Ja tev sāp. GALVASSĀPES.14

Psihogēna rakstura galvassāpes
Saspringuma galvassāpes – biežākā galvassāpju forma - rodas kā psihiska sasprindzinājuma sekas, kas ir akūta vai hroniska stresa rezultāts. Biežāk sastopamas cilvēkiem ar augstu trauksmes slieksni, zināmu vai maskētu depresiju. Šajā gadījumā galvassāpes ir spiedošas, velkošas, pastāvīgas sāpes, bez noteiktas lokalizācijas, ar vāju vai mērenu intensitāti, nepastiprinās pēc fiziskas slodzes, spiedoša rakstura („ķivere” vai „stīpa: ap galvu)

Galvassāpes, kas nav saistītas ar galvas smadzeņu saslimšanām
Galvassāpes, kas nav tieši saistītas ar galvas smadzeņu patoloģiju (~ 40% gadījumu). Jebkura bakteriāla vai vīrusu infekcija var sākties ar galvassāpēm, kurām vēlāk pievienojas arī pārējie simptomi: paaugstināta temperatūra, miegainība, apetītes trūkums un citas slimības izpausmes.
Medikamentu/ķīmisku vielu izraisītas galvassāpes. No medikamentiem visbiežāk galvassāpes izraisa (kā uzsākot to lietošanu, tā arī beidzot) orālā kontracepcija, nitrāti (piemēram, nitroglicerīns), kofeīns. No ķīmiskām vielām jāatzīmē alkohols, benzols, ogļskābā gāze, insekticīdi, svins.
Galvassāpes, kas saistītas ar metaboliskiem traucējumiem (galvassāpes pie hipoksijas, dialīzes u.c.).
Galvassāpes pie galvas, kakla, acu, ausu, deguna, zobu, mutes un citu sejas un galvaskausa struktūru patoloģijām (galvassāpes pie glaukomas, sīnusīta u.c.).
Galvassāpes pie mugurkaula kakla daļas osteohondrozes – parasti sāpes ir vienpusējas, lokalizējas kakla – pakauša rajonā un pārvietojas uz pieres, acu apvidu. Galvassāpes var būt akūtas un stipras (asas) vai hroniskas un spiedošas. Bieži pacienti sūdzas par ierobežotām kustībām šajā kakla daļas apvidū, saspringumu kakla un muguras muskuļos. Sāpes var parādīties bez redzama iemesla, taču biežāk tās provocē mehāniskais faktors. Šādu galvassāpju rašanās priekštecis ir dažādas ilgstošas piespiedu pozas – gulēšana nepareiza pozā, ilgstoša fiziska slodze, kas saistīta ar galvas noliekšanu vai pārlieku izliekšanu, nepierastu fizisku slodzi. Taču ne vienmēr rentgenoloģiski atrastas kakla daļas izmaiņas izpaužas ar galvassāpēm vai citiem neiroloģiskiem simptomiem. Osteohondrotiskas izmaiņas rentgenoloģiski pēc 25 - 30 gadu vecuma tiek atrastas ļoti bieži, taču tas nebūt nenozīmē, ka esošās sāpes vienmēr saistītas ar šīm izmaiņām.
 

Galvassāpes var iedalīt:

· Biežas galvassāpes. Galvenais iemesls ir asinsvadu slimības (hipertonija, galvas smadzeņu ateroskleroze), mugurkaula osteohondroze, acu slimības ( glaukoma), migrēna.

· Lēkmjveida galvassāpes. Raksturīgas hipertonijai (hipertoniskām krīzēm), feohromocitomai, migrēnai.

· Galvassāpes, ko pavada slikta dūša un vemšana. Raksturīgas feohromocitomai, hipertonijai un nervu sistēmas saslimšanām – migrēnai un paaugstinātam intrakraniālajam spiedienam. Paaugstināts (iekšējais spiediens) tas var būt pie hipertonijas, asins izplūdumiem galvas smadzenēs un galvas smadzeņu audzēja.

· Galvassāpes naktīs vai agri no rīta. Raksturīgas pie paaugstināta intrakraniālā spiediena.

· Vienpusējas galvassāpes. Raksturīgas migrēnai.

· Galvassāpes, kas saistītas ar redzes traucējumiem. Redzes pasliktināšanās vai gaismas zibšņi, raksturīgi hipertonijai, migrēnai.

· Atkārtotas galvassāpes vienā sejas pusē, ļoti spēcīgas lēkmes raksturīgas trīszaru nerva apsaldējumiem.
 

Galvassāpju rašanās mehānismi

· „Tipiskas” galvassāpes. Lielākai daļai pacientu raksturīgas galvassāpes, kas rodas naktī vai agri no rīta pēc pamošanās (pacients pamostas ar galvassāpēm). Galvassāpes parasti nav intensīvas, tās izjūt kā smaguma sajūtu pakausī, pieres daļā vai visā galvā („trulas galvassāpes”). Dažreiz galvassāpes pastiprinās klepojot, pieliecot galvu, kā arī pacientam esot horizontālā stāvoklī. Galvassāpes var pavadīt neliela plakstiņu, sejas tūska. Galvassāpes parasti pāriet pašas no sevis dienas laikā.

· Aprakstītais tipisko galvassāpju raksturs pamatojas ar samazinātu tonusu galvas vēnās un asinsrites traucējumiem. Rezultātā paplašinās un piepildās vēnas un rodas funkcionāla venoza spiediena paaugstināšanās. Uzlabojoties venozajai attecei (vertikāls stāvoklis, muskuļu aktivitāte, masāža), galvassāpes samazinās vai pazūd pavisam.

· “Likvora (smadzeņu šķidruma) galvassāpes”. Cits galvassāpju tips, kas parasti izpaužas galvassāpju vēlākās stadijās, tai skaitā hipertonijas slimniekiem un hipertonisko krīžu laikā, un saistīts ar palielinātu iekšējo spiedienu. Šajā gadījumā ir sūdzības par difūzām, smagnējām sāpēm („galva kā pielieta ar svinu”). Vismazākais sasprindzinājums, klepus, galvas un ķermeņa stāvokļa izmaiņas) pastiprina galvassāpes. Dažreiz sāpēm ir pulsējošs raksturs.

· Šādas galvassāpes parasti parādās pie ātras un nozīmīgas asinsspiediena paaugstināšanās, ko pavada vietēji (galvas smadzeņu) asinsrites traucējumi. Galvassāpju slimniekiem, strauji paaugstinoties arteriālajam spiedienam, asinsvadu spazmu kompensatorais mehānisms pilnībā nenostrādā un asinsvads atrodas nosacītas hipertonijas stāvoklī. Rezultātā galvas smadzeņu asinsrites kapilāru tīkls piepildās ar asinīm, bieži šim piepildīšanās procesam ir pulsējošs raksturs. Tā kā šajā brīdī tiek novēroti venozās atteces traucējumi, ceļas spiediens un tiek kairinātas nervu, asinsvadu un galvas smadzeņu jušanas daļas, kas arī rada galvassāpes.

· Smagos gadījumos novēro smadzeņu tūsku un paralēli galvassāpēm parādās citi simptomi (lēnīgums, slikta dūša, vemšana u.c.).

„Išēmiskas” galvassāpes. Trešo galvassāpju tipu sastop pacientiem, kuriem pēkšņi un krasi ceļas asinsspiediens (piemēram, hipertoniskās krīzes), rezultātā rodas spēcīga asinsvadu spazma kā atbilde uz asinsspiediena celšanos. Šajos gadījumos var parādīties lauzošas vai trulas galvassāpes, ko pavada slikta dūša, galvas reiboņi, „mušiņas” gar acīm.

· „Muskuļu” galvassāpes. Tās saistās ar muskuļu sasprindzinājumu galvaskausa mīkstajos apvalkos. Galvassāpes parasti parādās uz psihoemocionāla vai fiziska sasprindzinājuma fona un samazinās pēc atpūtas un konflikta situācijas atrisinājuma. Šīs sāpes (raksturojas ar lēnu sākumu un lēnu samazināšanos), sākas un pāriet pakāpeniski. Raksturīgas spiedošas „stīpas” sajūtas.

· Muskuļu tipa galvassāpes var pavadīt slikta dūša, galvas reiboņi, pacientam var būt nepatīkami ķemmēt matus vai nēsāt galvasrotas. Ilgstošas muskuļu tipa galvassāpes rada nervozitāti, aizkaitināmību, paaugstinātu jūtību pret ārējiem kairinātājiem. Pacienti, piemēram, bieži necieš troksni, skaļu mūziku.

Sāpju diennakts ritms

Ārstam ļoti svarīgas ir ziņas par sāpju diennakts ritmu. Ja sāpes ir no rīta, tiek izslēgta migrēna, mugurkaula kakla daļas saslimšanas, depresijas, arteriāla hipertonija, sīnusīti, apjomīgi galvas jaunveidojumi. Migrēnas lēkme parasti ilgst vairākas stundas. Psihogēnas galvassāpes var ilgt pat vairākas diennaktis. Sīnusītu gadījumos galvassāpes parādās no rīta, ap plkst. 9.00, maksimumu sasniedzot ap plkst. 13.00 un tad vairāku stundu garumā samazinās. Sīnusītu diagnostika ir īpaši sarežģīta, ja nav augšējo elpceļu saslimšanas simptomi, tad bieži vien tās tiek kļūdaini traktētas kā psihogēnas galvassāpes. Nespecifiskas galvassāpes parasti ir pastāvīgas, nepārtrauktas, bet gulēt netraucē.

Diagnostika

Jebkuras ilgstošas galvassāpes ir jāizmeklē. Metodes, kas var palīdzēt noteikt galvassāpju iemeslus:

· Galvas smadzeņu datortomogrāfija – sniedz speciālistam unikālu iespēju atklāt jaunveidojumus galvas smadzenēs, smadzeņu asinsrites traucējumus (gan hroniskus, gan akūtus), galvas smadzeņu attīstības anomālijas, traumatiskus bojājumus, hidrocefālijas pazīmes.

· Galvas un muguras smadzeņu magnētiskās rezonanses tomogrāfija - tai ir vēl plašākas iespējas kā datortomogrāfijai, tā ļauj apskatīt ne vien galvas, bet arī muguras smadzeņu struktūras, tādejādi ļoti palīdzot diagnosticēt smadzeņu audzējus, lielus un mazus asinsizplūdumu perēkļus pēc insulta, traumatiskus bojājumus, sīnusītus, starpskriemeļu disku trūces un vēl rindu cēloņu, kas var būt par iemeslu galvassāpēm.

· Asinsspiediena monitorēšana – metode, kas palīdz atklāt slēptu arteriālu hipertoniju, noteikt arteriāla asinsspiediena diennakts svārstības un rast labāko arteriālā spiediena ārstēšanas veidu.

· Laboratoriskie izmeklējumi – palīdz izslēgt iekaisumu un infekciju.

· Okulista konsultācija – ar dažādas aparatūras palīdzību iespējams konstatēt izmaiņas acs dibenā un noteikt īsto galvassāpju iemeslu.

· Dažreiz var būt nepieciešama otoloringologa vai zobārsta konsultācija īpašai apskatei.

Ārstēšana

Ņemot vērā, ka galvassāpēm var būt visdažādākie iemesli, tai skaitā arī ļoti nopietnas saslimšanas, tad galvassāpju gadījumā, kā arī tad, ja tās ilgušas vairāk par 12 stundām, ir nepieciešama ārsta konsultācija. Ja galvassāpēm pievienojas miegainība, slikta dūša, vemšana, paaugstinās temperatūra, drudzis, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība.

· Ja galvassāpes pieaug pakāpeniski un tās pavada aizlikts deguns, kasīšanās kaklā un citi saaukstēšanās simptomi, var iedzert aspirīnu (uzdzerot glāzi ūdens), labi palīdz arī stipra, karsta aveņu tēja vai tēja ar medu.

· Ja galvassāpes parādījušās līdz ar stresu – iedzeriet pretsāpju zāles kopā ar kādu nomierinošu līdzekli.

· Kakla osteohondrozes gadījumā uz kakla nepieciešams uzlikt sinepju plāksterus, iedzert stipru tēju ar pienu un medu, iedzert pretsāpju un nomierinošus līdzekļus, veikt galvas pašmasāžu.

· Ja galvassāpes izraisījušas asinsspiediena svārstības, tad pie paaugstināta asinsspiediena jādzer asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi, bet pie pazemināta asinsspiediena jāiedzer stipra tēja vai kafija.

Galvassāpju prognozes ir atkarīgas no galvassāpju iemesla.