Kolorādo snaiperis
DŽO SAKIKS
Džo nav augumā īpaši padevies; viņš ir gandrīz vai mazs, ņemot vērā NHL standartus. Viņš ir kā nenotverama ūdensvabole; veikls, dala trāpīgas piespēles, precīzi met, un iespējams, ir visnepretenciozākais hokejists visā līgā.
Sakiku 1987. gadā pirmajā kārtā nodraftēja Kvebekas Nordiques. Viņš draftā bija 15. vietā pēc īpaši izcilas sezonas (60 vārtu; 133 punkti) Rietumu hokeja līgas klubā Swift Current Broncos. Viņš sāka spēlēt savulaik varenajā klubā Nordiques 1988./89. gada sezonā, ko ziemeļnieki nupat bija beiguši kā Adamsa divīzijas pastarīši. Komandai bija iestājies neveiksmju periods, un ziemeļniekiem kā pēdējie varēja turpināt trīs sezonas pēc kārtas. Sakikam mācekļa lomā NHL neklājās viegli.
Nordiques cerības un vilšanās
Sakikam bija paveicies, jo gandrīz visā pirmo divu sezonu garumā viņam bija paraugs komandas kapteinis Peters Štjasnijs. Un tomēr, kā izrādījās, Sakiks nebija īpaši mācāms, kā jāspēlē.
Savā pirmajā sezonā viņš guva 23 vārtus, un ar 39 rezultatīvām piespēlēm kopumā guva 62 punktus. Nākamajā gadā Sakiks jau bija Nordiques līderis ar 39 vārtiem un 63 piespēlēm, un tā bija tikai pirmā no četrām sezonām, kad viņš guva vairāk par 100 punktiem.
Klubs 1990. gadā aizmainīja savu pirmo īsto superhokejistu Štjasniju uz Ņūdžersijas Devils, un komandas panākumu lāpa turpmāk bija jānes mazajam un veiklajam Sakikam, ko klubs drīz vien apgādāja ar vairākiem jauniem un talantīgiem partneriem. Klubā sāka spēlēt Ovens Nolans, Matss Sundins, Kērtiss Lešišins, Stefans Fisē, Valērijs Kamenskis un citi; radās reāls pamats cerībām uz panākumiem.
1992./1993. gada sezonā Nordiques piecu gadu laikā pirmo reizi iekļuva play-off turnīrā, un viņam uzreiz pretī stājās Monreālas Canadiens. Talantu pārbagātā Nordiques komanda uzvarēja pirmajās divās spēlēs, bet Monreālas vārtsargs Patriks Ruā saņēmās, un Canadiens satrieca ziemeļniekus nākamajās četrās spēlēs. Nordiques izpelnījās bargu kritiku, kas lielākoties bija veltīta Sakikam, bet šis klusi runājošais sportists zaudējumu uzskatīja par derīgu pieredzi.
Saīsinātajā 1994./1995. gada sezonā Sakiks guva 19 vārtus un izdarīja 43 rezultatīvas piespēles, būdams ceturtais ražīgākais līgā, bet Nordiques sezonu pabeidza ar Austrumu konferences titulu un Stenlija kausa izcīņas pirmajā kārtā zaudēja Ņujorkas reindžeriem.
Kolorādo rītausma
Kolorādo kluba pirmajā sezonā Denverā Džo Sakiks guva 120 punktu, sezonu beidzot kā trešais ražīgākais spēlētājs visā līgā. Viņš palīdzēja Kolorādo komandai izcīnīt Stenlija kausu, pats iegūstot Kona Smaita balvu kā vērtīgākais play-off spēlētājs.
1997./1998. gada sezonā Sakikam neveicās - viņš dabūja traumu, startējot Kanādas izlasē Nagano olimpiskajās spēlēs. Sadursmē ar komandas biedru Robu Bleiku ceturtdaļfinālā spēles laikā pret Kazahstānu Sakiks izmežģīja celi un nevarēja spēlēt vairākas nedēļas. Džo, kuram, kā uzskatīja lietpratēji, ir turpat vai labākais atvēziens līgā, atguva formu 1998./1999. gada sezonā guva 96 punktus, ierindojoties piektajā vietā. Sakiks aizvadītajā sezonā traumu dēļ izlaida ceturtdaļu spēļu, tomēr spēja savākt 81 punktu (astotais rezultāts līgā). Čaklajam punktu krājējam 2000. gada pavasaris bija gana saspringts, bet 31 gada vecumā Sakiks - brīvais aģents ar ierobežotām tiesībām - ir savas hokejista karjeras virsotnē.
