Ēšana skolās3

Tomēr vērojamas arī nozīmīgas, pozitīvas tendences - pētniekiem, izmantojot aptaujā iegūtās ziņas, izdevās noskaidrot, ka skolās, kurās mācās procentuāli vairāk bērnu no maznodrošinātām ģimenēm, jaunie standarti tiek vērtēti īpaši pozitīvi. Pēc ēdienkartes uzlabojumu veikšanas vairāk skolēnu, kam pienākas valsts apmaksātas bezmaksas maltītes vai to atlaides, izvēlas pusdienot skolā. Turklāt skolu darbinieki norādījuši, ka mazinājies arī neapēstā ēdiena daudzums, kas liecina, ka bērni ar piedāvāto pārtiku ir apmierināti.

Rezultāti bija pārsteidzoši. Pretēji gaidītajam, izrādījās, ka bērni jaunās maltītes vērtē atzinīgi. Lai gan 50% respondentu norādīja, ka sākotnēji skolu audzēkņi par jaunajām maltītēm sūdzējušies, 70% norādījuši, ka tagad bērni ar jauno, uzlaboto uzturu ir apmierināti.

Šī pārmaiņa vērtējama īpaši pozitīvi, jo, kā norādījusi pētījuma galvenā autore, Ilinoisas-Čikāgas universitātes (ASV) pētniece Lindsija Tērnera (Lindsey Turner): „Bērni, kuriem labs uzturs ir nepieciešams visvairāk, tagad to saņem.” Ja iepriekš vecāki finansiālo grūtību dēļ bērniem, iespējams, nespēja regulāri sagādāt augošam organismam pietiekami sabalansētu uzturu, tagad to daļēji spēj kompensēt skolās pieejamo maltīšu uzturvērtība.

Pēc pētījuma zinātnieki iegūtos rezultātus prezentēja bezpeļņas organizācijai „The School Nutrition Association” jeb „SNA”, kas atbildīga par ēdināšanu ASV skolās un šobrīd ierosinājusi jaunos standartus padarīt mazāk striktus.
Pēc iepazīšanās ar pētnieku iegūto informāciju, „SNA” pārstāvji paziņoja, ka iegūtie rezultāti neatbilstot reālajai situācijai – pēc viņiem pieejamiem datiem kopš 2012.gada, kad skolās tika ieviesti jaunie ēdināšanas standarti, izglītības iestādēs pusdieno par 1,4 miljoniem mazāk skolēnu nekā kādreiz. Kā pretargumentu „SNA” pārstāvjiem „Childhood Obesity” pētījuma vadītāja Tērnere norādīja, ka, lai gan 1,4 miljonu samazinājums sākotnēji var šķist milzīgs, patiesībā tie ir tikai aptuveni 3%. Turklāt Tērnere „SNA” pārstāvjiem uzsvērusi arī to, ka pusdienotāju kritums galvenokārt piedzīvots to skolēnu grupā, kas par pusdienām maksā pilnu cenu – tātad, visticamāk finansiālās grūtības neliedz viņiem ieturēt veselīgas maltītes mājas apstākļos.

Tiesa, ne visas atbildīgās „SNA” amatpersonas uzskata, ka jaunie ēdināšanas standarti ir piedzīvojuši neveiksmi un būtu maināmi. Piemēram, „The School Nutrion Association” Cincinati (Ohaijo, ASV) nodaļas vadītāja Džesika Šellija (Jessica Shelly) paudusi viedokli, ka nepieciešams tikai ieguldīt vairāk darba un radošuma, lai palīdzētu bērniem iemīlēt veselīgo pārtiku. Šellija izstrādājusi plānu, kas ļauj bērniem pašiem iesaistīties savu personalizēto maltīšu izveidē, piemēram, skolu ēdnīcās uzstādīti salātu stendi, kuros skolēni paši var izvēlēties, kādus dārzeņus savā maltītē iekļaut. Tāpat Šellija ierosinājusi mainīt ēdienu nosaukumus pret bērniem saprotamākiem un patīkamākiem, kā arī uzlabot ēdināšanas telpu vizuālo izskatu. Šāda veida pārmaiņas bērni uztvēruši pozitīvi, kas liecina, ka patiesībā šobrīd lielākā problēma skolēnu uztura uzlabošanā ir atbildīgo amatpersonu nevēlēšanās iedziļināties problēmas būtībā un intereses trūkums rast risinājumus.