Smagatlētikas josta. Vieniem šķiet, ka tas ir vienkārši pats nepieciešamākais papildus ekipējums, ja vispār kaut kas smagāks tiek celts, citi pilnīgi pretēji, saka, ka jostas lietot nevajag. Zinu, ka spokos ir daudz svaru zāļu apmeklētāju, tāpēc arī nolēmu izveidot rakstu ar savu skatījumu uz šo jautājumu.
Lai varētu runāt par jostu nepieciešamību, vispirms ir jāsaprot kādas vispār ir jostas un ar ko tās atšķiras.
Es izceļu trīs jostu veidus, taču tas ir tikai mans iedalījums. Pirmā un pati populārākā ir svarcelšanas josta. Dažreiz to sauc arī par fitnesa jostu. Galvenā īpatnība ir tajā, ka jostas aizmugure ir platāka, bet priekšpuse – šaurāka. Iemesls šādai formai/konstrukcijai ir vienkāršs, proti, kustību amplitūda. Svarcēlājiem vajag būt gala kustīgiem, tāpēc, ja josta būs vienādi plata visā tās garumā, var rasties problēmas.
Otrā ir spēka trīscīņas josta. Tā gan ir biezāka un vienlīdz plata visā tās garumā. Lifteriem nav jāizpilda sarežģītas un ātras kustības, tāpēc šāda josta viņiem ir pati labākā. Lifteru jostām tāpat atšķiras slēdži – klasiskais vai savelkošais. Pēc būtības tas neko gan nemaina un ir vairāk patikas jautājums.
Trešā ir parastā, mīkstā josta, kas ir domāta ikdienas nēsāšanai bez maz vai, t.i., īpašu atbalstu tā nedod, taču palīdz saglabāt siltumu un nedaudz pietur torsa muskuļus. Nereti šīm jostām pa virsu tiek vilktas arī “nopietnās”.
Tad nu – ko josta vispār dod? Pretēji ļoti izplatītam viedoklim, ka josta tur mugurkaulu un pasargā to no savainojumiem, gluži tā tas nav. Precīzāk, šis apgalvojums nav līdz galam pareizs. Josta ir kā papildus "nostiprinājums" ķermeņa vidusdaļai, izpildot kādu vingrinājumu. Vai tas būtu pietupiens, vilkme, spiešana stāvus vai jebkurš cits. Izvērstāk – ja torsa muskuļi – prese un muguras iztaisnotājmuskuļi pie noteikta svara ķermeni nevar īsti noturēt pareizajā stāvoklī, tad josta ir kā papildus balsts, jo, ja ir pietiekoši stingri savilkta, josta pati notur daļu svara, kā arī, uz savilkšanas rēķina, palielina nosacīto "blūvumu" ķermeņa vidusdaļā, neļaujot tam "staigāt" un tādējādi pasargājot no savainojumiem, kas saistīti ar šādu nelielo "staigāšanu". Tas arī viss. Tas ir kā pagaidu atbalsts. Tas nekādā veidā nepasargā no traumām kā tādām, ja jau sākotnēji, piemēram, vingrojuma izpildes tehnika nav bijusi pareiza. Tas neglābj arī no muskuļu traumām. Josta ir tikai un vienīgi stabilizators.
Vai tas ir labi vai slikti? Tas ir gan labi, gan slikti. Proti, ja tiek celti lieli svari un ir sajūta, ka josta būtu nepieciešama, tad tas, protams, ir labi, jo tādējādi tiek panākts vēlamais efekts – rekords, piemēram. Savukārt visu laiku trenējoties ar jostu mīnuss ir ķermeņa vidusdaļas, preses, muguras lejsadaļas muskulatūras, attīstības bremzēšana, jo josta noņem daļu no slodzes, kas ilgtermiņā arī nozīmē, ka muskulis nesaņem to stimulāciju, kas būtu jāsaņem.
Kad ir jāsāk lietot josta? Šis, šķiet, ir viens no populārākajiem jautājumiem, kas skar papildekipējumu. Atbilde šeit ir ļoti vienkārša – tas ir jāskatās pašam. Katrs pats jūt to svaru un nepieciešamību. Vienotas formulas nav. Atceros, ka laikā, kad man vilkmes darba svars bija 100-130 kg, tad svaru zālē daži brīnījās "100 kg un bez jostas? Kas tu traks?" Nu ir pagājis jau laiciņš, svari arī ir auguši, taču jostu es tā arī neesmu uzģērbis (nē, meloju, uzģērbis reizi biju, bet man tas galīgi nepatika), arī savu labāko rezultātu, 285 kg uzstādīju bez jostas. Savukārt pietupienos gan jostu sāku lietot jau pie visiem svariem, kas lielāki par 100 kg.
Te gan jāpiebilst, ka jostas nelietošanu nevajag izvirzīt kā pašmērķi – sak, es esmu baigi nenormāli kruts, es jostu nelietoju. Tāda attieksme gan var dārgi maksāt.
Tātad vispārīgi – ir dažādas jostas, kuras atšķiras pēc parametriem (platums un biezums). Jo platāka un biezāka josta, jo lielāks atbalsts un vairāk tā "paņem uz sevi". Josta kā tāda NEGLĀBJ NO TRAUMĀM. Tās lietošana ilgtermiņā var bremzēt ķermeņa vidusdaļas muskuļu attīstību. Jostas lietošana ir individuāls jautājums, kas katram ir jāskatās pašam.
Vairāk par spēka sportu, fitnesu un fizkultūru: http://lielsunstiprs.wordpress.com/
No paša pieredzes, kad biju zaļš gurķis svaru zālē, varu teikt, ka jostas ir nesušas vairāk posta nekā labuma - it kā rada tādu drošības sajūtu strādāt ar smagākiem svariem, toties, līdz ar to, izpildes formai tiek pievērsta mazāka uzmanība un mugura tieši šī paša iemesla dēļ tieši tiek traumēta. Jostas der pieredzējušiem svarcēlājiem. Iesācējiem uzsvars ir jādod nevis uz mantiņām, bet pareizas izpildes tehniku!
Tagad ir mazliet vairak skaidribas par jostam, paldies 
Pats gan neesmu vinas lietojis, tik vien, kaa rokam atsaites, bet tad ari viena no tam izslideja pie darba svara 160 kg, un tagad nakas sakt visu no sakuma, jo traumeju plecu 
Redzeju nesen vienu, kas izpildjia 250kf ar jostu, savilktu tik ciesi, ka izskatijas, ka veders ir pie muguras, nezinu, vai tas dod kadu labumu...
Svarcēlāju jostas svarcēlāji izmanto lai nesarautu diafragmu (maisam līdzīgs izstrādājums organismā zem plaušam atrodās.) Otrs - sasprindzinot muskuļus lai nesavainotu nabu - precīzāk to siati kas ir ķermeņa iekšpusē. Vai tad no mammas vai vecās mātes nav dzīrdēts "nestaipi smagumus, lielos pautus dabūsi"? 
Nav jēga iepirkt "pričendāļu" čupu kam pielietojumu īsti nezin. 
Bet raksts Labs!
