Sievietes vienas no lielākajām bailēm saistībā ar grūtniecību - kāda es būšu pēc tam. Kāds būs mans ķermenis, vai es patikšu savam vīram, puisim un galvenais vai patikšu pati sev. Vai es kaut ko darīšu lietas labā vai būšu apmierināta tāpat.
Es, kad paliku stāvoklī uzreiz nedomāju par to kāda būšu pēc tam, bet protams ar laiku tas nāca. Vairāk mani uztrauca strijas, bet tajā pašā laikā es biju mierīga, jo zināju, ka tas ir cēla mērķa labā. Ja tā to var saukt. Es domāju, ka nebūšu skaista ja man tās būs, kā es dabūšu atpakaļ normālu vēderu, jo visiem zināms, ka iznēsājot bērnu vēders izstaipās, vai nepalikšu pilnīgāka, tas skan labāk. Man bija daudz baiļu par savu izskatu, tikai es to nomaskēju un noslēpu dziļi, lai tas nekļūtu par traku. Es biju laimīga, jo zināju, ka tā ir mājvietiņa manam bebim, man ir jāpateicas par to un viss pārējais ir sīkums. Tad nu kas notika ar manu ķermeni?
Strijas uz vēdera man nav, bet ja būtu, tad būtu. Tas būtu kā nozīmīgs tetovējums, kuru tu uztaisi kādam par godu, jo tās ir kā apliecinājums tam, ka tu esi devusi dzīvību savam bērniņam. Sākumā viņas man parādījās iekšpusē uz ciskām, nedaudz uz dibena, un arī sānos, bet tās bija svaigi parādījušās, un tagad (6 mēnešus pēc dzemdībām) nav redzamas. Ir palikušas cisku iekšpusē. Vēders ņēma ādu tur, kur varēja. Strijas ir diezgan nepatīkama lieta, bet reti kurš izsprūk. Tad, kad biju stāvoklī es vaigos paliku apaļāka, izskatījos pēc pončika. Man pašai tā likās, jo biju pieradusi sevi redzēt slaidu un bez liekiem draugiem. :D Palēnām pēc grūtniecības vaigi paliek mazāki, visi vaigi :D Grūtniecības laikā paliku formīgāka, dibens lielāks, krūtis lielākas, skaists puncis. Tagad dibens samazinājies, kājām ir nācis klāt, to jūtu pēc biksēm, vēderā arī diezgan daudz nāca klāt, kopumā es svarā nepieņēmos daudz, bet ieguvu sildītājus, kuri man nepatīk.
Ko es daru? Man nav laika sporta zālei, veselīgi ēst es diemžēl neprotu. Cenšos iemācīties, tādēļ ja kāds var palīdzēt ar kādiem padomiem un receptēm, esmu atvērta padomiem. Es sāku vingrot jau kādu mēnesi pēc dzemdībām. Kad jutos pietiekami labi tad sāku. Arī grūtniecības laikā es nedaudz vingroju, bet ļoti maz un vieglu slodzi. Sāku ātrāk nekā vajadzētu, domāju, ka tas nav bijis labs lēmums. Saka it kā, ka var atsākt sportot divus mēnešus pēc dzemdībām, es nevarēju nociesties. Vingroju mājās un kādu reizi arī biju aizgājusi uz stadionu paskriet un tur pavingroju. Vieglu slodzi, jo nevēlējos pāršaut pāri strīpai. Sākumā pati visādus liku kopā, vēlāk izmantoju aplikāciju tauciņu nomešanai.
Esmu izmantojusi daudz aplikāciju, no kurām tikai vienu uzskatu par labu, kas man palīdzēja nomest lielāko lieko daļu. Tagad jau kādu laiku izmantoju youtube sniegtos video materiālus. Mēģinu pieturēties pie kāda konkrēta, bet parasti nesanāk, izmēģinu dažādus. Tagad pildu vienu, kas ir pēc dzemdībām, domātu tieši vēdera lejasdaļai, kuru ir visgrūtāk dabūt formā, dažus, kas ir presītei. Vairāk pievēršos vēdera rajonam. Ik pa laikam klāt paņemot arī kādu visām muskuļu grupām, gan kājām un dibenam, gan rokām. Tā kā pagaidām pārsvarā sanāk dzīvoties pa māju un mazais arī vēl nav jāķer, tad ikdiena nesanāk ļoti aktīva, tādēļ cenšos vingrot kādas 5 reizes nedēļā, mazākais 3. Nenoliegšu, ka ir arī reizes, kad nesanāk laiks vai nav vēlmes vispār to darīt. Es to nedaru stereotipu dēļ, bet sevis dēļ. Man ļoti patīk sportot, kādreiz tā nebija. Tagad tā ir neatņemama sastāvdaļa, jo nepavingrojot jūtos slikti, neomā un nogurusi, bet kad pavingroju, tad pa īstam varu sākt dienu. Pārsvarā to daru no rīta. Paēdu brokastis, nogaidu kādu stundu un tad kādas vismaz 30-40min veltu sava auguma uzlabošanai.
Pārsvarā tas ir atkarīgs no tā vai mazais atbalsta manus plānus vai nē. Sākumā ar to bija grūtības, jo centos to darīti kamēr viņš guļ diendusu, bet kad sāku vingrot viņš pamodās. Tagad ja tā notiek,ņemu viņu blakus un viņš ar interesi pēta, ko es daru. Protams, ne vienmēr viņam ir interesanti un dažreiz nākas pārtraukt visu un pievērsties viņa interešu apmierināšanai.
Kā jau minēju, neēdu tik veselīgi cik vajadzētu, lai rezultāts būtu ātrāks un labāks. Nekad neesmu ēdusi nenormāli neveselīgi, bet zinu, ka vajadzētu savādāk. Es jūtos labāk kaut ko darot lietas labā. Man nav sešpakas, bet esmu procesā uz tādu augumu kāds man pašai patiktu. Nav tā, ka es tagad nemīlu savu augumu, ne pavisam nē, tieši otrādi, es mīlu savu ķermeni, tādēļ arī to daru. Uzlabojas asinsrite, sagādā prieku man, fiziskas aktivitātes ir vajadzīgas. Dažreiz pieķeru sevi pie domas, ka necenšos pārāk stipri, vajag intensīvākus treniņus, bet daru, ko varu un galvenais, ka daru.
Mīļās dāmas, ir galvenais , lai jūs patiktu pašas sev. Par citiem neuztraucaties, kam nepatīk lai neskatās, bet esat apmierinātas ar sevi. Es iepriekš biju ļoti slaida, no citiem dzirdēju pārmetumus, ka neēdu, man trūkst vitamīnu un tā tālāk, bet es vienmēr esmu ēdusi daudz, tikai vielmaiņa man ir laba, vismaz bija laba. Tagad mans augums ir kļuvis pilnīgāks, bet ne nesmukāks. Es netiecos uz to tievumu vai ko, bet uz sevis pilnveidošanu. Jau pirms grūtniecības sāku nodarboties ar sportu, pati vingroju un skrēju. Tagad protams ir jācenšas vēl vairāk, jo pēc bebīša ir grūtāk atgūt formu, bet nav neiespējami. Izklausās it kā es būtu liela sporcmene, gribētos jau, bet es daru tik cik varu, tik cik sanāk laika un vēlmes.
Ja rodas kādi jautājumi par to, vai ir interese par papildus šāda veida rakstu, kur varbūt uzskaitīti video vai aplikācijas, kuras izmantoju, rakstiet man. Ja kādi padomi ēšanas ziņā un vienkārši kādi ieteikumi, ko jūs darāt, un kas palīdz, ar nepacietību gaidīšu.
Jūs esat skaistas, ticiet sev.
