Sveiciens visiem spoki.lv portāla apmeklētājiem. Šodien man ir paveicies un manā īpašumā nonāca 1997.gadā izdotā Armanda Pučes grāmata "Irbe kā mūris" un man vēl lielāku gandarijumu dara tas ka saņēmis es to esmu no autora rokām.
Ceru ka jums būs interesanti nedaudz vairāk uzinā par mūsu slavenāko hokeja vārtsargu, vēl aktuālāks šis raksts top tāpēc ka nesen mūsu "mazais mūris" tika pieņems San-hosē pilsētas slavas zālē,ja kāds nezin Irbe ir pirmais hokejists San-hosē pilsētas vēsture kuram izkrita tāds gods! Un nekas negaidīs tur nav,jo tieši ar Artūra lielisko spēli tika izcīnīta viena no svarīgākajām uzvarām "Sharks" komandas vēsturē,spēle kurā "Haizivis" ar 6 pret 0 uzvarēja zvaigžņotos un sīvākos pretiniekus Los Angelos "Kings" ar pašu Veinu Gretzky priekšgalā,tieši pēc šīs spēles Ziemeļ Amērikā mūsu Artūru atzina kā augstākās raudzes vārtsargu!
Un tagad pievērsīsamies pašai grāmatai un dažiem citātiem no tās.
Viņam neticēja. Pat tad, kad tika sasniegtas šķietamās virsotnes,daudzi gaidija klupienu. Tā gadu no gada viņš sevi spītīgi nesa pretī mērķim,kuru tālums apkārtējo apziņā bija mērojams bezgalībā... Ar šādiem vārdiem Armans uzsāk šo grāmatu un tieši šie vārdi izsaka daudz par Artūru. Irbe ir cilvēks kuram dzīve neko nav dāvājusi, visu viņš ir sasniedzis tikai ar savu milzīgu gribasspēku un neatlaidību.
Artūrs piedzima diezgan trūcīgā ģimenē,bet nekad nav dēļ tā nav kaunējies. Artūram ir vecākais brālis - Arvīds ,divus gadus vecāks par Artūru,bērnībā divu gadu starpība ir ļoti pamanāma,tieši tāpēc sportiskās sacensībās Artūram nebija viegli pret vecāko brāli,bet viņš brāļa auguma,spēka un svara pārrākumu kompensēja ar savu neatlaidību.
Ārijs Irbe (Artūra tēvs) - Kad abi paaugās - Arvīdam bija kadu septiņi, Artūram pieci gadiņi - ,viņi vakaros skrēja man līdzi uz Fizkultūras institūta stadionu. Kamēr trenējos skrējceliņā , dēli spēlēja futbolu. Pēc treniņa arī es viņiem pievinojos, un tad mēs rāvāmies jau komandā - es viens pret viņiem diviem. Centos spēlēt ta, lai puikas arī gūtu vārtu un tiktu pie sava gandarijuma. Vēlāk jau viņi mani apspēlēja bez ierunām , taču sākumā vajadzēja viņus kaut kā iekārdinā. Jau tad ievēroju ka atšķirībā no brāļā Artūram bija tāds veselīgs sportisks sīkstums. Viņš nekad nepadevās ,pārgālvīgi krita kājās,ja nevarēja bumbu atņemt citādi. VIņš bija cīnītājs,kurš nekad nevēlējās zaudēt.
Augumā Artūrs bija sīks,taču viņam bija varen stipras kājas. Tāpēc loloju sapni,ka vismaz viens dēls kļūs par vieglatlētu. Atceros,kad Artūra augums bija 1.25 metri,viņš pārcēlienā veica 1.30 metru austumā novietotu latiņu....
Ja jums patiks,būs vēl raksti par šo izcilo sportistu.
Izmantotie materiāli - Armanda Puče grāmata "Irbe kā mūris"
