Tev patiks šie raksti
Ļoti žēl meitenes... Varu iedomāties par ko domāja tajā brīdī Tik daudz darba, fiziskā un garīgā spēka izlietots gatavojoties šm skrējienam, bet pēkšņi šis...
Reklāma
Komentāri 20
Tā darītu katrs sportists!
Man ir bijis līdzīgi. Devos uz sporta pasākumu novadā. Sākumā doma bija par futbolu un mana loma bija būt vārtsargam, cītīgi trenējos ar čaļiem, no rītiem, starpbrīžos, pēcpusdienā, vakarā... Bet sacensību dienā no rīta man pateica, ka būs jāskrien papildus 200 m . Tam es nebiju pilnīgi gatavs.. Būtībā 200m skrēju ponta pēc, bet rezultātā sāka drausmīgi vilkt saites (laikam nebiju pietiekami labi iesildījies) . Jo ilgāk gaidīju kārtu futbolam, jo vairāk sāpēja. Visštruntīgāk bija fakts vārtsargam jābūt veiklam, bet es knapi varēju pacelt kājas. Vienu brīdi ieskrēja prātā doma pateikt večiem, ka nevaru un iet pie māsiņas. Taču es nevarēju viņus pievilt! Nācās spēlēt. Par spīti sāpēm neviena bumba neripoja vārtos. Tajos asajos momentos saņēmos.
Taču vislielākais paldies bija jāsaka maniem komandas biedriem. Viņi deva atbalstu saņemties un cīnīties.
Saprotu, ka tas nav tas pats, kas meitenei. Viņai tā bija olimpiāde, man sporta pasākums novadā. Un trauma arī noteikti smagāka nekā saviltas saites.
Taču galvenais - Never Give Up!
16
2
atbildēt
Distanci pabeidza - apsveicami!
Cerams, ka nepabeidza arī savu karjeru - ar traumām jābūt prātīgam..
13
1
atbildēt
Apņemšanās ir laba lieta, ja tu ar to veselību nečakarē. Respekts meitenei, bet šādi darot šīs arī varēja būt viņas pēdējās sporta dienas. - kāja čupā forever.
6
0
atbildēt
Visu cieņu meitenei, morālais spēks apbrīnojams, bet , aj kā negribu izklausīties rupjš, taču profesionāli tas viņai nāk tikai par sliktu un varbūt vajadzēja apstāties...Protams, visu veiksmi viņai un ceru, ka kāds arī lasot šo komentāru sapratīs mani.
3
0
atbildēt
ironiski, ka tai labajai kājai teipings.. un kas pie velna viņai tur notika, ka pat 800 m nevarēja noskriet ?
0
0
atbildēt
