local-stats-pixel

Izskatīgais latviešu "mūris" - Edgars Masaļskis33

151 1

Pozīcijavārtsargs

Garums 175 cm

Svars78 kg

KomandaRīgas Dinamo (Latvija, Rīga)

Dzimis 1980. gada 31. martā (30 gadi)

Profesionāļa karjera1996. gads – pašlaik

 

Masaļskis ir viens no Latvijas labākajiem vārtsargiem. Viņš ir piedalījies Latvijas hokeja izlases sastāvā 8 Pasaules čempionātos, 3 Olimpisko spēļu turnīros, kā arī divos Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīros un divos Pasaules čempionātos junioriem.

 

-Hokejs "paņem" nervus visiem spēlētājiem, bet man šķiet, ka vārtsargam jo īpaši. Ko tu dari pēc tādas smagas spēles, kad, teiksim, zaudēti astoņi vārti? Kas vislabāk palīdz atgūties pēc neveiksmes un to ātrāk aizmirst?

– Neviens hokejists pēc spēlēm nevar vakarā aizmigt un pēc smagām spēlēm vēl jo vairāk. Es reizēm līdz četriem rītā skatos televizoru vai ierokos internetā. Televīzijā visbiežāk vēroju sporta kanālus, "Discovery" vai "National geographic". Arī seriālu "Ugunsgrēks", kas ir viegls un pat interesants. Vislabāk pēc smagām spēlēm būtu darīt kaut ko, kas neatgādina hokeju. Atpūsties brīvā garā, aiziet izklaidēties, pasēdēt ar draugiem pie alus kausa, taču sezonas laikā to grūti izdarīt. Kā tu izklaidēsies, ja otrā rītā treniņš.

– Vārtsarga formas tērps sver divdesmit kilogramus, tev tajā jāpārvietojas uz ledus, vārtu priekšā veicot neērtas kustības. Cik daudz tu vienas spēles laikā zaudē no sava svara?

– No trim līdz četriem kilogramiem katrā spēlē. Bet pēc tam padzeros, paēdu, otrā dienā patrenējos un svars atgriežas. Mani brālēni reiz pamēģināja uzvilkt vārtsarga tērpu, bet ilgāk par divdesmit minūtēm uz ledus nevarēja izturēt. Ir jau grūti, īpaši pēc kritiena piecelties kājās.

– Kāpēc tad izvēlējies stāvēt vārtos? Varēji taču slaidi slidot pāri laukumam kā uzbrucējs vai vismaz aizsargs.

– Man jau no mazotnes "vilka" uz vārtiem. Pagalmā spēlējot hokeju, vienmēr stāvēju vārtos. Sākumā vecākie puiši lika jaunākajiem sargāt vārtus un man lēnā garā tas iepatikās. Kad sāku trenēties "Latvijas bērzā", biju pirmais, kas pieteicās stāvēt vārtos. Mani vecāki īpaši negribēja, ka esmu vārtsargs. Un es arī negribētu, ka mans dēls stāv vārtos. Tas ir psiholoģiski grūti, atbildība lielāka, jo aiz tevis vairs neviena nav. Ne katrs to var. Laikam jāpiemīt īpašam vārtsarga talantam. Cik sevi atceros, es tiecos uz hokeju. Kopā ar tēti gājām uz "Dinamo" spēlēm, un tas atstāja iespaidu. Nekad neesmu vēlējies kļūt par trolejbusa vadītāju vai ugunsdzēsēju. Galvā tikai hokejs. Lai varētu sākt īstenot savu sapni, nācās izturēt lielu konkursu. No divsimt puišiem uzņēma tikai trīsdesmit. Tolaik jau tikai divās vietās varēja trenēties – Sporta pilī un stadionā "Daugava". Kad nokļuvu Amerikā, treniņu laikā reizēm arī iejutos uzbrucēja vai aizsarga lomā. Mēs vienkārši mainījāmies vietām, un man šķita interesanti būt spēlētājam, bet tomēr sapratu, ka labāk māku stāvēt vārtos un tā ir mana īstā vieta

– Esmu dzirdējusi, ka šovasar jūsu ģimenē gaidāms papildinājums, otrs dēls. Vai māju arī jau esi sācis celt?

– Tieši šogad nolēmu to darīt. Patlaban ir piemērots laiks mājas celšanai, jo būvmateriāli kļuvuši lētāki. Pamati jau ielikti pirms trīs gadiem, redzēs, kā ies ar augšā sliešanu. Bet veikšu to bez liekas steigas, visu kārtīgi pārdomājot. Bērnības vasaras pavadīju Ikšķilē pie vecmāmiņas un krustmātes. Tā man ir mīļa vieta, tāpēc arī māja taps Ikšķilē. Bērniem arī labāk uzaugt ārpus Rīgas mūriem, lai var svaigā gaisā paspēlēties. Jūlijā dzims puika, un, domāju, kad viņš jau būs apvēlies, arī māja būs uzcelta. Varēšu zālienā nolikt futbola vārtus, lai abi dēli spēlē bumbu. Man jau pašam māja nav tik ļoti svarīga, jo nezinu, vai tuvākajā nākotnē būšu Latvijā. Māja vairāk ir vajadzīga manai ģimenei.

– Skatījos, ka "Dinamo" sezonas noslēguma pasākumā tu ledus laukumā izslidoji kopā ar dēlu Emīlu. Tad jau skaidrs – aug nākamais hokejists?

– Viņam ir tikai četri gadi, un domāju, ka vēl nav kur steigties. Varbūt rudenī varētu sākt trenēties uz pusslodzīti. Emīlam patīk slidot. Ziemā braucām uz Daugavas stadionu un "Lido" paslidot. Hokejs arī dēlam patīk, pagaidām spēles notiek dzīvoklī, kur jau šis tas ir sadauzīts. Viņa pretinieks esmu vai nu es, vai sieva, vai vecāmāte.

– Kā tu iepazinies ar Ievu? Vai viņa jau pirms jūsu satikšanās bija draudzīgi noskaņota pret hokeju?

– Mēs pazīstam viens otru jau ļoti sen, jo esam viena pagalma bērni. Kopā dzīvojam jau divpadsmit gadus. Viss notika, kā dažkārt filmās rāda – pirmā mīlestība kļuva par sievu. Ieva strādā lielā kompānijā par personālatlases vadītāju. Viņa ir apmierināta ar savu darbu un negrib sēdēt mājās.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
151 1 33 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 33

0/2000

vot par tadiem sportisitem var lepoties

7 0 atbildēt

Vislabākais vārtsargs ever :) ++ :)

7 1 atbildēt
Lux avatarsLux

Trakā fane!  emotion

5 0 atbildēt

Liels paldies viņam par visām aizvadītajām spēlēm :)

4 0 atbildēt

respect vinjam ;)

4 0 atbildēt

paldies,paldies..es sarkstu emotion

4 0 atbildēt

9 bilde edža atkal taisa briinumus.

4 0 atbildēt

ak dievs Ozoliņš.. :sirdspuksti:

4 0 atbildēt

Super raksts "+"

4 0 atbildēt

Vārtusargs ar lielo burtu :)

4 0 atbildēt

Edža normāls čalis :)

Labs raksts +

4 0 atbildēt
dea avatarsdea

Cik vecs ir pēdējais video ? Saruna vēl ir par gaidāmo sezonu ?

3 0 atbildēt

mans mīļumiņšemotion

3 0 atbildēt

emotion

3 0 atbildēt

viņš man kko pēc sejiņas nedaudz atgādina. un jūs smietos, ja es pateiktu ko :D

3 0 atbildēt

Hokejistu ekipējumā vnk ssssssssss:sirdspuksti:

3 0 atbildēt

Ļoti glīts vīrietis un labs vārtsargs!!!! :)

3 0 atbildēt

Kas tad ar viņu notika vienu gadu, kko dzirdēju, bet īsti nezinu kas un kā..

Par kko viņu tur neieredzēja, varat paskaidrot sīkāk???

3 0 atbildēt

Edža priekšgalā  .. malacis

4 1 atbildēt

9 Laikam Masālskis domā  ja tu maita iesitīsi dabusi pa purnu :D

2 0 atbildēt