Hey, esmu jums sagādājis stāstus par cilvēkiem ar retām un smagām slimībām un dažus veiksmīgas izveseļošanās stāstus.
Vērtējam un komentējam rakstu :)
Hey, esmu jums sagādājis stāstus par cilvēkiem ar retām un smagām slimībām un dažus veiksmīgas izveseļošanās stāstus.
Vērtējam un komentējam rakstu :)
Brīnumaina izveseļošanās pēc kritiena no 47. stāva.
Vadoties pēc NY Dayly News, Moreno brāļi strādāja pie logu mazgāšanas uz platformas, kura ir pievienota pie debesskrāpja. Kādā dienā notika negadījums, alumīnija platforma sabruka un viens no brāļiem nomira, tomēr viens izdzīvoja – Edgars. Ārsti veica vismaz 16 operācijas, jo vīrietim bija laustas ribas, abas kājas, labā roka, smagi bija ievainojies mugurkaulu. Mediķi izveseļošanos apraksta kā debesu brīnumu.
Alerģija pret ūdeni.
Ejot vannā, tīrot zobus, tīrot māju, vai vienkārši remdējot slāpes, mēs saskaramies ar ūdeni. Mēs vienkārši nevaram dzīvot bez tā. Tāpēc tas ir brīnums, ka dažiem cilvēkiem ir alerģija pret to. Ticiet vai nē, bet daži cilvēki ārkārtīgi cieš no alerģijas pret ūdeni. Ja cilvēka āda saskaras ar ūdeni, uz ādas rodas sarkani plankumi, kuri ar laiku pārvēršās par čūlu, ši izsitumi ārkārtīgi niez. Nerunāsim par ieiešanu dušā. Šādi cilvēki nevar normāli padzert kafiju, vai tēju, vai vienkārši paēst augļus, jo tie izraisa dedzināšanas sajūtu, rada tūsku rīklē. Vienīgais, ko ķermenis var paciest, ir diētiskā
kola. Šie cilvēki pat nevar normāli pasportot, jo ir jāizvairās no svīšanas.
Ģimene, kura neguļ.
Pastāv tāda slimība, kura nododās cilvēka gēnos citiem, kā letāls ģenētisks miega traucējums. 29. gadus vecā Šerila (pa kreisi), ir viena no ģimenes locekļiem, kas nespēj gulēt. Viņas ģime nes gēnos iedzimtu bezmiegu. No šīs slimības cieš vidēji 40 ģimenes visā pasaulē. Šī slimība nogalināja sievietes māti, vectēvu un tēvoci. Ja cilvēks ilgi neguļ, cieš no bezmiega, sākās spazmas, panikas lēkmes, ar laiku sāk rādīties halucinācijas. Ar laiku cilvēks iet bojā. Par laimi šī sieviete vēl jūtās labi un spēj dzīvot.
Dzīve bez sāpēm.
Šī mazā, enerģiskā meitenīte ir 9. gadus veca varone, kura ir apņēmusies būt kā visi pārējie, tikai viņai ir reta un ļoti neparasta slimība – iedzimts nejūtīgums pret sāpēm. Pasaulē ir reģistrēti tikai apmēram 100 gadījumi. Meitenīte piedzima bez spējas just sāpēs, aukstumu un karstumu. Tā šķiet pārsteidzoša dāvana, bet īstenībā tā ir postoša slimība. Sāpju jušanai ir ļoti liela nozīme, jo sāpes darbojas kā brīdinājuma signāls, kad ķermenim kaut kas nav kārtībā. Viņa bieži grauž sev pirkstiem nagus, kamēr tie sāk asiņot. Vēlāk meitenīte zaudēja aci un stipri ievainoja otru, šī nelaime ir saistīta ar pārmērīgu acu beršanu un skrāpējumiem. Vecāki mēģina darīt visu iespējamo, lai novērstu bērna sevis traumēšanu.
Poļu dzelzceļa strādnieks pamostās pēc 19 gadu komas.
Polijas dzelzceļa strādnieks Jans Grzebskis ieguva ļoti smagu galvas traumu pievienojot vilcienam vagonu. Viņš tika momentāli nogādāts slimnīcā. Ārsti paziņoja ģimenei vēl vienu šokējošu ziņu – vīrieties vēl cieta no smadzeņu vēža. Vīrietis iekrita 19 gadu ilgā komā. Ārsti paredzēja, ka viņš izdzīvos labi ka vien 3 gadus. Vīrieša ģimene gan ticēja brīnumam, viņa sieva katru dienu aprūpēja savu vīru ar mīlestību. Apbrīnojamā kārtā kungs pamodās 2007. gadā pēc 19 gadiem komā. Viņš bija pārsteigts, ka uzzināja, cik ilgi ir nogulējis, bija arī liels pārsteigums, kad ieraudzīja pirmo reizi savus 11 mazbērnus.
Tauriņcilvēks.
Diezgan skumjš stāsts ir par Džošuā, kad ārsti diagnosticēja smagu ģenētisku slimību, kuras rezultātā cilvēka āda paliek ļoti trausla. Rodās čūlas, kad uz ādu tiek radīts lielāks spiediens, jo ādas slāņos trūkst šķiedraino proteīnu, kas atbild par audu veselību. Šis puisis cieš no viena no vissmagākajiem šīs slimības paveidiem. Diemžēl viņa māsa nomira jau 20. gados, jo arī slimoja ar šo slimību. Saskaņā ar medicīnas pētījumiem, cilvēki ar šo slimību dzīvo aptuveni 30 – 40 gadus, jo pat parasts kritiens var būt nāvējošs.
Pusaudze izdzīvo 118 dienas bez sirds.
Šī meitene no Dienvidkarolīnas ir kā staigājošs brīnums. Šī drosmīgā pusaudze izdzīvoja apmēram četrus mēnešus bez sirds, viņa gaidija jaunu, funkcionējošas sirds donoru, lai aizvietotu savējo, bojāto sirdi. Viņas sirds bija pārāk vāja, lai pilnvērtīgi varētu sūknēt asinis pa ķermeni. Sirdi no meitenes izņēma 2008. gad 2. jūlijā, un to aizstāja ar mākslīgo asins sūknēšanas iekārtu. Par laimi, kad tika atrasts donors, meitene ieguva atkal sirdi, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot.
Bērns ar vilkača sindromu.
Šī ērna dzīve un bērnība tiek pavadīta kā parastiem cilvēkiem. Viņš bauda visus dzīves priekus. Tikai puisēns atšķirās no citiem ar savu izskatu. Šī slimība ir ļoti reta un neparasta. No 1638. gada līdz mūsdienām ir reģistrēti ap 50 šādiem cilvēkiem. Šīs slimības upuri cieš no nekontrolējamas matu augšanas. Bieza, dzīvnieku kažokam līdzīgs apmatojums sedz visu ķermeni. Diemžēl mediķi nav atraduši atbildi, kā novērst šo slimību. Ir skumji lasīt virsrakstus - “Puse cilvēks, puse vilka”, vai arī “Īsts vilcēns”. Nežēlība nenāk no sindroma, bet gan no sabiedrības...
Dzīvā mūmija.
Sāra bija ļoti sabijusies, jo redzēja, kā mirst mātes pēc ķeizargriezieniem. Tāpēc sieviete aizbēga uz mazu ciematu, ārpus pilsētas, lai varētu tur dzīvot. Sieviete bija stāvoklī. Bērnam neļāva piedzimt, viņš palika iekšā mātes vēderā, pēc laika bērns pārstāja spārdīties un palika nepiedzimis... Saskaņā ar Marokas tautas ticību, šādi gadījumi ir pieņemti un nav nekas nosodāms. Kad Sārai bija 75. gadi, sākās sāpes vēderā, ārsti veica ultraskaņas pārbaudi un atklāja, ka šis bērns bija ārpusdzemdes grūtniebā. Bet pats pārsteidzošākais bija tas, ka sievietes ķermenis bērnu pieņēma kā parastu orgānu. Bet uz vecumu sievietei bija ļoti liels draudz zaudēt dzīvību, tāpēc šo augli operēja ārā.
Kā var neļaut bērnam piedzimt? Tas taču ir dabisks process, tikpat kā nevaram iztikt bez tualetes un ēšanas. Tās ir lietas, kas ir neatliekamas.