Ekstrēmi un tālu no virtuves54

Ja ekstrēmos apstākļos viss ēdamais ir jānes sev līdz, tad ļoti svarīgi ir, lai tas viss būtu viegls, kompakts, ilgi glabājams, dotu iespēju ātri atjaunot spēkus un nebojātos sliktos laika apstakļos- karstumā, slapjumā utt. 

Un- izrādās, ka līderis šai ziņā ir cukurs! Īpaši piemērotas ir "ledenes" un citas karameles, kuras sūkājot "degviela" nokļūst asinīs uzreiz- burtiski dažas minūtēs. Karameles vienā mirklī mitrumā nepārvēršas sīrupā, kā tas notiek ar beramo cukuru. Atšķirībā no devas šādi piebarot savu organismu var no reizes pusstundā līdz reizei stundā. 

Vēl piemērota lieta ir  malti sausie augļi-  aprikozes, plūmes,rozīnes, valrieksti ar citrona un medus piedevu. Vai vienkārši sauso augļu maisījums. Šādi mušļi satur daudz ogļhidrātu un minimizē dažadus blakus efektus. Bez tam viņi satur daudz citu organismam derīgu vielu...un -  ir garšīgāki par vienkāršu cukuru!

Vairākās grāmatās  par izdzīvošanu ekstrēmos apstākļos var lasīt, ka kalnu apstākļos organisma vajadzība pēc ogļhidrātiem pieaug 8-9 reizes pat līdz 300 gramiem diennaktī.  Bez tā, ka ogļhidrāti kompensē enerģijas patēriņu, tie palīdz tikt galā ar sliktu pašsajūtu, kura rodas no skābekļa trūkuma. Bez tam ekstrēmos apstākļos, kad dzīvība ir briesmās un ātri jāatrod sarežģīti risinājumi dažādām problēmām, arī smadzenēm ir vajadzīgs  daudz enerģijas, citādi tas nestrādās uz pilnu jaudu...

Laba lieta ir austrumu saldumi- halva, zefīrs, marmelāde utt. Kādreiz tos visus izgudroja cilvēki, kuri dzīvoja visai skarbos apstākļos un kuru dzīvesveids nebūt nebija miermīlīgs. Šie produkti neizsauc asu slāpju sajūtu kā cukurs, ja tos lieto saprātīgos daudzumos.Skrienot garāku (14- 15 km) krosu, ir labi apēst kaut ko tādu- ēdot kaut ko pamatīgāku, iekšējie orgāni  tiks nevajadzīgi noslogoti, bet šādā veidā pāreja uz "otro elpu" būs vienkāršaka.  

Nevar nepieminēt lidotāju un ūdenslīdēju cienīto šokolādi- kakao bija  acteku specnaza- kareivju- ērgļu un kareivju- jaguāru iemīļots gardums, no kuriem to pārņēma konkistadori. Bet no XIX gs tas kļuva populārs Eiropas spēkavīru vidū. Balto šokolādi, kura karstumā nekūst tik viegli kā melnā, izgudroja amerikāņu militārie speciālisti, lai novērstu tās staujo izkušanu tropos. Šokolādē ir daudz viegli uzņemamu ogļhidrātu, kalcija, magnija,  tianīna un fosfora,kurš ir svarīgs efektīvai smadzeņu darbībai. Vēl šokolāde ir labs antidepresants, kurš palīdz vieglāk pārciest jebkuras grūtības- un arī antibakteriāls līdzeklis! 

Vēl pie ilgstošām slodzēm laba degviela ir tauki. Grams tauku ir spējīgs dot vairak kaloriju nekā olbaltumvielas jeb ogļūdeņraži. Vecais labais žāvētais speķītis, pirms tam izturēts ķiploku sālījumā ir izsenis cienīts mūsu zemē smagi strādājošas tautas vidū. Kaut gan par visnoderīgāko tiek atzīts pipariem pārkaisītais ungāru speķis. Tikai jāatceras, ka lielāka speķa porcija apstākļos, kad uzturs ir trūcīgs ir smags trieciens aizkuņģa dziedzerim. 

Galvenais parastais olbaltumvielu avots- gaļa- paliek trešaja vietā. Ekstrēmos apstākļos svaiga gaļa ir praktiski neiespējama greznība un pārak sarežģīta lietošanai. Transportēt to ir neiespējami, un medīt, ja tevi pašu medī tev līdzīgie, ir pārāk ekstrēms pasākums pat tiem, kuriem būt ekstrēmistiem ir darbs. Sautēta liellopu gaļa, konservēta maltā gaļa un cietās desas ir labāki. Konservi ir jaapēd uzreiz, citādi tie īsā laika no pārtikas kļūst par indi.  

Vitamīnu krājumus ņem līdz vai nu tablešu veidā, vai arī atrod uz vietas- atceroties, ka neko nepazīstamu ēst nedrīkst, un zvēri un putni ir slikti padomdevēji, jo, piemēram, mušmires, kuras cilvēkam ir indīgas, daziem dzīvniekiem ir iemīļots kārums. Sarežģījumi ar kuņģi, kuri ir sīkums mājās, ekstrēmos apstākļos var būt pat nāves iemesls. 

Svarīgs ir ūdens jautājums, un dzert no jebkuras peļķes var tikai tad, ja līdz ir attīrošas tabletes jeb filtrs. Labāks ir minerālūdens, jo pārgājienā cilvēka organisms zaudē ne tikai ūdeni, bet arī sāļus. No sirds dzert drīkst tikai no rīta un vakarā. daudz dzert pārgājiena apstākļos- tas nozīmē lielu svīšanu, spēcīgas slāpes un možuma zaudēšanu. 

Obligāti jaņem līdz sāls, bet putraimus, makaronus, sausiņus- ja tas ir iespējams. Ja situācija ir pārāk ekstrēma, lieka patrona dzīvībai var izrādīties svarīgāka par ēdienu- bez pārtikas kādu brīdi var iztikt, bet ar caurumu galvā dzīvot nevar. Tad visu no somas izsviež apgrieztā kārtībā, ogļhidrātus atstājot pēdējos. Vitamīnus saglabā tikai tablešu veidā.  

Pieredze liecina, ka daudzmaz pilnvērtīgu barību cilvēks var sev nest līdz  5 – 7 dienām,bet aprakstīto minimumu-.  20 - 25 . Šajā gadījumā organisms tērē savas rezerves- vidējais cilvēks nēsā sev līdz 150 – 200 tūkstošus kilokaloriju, tiesa, no tā tērēt bez dzīvības briesmām var pusi.

Informācija pārdomām cilvēciņiem, kuri ir spējīgi vienā vakarā notiesāt šokolādes konfekšu kārbu, sēžot pie televizora- tā ir commandos ogļhidrātu norma visekstremālākajos kaujas apstakļos ...