Enerģijas dzērieni rada nopietnus veselības traucējumus.29

Kādēļ bīstami?

Tā kā enerģijas dzērieni ir pieskaitāmi uztura bagātinātāju kategorijai, to ražošanā netiek ievērots ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes noteiktais ierobežojums, ka bezalkoholiskajos dzērienos uz 12 uncēm šķidruma (apmēram 354 ml) drīkst būt 71 mg kofeīna. Tāpat enerģijas dzērieniem neveic drošības pārbaudes un marķēšanu, ko pieprasa farmaceiti. Rezultātā enerģijas dzērieni mēdz saturēt no 75mg līdz pat 400mg kofeīna vienā skārdenē, taču zinātnieku ieteiktā maksimāli pieļaujamā kofeīna deva ir 2.5 mg/kg dienā bērniem un 100mg/dienā pieaugušajiem.

Turklāt papildus kofeīns ir arī enerģijas dzērienos pievienotajās piedevās, piemēram, guaranā, kolas riekstos, matē tējā un kakao. Taču kofeīna daudzums šajās sastāvdaļās netiek pieskaitīts pie kopējā kofeīna daudzuma dzērienā. Turklāt nav zināms, kāds ir ieteicamais lietošanas daudzums pārējām enerģijas dzērienu sastāvdaļām, kā arī trūkst pētījumu par pārējo enerģijas dzērienu sastāvdaļu fizioloģisko ietekmi uz cilvēku. Tāpat nav zināma sastāvdaļu mijiedarbība un no devas atkarīgā ietekme. Tomēr konkrētais pētījums ziņo, ka tādām enerģijas dzērienu sastāvdaļām kā 5 - hidroksi-triptofānam, vinpocetīnam, johimbīnam un ženšenam potenciāli var būt tāda mijiedarbība, kas var radīt nelabvēlīgu efektu.

Ieteikumi mediķiem

Pētījuma autori secina, ka pediatriem ir jāapzinās iespējamo seku bīstamība bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, neatbilstoši lietojot enerģijas dzērienus. Viņi piebilst, ka nepieciešams noteikt maksimāli drošas lietošanas devas, pētīt ilgstošas lietošanas sekas un labāk izprast enerģijas dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību. Turklāt pediatriem vajadzētu novērot enerģijas dzērienu lietošanu, it īpaši augsta riska iedzīvotāju grupā, un izglītot ģimenes par iespējamiem kaitīgajiem iznākumiem.

"Līdz būs veikti tālāki pētījumi, mediķiem būtu nepieciešams izglītot savus pacientus un viņu ģimenes par enerģijas dzērienu lietošanas draudiem, rosinot viņus nelietot šos dzērienus,” konstatē pētījuma neatkarīgā recenzente Dana M. Vīzelmeijere (Dana M. Vieselmeyer).

"Fakts, ka nevienā enerģijas dzērienu iepakojumā nav drošas kofeīna devas un ir papildus kofeīnu saturošas vielas, rada lielu risku. Ilgtremiņa veselības sekas, bērniem un jauniešiem lietojot enerģijas dzērienus, nav zināmas. Taču informācija, kas mums ir pieejama, liecina, ka šiem dzērieniem var būt daudz kaitīgu un potenciāli fatālu efektu,” recenzente teica “Medscape Medical News”.

Džons P. Higins (John P. Higgins), medicīnas doktors no Teksasas Universitātes medicīnas skolas, kurš arī veicis literatūras pētījumu par šo tematu, apgalvo, ka "enerģijas dzērienu mārketings ir pārsvarā mērķēts uz pusaudžiem un jauniešiem, galvenokārt uz vīriešu dzimumu. Fakts, ka bērns var ieiet pārtikas veikalā vai lielveikalā, iegādāties enerģijas dzērienus un tos lietot, ir šausminošs. Medicīnas profesionāļiem ir jābrīdina pacienti par šķietami nekaitīgajiem dzērieniem un jāturpina cīnīties par šo dzērienu kontroli."

Pētījuma autori uzskata, ka vajadzētu izstrādāt atbilstošu tirdzniecības un patērēšanas likumdošanu, lai aizsargātu nepilngadīgos. Zinātnieki uzskata, ka tendence rīkoties riskanti un enerģijas dzērienu reklāmas, kuru mērķauditorija ir jaunieši, ir iemesls, kādēļ jauni cilvēki pārdozē kofeīnu.

Par pētījumu un tā autoriem

Pētījums ir publicēts ASV marta izdevumā “Pediatrics”, kā arī žurnāla interneta versijā 14. februārī.

Pētijumuma oriģināls “Health Effects of Energy Drinks on Children, Adolescents, and Young Adults” atrodams žurnāla “Pediatrics” marta izdevumā, kā arī žurnāla interneta versijā: http://pediatrics.aappublications.org/cgi/content/abstract/peds.2009-3592v1

Raksts par šo pētījumu “Energy Drinks Pose Serious Health Risks for Young People” ir pieejams medicīnas ziņu portālā “Medscape Medical News”:

https://login.medscape.com/login/sso/getlogin?urlCache=aHR0cDovL3d3dy5tZWRzY2FwZS5jb20vdmlld2FydGljbGUvNzM3MzEx&ac=401

Pētījuma autore Sāra M. Zeiferte (Sara M. Seifert) ar kolēģiem pārstāv Maiami Universitātes Pediatrijas fakultātes un Pediatrijas integrālās medicīnas programmas nodaļu, pētījuma līdzautors Leonards M.Millers (Leonard M. Miller) pārstāv Medicīnas skolu Floridā.

Mūsdienās enerģijas dzērienus pārdod katrā kioskā, bāros, klubos, tos nereti var redzēt trenažieru zālēs un sporta laukumos. Reklāma tos popularizē kā līdzeklī cīņā ar nogurumu, kas palīdz aktīvam dzīvesveidam, prāta darbībai, dejām un sporta nodarbībām. Tajā pašā laikā zinātnieku pasaulē notiek karstas diskusijas par šo dzērienu reālo ietekmi un blakusefektiem.

Enerģijas avota vēsture

Dabīgie psihostimulatori cilvēkiem bijuši zināmi jau kopš senas pagātnes. Visizplatītākais no tiem bija kofeīns. Indijā un Tuvo Austrumu zemēs tā avots bija kafija; Ķīnā un Dienvid- Austrumu Āzijā – tēja; Amerikā – kola rieksti utt. Tāpat, vēsturē ir zināmi piemēri, kad izmantoti daudz spēcīgāki stimulatori, tādi kā koka krūms Dienvidamerikā, efedra un kata – Āzijā. Mongolijas un Sibīrijas iedzīvotāji iecienīja žeņšeņu, arāliju un citus stimulējošus augus.

1982. gadā austrālietis Dītrihs Matešics, būdams Honkongā, nogaršoja vietējo tonizējošo dzērienu un atveda šo ideju uz rietumu valstīm. 1984. gadā viņš nodibināja pirmo uzņēmumu, kas ražoja enerģijas dzērienus – populāro “Red Bull”. Šis produkts izrādījās tik veiksmīgs, ka drīzumā tirgū parādījās desmitiem dzērienu ar līdzīgām īpašībām. Dzērienu ražošanas giganti “Coca – cola” un ”Pepsi - Cola” arī nepalika malā, ražojot savu “Burn” un “Adrenaline Rush”.

Vai veselībai droša enerģija

Mūsdienās enerģijas dzērienus pārdod katrā kioskā, bāros, klubos, tos nereti var redzēt trenažieru zālēs un sporta laukumos. Reklāma tos popularizē kā līdzeklī cīņā ar nogurumu, kas palīdz aktīvam dzīvesveidam, prāta darbībai, dejām un sporta nodarbībām. Tajā pašā laikā zinātnieku pasaulē notiek karstas diskusijas par šo dzērienu reālo ietekmi un blakus efektiem. Turklāt, uzskati bieži vien atšķiras: ja vieni apgalvo, ka enerģijas dzērieni ar savu efektivitāti īpaši neatšķiras no jebkura cita gāzētā dzēriena, tad citi pieļauj, ka to iedarbība var izraisīt atkarību, līdzīgi kā narkotikas.

Norvēģijā, Dānijā un Francijā enerģijas dzērieni tiek uzskatīti par bioloģiski aktīvām piedevām, un to pārdošana ir atļauta tikai aptiekās. Arī Krievijā pastāv ierobežojumi; dzērienu sastāvā nedrīkst būt vairāk kā divas tonizējošās sastāvdaļas, uz bundžiņas jābūt norādītam lietošanas ierobežojumam, bet to realizācija skolās ir aizliegta. Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, šie dzērieni netiek īpaši pārbaudīti, un uz tiem neattiecas nekādi ierobežojumi.

Pēdējā laika enerģijas dzērieniem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība sakarā ar tiesas procesiem, kas saistīti ar vairākiem nāves gadījumiem, kurus, iespējams, izraisījusi šo dzērienu lietošana. Šveicē diskotēkā miruši trīs cilvēki pēc tam, kad izdzēruši kokteili no enerģijas dzēriena un stiprā alkohola, bet kāds 18 – gadīgs īru basketbolists pēc trīs izdzertajiem dzērieniem mira turpat basketbola laukumā.

Kas tad patiesībā ir šīs “baterijas skārda bundžās”?

Lai arī pasaules tirgū ir desmitiem enerģijas dzērienu, to pamatsastāvdaļas ir vienādas:

Saharoze – parasts cukurs. Divu cukuru – glikozes un fruktozes – savienojums. Kalorijām bagāta daudzu pārtikas produktu sastāvdaļa, kas tiek izmantota tīrā veidā, lai saldinātu dzērienus, konditorejas izstrādājumus utml.

Glikoze – visizplatītākais cukurs, pamata pārtikas viela, ko asinis piegādā orgāniem un audiem. Var sintezēties no citām organiskajām vielām.

Kofeīns – izplatīts psihostimulators, tējas, kafijas, guarānas, kola riekstu un vēl citu augu sastāvā. Samazina noguruma sajūtu un miegainību, paaugstina prāta darba spējas, paātrina pulsu, tam piemīt viegls urīndzenošs efekts. Stimulācijas periodu nomaina nogurums, kas prasa adekvātu atpūtu. Vidējas kofeīna devas iedarbība ilgst aptuveni trīs stundas, toties tās izvadīšana notiek daudz lēnāk, tāpēc atkārtotas lietošanas rezultātā iespējama pārdozēšana. Tā izpaužas uzbudinājuma, bezmiega, nervozitātes, aizkaitināmības, krampju, vēdergraižu, paātrināta un neregulāra sirds ritma veidā, bet ļoti lielu devu gadījumā novērojama psihoze, muskuļu bojājumi, aritmija un pat nāve (cilvēkam nāvējoša deva – 10 – 15 grami kofeīna jeb 100 – 150 tases kafijas). Sistemātiska kofeīna lietošana lielos daudzumos var radīt atkarību.

Teobromīns – viela, kas pēc sastāva un iedarbības ir līdzīga kofeīnam, bet tai piemīt apmēram desmit reizes mazāks psihostimulējošais efekts. Tas ir kakao un kakao produktu, piemēram, šokolādes satāvā.

Taurīns – nelielos daudzumos atrodams dažādos dzīvnieku un cilvēka audos, galvenokārt muskuļos. Nepieciešams, lai normāli funkcionētu nervu sistēma un imūnsistēma, piedalās tauku un kalcija uzņemšanas regulēšanā. Pietiekamā daudzumā sintezējas organismā ( izņēmums ir dažas iedzimtās slimības). Izmēģinājumi ar pelēm pierādījuši, ka taurīns spēj samazināt nogurumu ilgstošas slodzes gadījumā; ar cilvēkiem līdzīgi pētījumi nav veikti. Vēl nav izpētīts, kāds ir lielo devu, ko satur enerģijas dzērieni, efekts.

L – karnitīns – viela, kas sintezējas organismā no aminoskābēm - lizīna un metionīna. Atrodams gaļas un piena produktos, riekstos, dažos augļos un dārzeņos. Tas nepieciešams, lai taukvielas varētu normāli sadalīties un uzsūkties. Cilvēka organismam nav nepieciešams papildus L – karnitīna avots, pietiek ar to, ko cilvēks uzņem ar barību, un izstrādā pats organisms. Šīs vielas lielu devu iedarbība nav zināma.

B grupas vitamīni – organismam nepieciešamas vielas, vajadzīgas daudzām bioķīmiskām reakcijām. Nepiemīt “enerģētiskās” īpašības.

Guarāna – tropu augs, izplatīts Brazīlijā, tiek izmantots kā dabisks psihostimulators. Satur daudz organisko vielu, galvenā no tām – kofeīns, kas arī nodrošina stimulējošo iedarbību.

Žeņšeņs – dabisks daudzpusīgas iedarbības stimulators. Parastās devās samazina noguruma sajūtu, paaugstina psihisko un fizisko aktivitāti. Pārmērīga lietošana izraisa trauksmes sajūtu, bezmiegu un arteriālā spiediena paaugstināšanos.

Kas jānem vērā lietojot enerģijas dzērienus?

Lietojot enerģijas dzērienus, cilvēks līdztekus garantētajai kofeīna stimulācijai, norij lielu jautājuma zīmi, jo nav nekādu datu par to, kādu efektu var izraisīt tādu vielu savienojums lielās devās. Bez tam, nevajadzētu aizmirst par to, ka paši dzērieni nekādu “enerģiju” nesatur. Tie tikai mobilizē iekšējās organisma rezerves, burtiski izspiežot no tām mundruma lādiņu. Pēc tādas iedarbības nepieciešama atjaunojoša atpūta.

Ja jūs tomēr nolemjat “uzlādēties”, šeit būs daži padomi, kā samazināt risku, kas saistīts ar enerģijas dzērienu lietošanu.

1.Nav ieteicams izdzert vairāk par 250 ml dienā, lielā bundžiņa (500 ml) jau skaitās pārmērīga deva.
2.Pēc “baterijas” iedarbības beigām nodrošiniet organismam pietiekošu atpūtu.
3.Nedzeriet enerģijas dzērienus pēc fiziskas slodzes un sporta aktivitātēm – kā viens, tā otrs paaugstina spiedienu un aktivizē sirdsdarbību.
4.Nelietojiet enerģijas dzērienus kopā ar kafiju, tēju un alkoholu – to darot, jūs pārslogojat nervu sistēmu, sirdi un aknas.
5.Atcerieties, ka enerģijas dzērieni nav ieteicami bezmiega, paaugstinātas nervu uzbudināmības, aknu slimību, sirds – asinsvadu un nervu sistēmas saslimšanu, hipertirozes, nierakmeņu un kuņģa čūlas gadījumos.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Enerģijas_dzēriens">http://lv.wikipedia.org/wiki/Enerģijas_dzēriens