriāze ir izkaisījusies pa visu sievietes ķermeni. Sāpes, nieze un cilvēku skatieni ir nepatīkamākais, ko šī slimība sevī ietver. Ja psoriāzes skartās ķermeņa daļas ir noslēpjas ar apģērbu, tad vari uzskatīt sevi gluži par veiksminieku, jo iztiksi bez papildus cilvēku izbrīna pilnajiem skatieniem, bet, ja psoriāze ir izkaisījusies arī uz sejas, tad ir kā ir.
Sofijai patīk kosmētika un viņa prot ar to rīkoties. Šis ir viņas sava veida ierocis, lai to paslēptu. Un par to viņu neviens nevar nosodīt. Jo, kas ir labāk, cilvēku neitrālā reakcija pret tevi, vai arī raižpilnie skatieni un cenšanās izvairīties?
Sofija no sevis nekaunās, ar slimību viņa ir saradusi un ir to pieņēmusi. Atpakaļceļa jau nav, atliek vien iemācīties ar to sadzīvot. Savos sociālajos tīklos viņa publicē bildes, kur ir redzama ar kosmētiku un bez tās. Dažreiz viņa ievieto arī tādas bildes, kur tikai viena sejas puse ir noklāta ar kosmētiku.
Spert tādu soli nav viegli. Būsim reāli - ja tev nav bijis nekāds sakars ar psoriāzi, tad pirmā doma, kas iešaujas tev galvā, redzot attēlu ar mistiskiem pleķiem uz ķermeņa, ir: «Fu, tas ir kaut kas lipīgs!»
Psoriāze var un iespējams arī kļūst par vienu no iemesliem, kāpēc cilvēkiem, kuri ar to sirgst, rodas kompleksi un ir grūti atvērties. Sofijas savā dzīvē ir pieredzējusi skarbu atraidījumu šīs slimības dēļ. «Mans bijušais draugs pameta mani, kad uzzināja, ka man ir psoriāze un kā tā izskatās uz mana ķermeņa. Tas salauza manu sirdi, jo viņš nevēlējās pieņemt mani tādu, kāda es esmu.»
Lai gan pati meitene atzīst, ka nekaunās par to, kāda viņa ir, tomēr ikdienā, ja ir jāiziet no mājas, viņa cenšas savu slimību noslēpt. «Tie cilvēku skatieni ir neizturami, ir nepatīkami redzēt, kad vecāki parauj savus bērnus, lai tie neatrastos man tuvumā. Viņi skatās uz mani un sačukstas. Lai nebojātu dienu sev un citiem, es izvēlos lietot kosmētiku.»
Sofijas mērķis nav iežēlināt citus cilvēkus pret psoriāzes slimniekiem. Viņa vēlas iedrošināt sievietes, kurām ir psoriāze, lietot kosmētiku, jo viņas ir pelnījušas izskatīties skaistas!
Pieļauju, ka normālā dienasgaismā tā tonna ar meikapu izskatās tikpat briesmīgi kā sarkanie pleķi.
Man pašam ar ir šī gēnu slimība. Paldies dievam, ka tikai uz pēdām un plaukstām, bet tā var izplesties.. Sākumā biju diezgan sašutis, ka man tāda ir un es to nesīšu gēnos tālāk arī saviem bērniem. Pasakot cilvēkiem, ka man ir soriāze, jeb vnk zvīņēde, daudzi nobijās un domāja, ka tā ir lipīga. Katram vienmēr bij jāizskaidro un jāpārliecina, ka tā tomēr nav lipīga.. Man dermatologs izrakstija trīs smēres- daivobet un divas css(viena parastā un otra sportam). Daivobets apārstē un samazina izplatību un css ir smēre kura vienkārši mirtina ādu(tāda kā eļļiņa), lai āda neplaisātu un nesāpētu. Izārstēties no tādas ir neiespējami- apārstēties gan. Pats kā ''slinks'' cilvēks bieži vien aizmirsu apsmērēt vai nebija laika, katru reizi ārstēšanas process ilga mēnesi vai divus. Varbūt kāds zin kā rīkoties pašā sākumā, kad parādās šīs mazās pumpiņas zem ādas? Esu gan smērējis, gan izdūris tās strutiņas, priekš manis gan strādāja abi, gan arī nē. Kādi padomi?
apārstējama. viss atkarīgs no tā cik smagā formā tā ir un cik laicīgi sāk smērēt smērītes.
Nu nez vai tā kosmētikas kārta nāk par labu sejas ādai. Tā vietā varēja pacensties un pasmērēt seju ar speciāliem krēmiem vai uz nakti ar ziedēm. Ja godīgi, tad ar to kosmētikas kārtu manās acīs viņa izskatās sliktāk, kā bez tās. Zinu, kā ir, kad cilvēki uz ielas skatās ar šausmām, pašam reiz bija uz sejas, viss zem matu līnijas uz pieres, uzacis, pie ausīm, roku virspuses... izskatījās briesmīgi un jutos arī briesmīgi. Tagad vismaz nav uz sejas, tikai uz muguras un krūtīm. Tāpat nav patīkami iet peldēties vai tamlīdzīgi. Bet reizēm, aktīvi smērējot un ārstējoties, un, galvenais, izvairoties no lieka stresa, izdodas apārstēt tik tālu, ka nekas nav redzams, vien mazi gaiši pleķīši, Bet pēc kāda laika viss atpakaļ... Zāles ir dārgas, ar visu to, ka valsts kompensē 75%. Esmu diezgan drošs, ka sen jau ir izgudrotas zāles, kas pilnībā izārstē šo slimību. Bet - tad taču lielajām farmācijas kompānijām zudīs milzīgi regulārie ienākumi. Un farmācija ir miiiiiiilzīgs bizness. Kāpēc izveidot kaut ko, kas pazudinās nākotnes ieņēmumus? Ticiet man, lielajiem farmācijas biznesmeņiem cilvēka veselība absolūti nav primārais.
Zinu cilvēkus ar psoriāzi un pat ir radinieki ar to. Ko lai saku, kas ļoti grib var uzturēt savu ādu veselu. Manai vīramātei palīdz jūras ūdens, un darvas smēres. Mana kursa biedrene gāja ziemā uz solāriju 2 reizes mēnesī, smērēja zāles un bija kā konfekte. Cilvēki bieži grib ātrus rezultātus ar mazu piepūli un ilgu efektu. Dzīvē tā nav.
Man arī ir kaut kas līdzīgs, tikai uz pēdas. Pirms pāris gadiem bija arī uz ceļgaliem, bet ar ārstniecības palīdzību izārstēju. Teica, lai nēedu 1.5 gadu olu, piena produktus un it kā palīdzēja. Bet uz pēdas joprojām ir un atceros, kā man bija, ka man pa ziemu nenormāli strutoja un niezēja. Esmu bijusi pie neskaitāmiem ārstiem un lietojusi visādas zāles, bet šo slimību laikam nav iespējams izārstēt.