Cilvēka prāts ir apbrīnojama struktūra, bet tas reizēm var tiešām nejauki izspēlēt dažādus trikus.
Drausmīgi triki, kurus ar tevi izspēlē tavs prāts.4
Ausu tārpi jeb ''earworms''. Šādi dēvē lipīgas dziesmas, no kurām nevaram tikt vaļā. Es domāju, ka nekļūdīšos, sperot vaļā apgalvojumu, ka jabkuram no mums kādreiz galvā ir ''iesēdusies'' kāda dziesma, tā skan teju visu laiku. Dažreiz tas var ilgt dienām ilgi un padarīt cilvēku traku. Tas notiek tad, kad tavas smadzenes atceras tikai daļu dziesmas un netiek tālāk uz nākamo daļu, tāpēc ... prāts riņķo apkārt un apkārt šīm pāris frāzēm, meklējot beigas.
Taču prātu var arī apčakarēt un no kaitinošās dziedāšanas galvā tikt vaļā. Apmierini savas smadzenes, noklausoties visu dziesmu vēlreiz, tajā pašā laikā darot kaut ko saistītu ar vārdiem, lasi grāmatu vai mini krustvārdu mīklu. Vēl viens variants ir noklausīties citu dziesmu, bet tā tu riskē, ka iepriekšējo ''tārpu'' apmainīsi pret jaunu.
Viltus atmiņas. Visbiežāk ar šo saskaras noziegumu izmeklētāji, strādājot ar lieciniekiem, jo tie bieži vien nespēj atcerēties, kas tieši notika nozieguma vietā, jo smadzenes tukšumus vienkārši aizpilda. Nepieciešams tikai pavisam nedaudz informācijas no ārpuses un cilvēka prāts rada atmiņu par lietu, kas nekad nav notikusi, vai arī viņš to nekad nav redzējis. To mēģina novērst, iesakot liecieniekiem savā starpā nesarunāties, nelasīt, neskatīties ziņas par noziegumu, tā, lai atmiņas pēc iespējas paliek īstās.
Kādā pētījumā izdevās 30 pieaugušos pārliecināt, ka viņiem bērnībā Disnejlendā ir bijusi nepatīkama pieredze ar kādu no varoņiem. Protams, īstenībā nekas tāds nebija noticis.
Nejauša ideju zagšana. Vai kādreiz ir gadījies, ka tu sāc kādam paziņam stāstīt kādu stāstu un tiec vidū pārtraukts ar teikumu - Es biju tas, kurš tev to pateica? Tā ir kriptomnēzijas forma. Tas nozīmē, ka tu neatceries, no kurienes ieguvi ideju. Tas var novest pie nelāgām sekām un apsūdzībām plaģiātismā, jo tu prezentē kā savu ideju to, ko patiesībā esi no kāda dzirdējis un vienkārši domā, ka tas tev iešāvās prātā pašam.
''Es jūtu tavas sāpes''. Vai esi redzējis, kā kāds sajūt sāpes un saviebies vai pateicis ''auč!'' pats? Tās sauc par simpātiskajām sāpēm vai arī par empātiskajām sāpēm. Mēs varam sajut gan cita cilvēka emocionālās, gan fiziskās sāpes, tas ir pierādījies skenējot cilvēku smadzenes ar Magnētisko rezonasi, kamēr šie cilvēki aplūko attēlus, kuros citi cilvēki cieš sāpes.
Krāsa ietekmē garšu. Mūsu smadzenes patiesībā tiek piemuļķotas ar ēdienu citā krāsā, tas vairs negaršo tā, kā tam vajadzētu garšot. Vienā pētījumā ar paŗtikas krāsvielu baltvīns tika nokrāsots sarkans un eksperimenta dalībnieki visi apgalvoja, ka dzer sarkanvīnu, ka tās tā garšojot, kaut gan pati garša nebija mainījusies un šiem vīniem tiešām ir stipri atšķirīgas garšas. Citā pētījumā dalībniekiem lika ēst steiku tumsā, kad ieslēdza gaismas, viņi ieraudzīja, ka tas ir nokrāsots zils un daudziem uzreiz palika slikti.
Halucinācijas. Tā piedzīvo ne tikai trakie, teju mums visiem kādā dzīves brīdī tās ir bijušas. Ir dažas situācijas, kad tās var parādīties. Viens ir sensorās depresijas laikā, respektīvi, ja smadzenes nesaņem kairinātājus no ārpuses, tās rada pašas savus. Taču pilnīgu sensoro depresiju var radīt tikai mākslīgi. Mēs vairāk tādas varam piedzīvot aizmiegot un pamostoties. Tās dēvē par hipnagogniskām un hipnapompiskām halucinācijām un tās notiek tad, kad esam tikai daļēji pie apziņas, tās var būt vizuālas, audiālas vai pat tikai smaržas vai garšas veidā.
Kāpēc mums vajadzīgi redaktori? Redz, man jau liekas, ka es te visu sarakstīju diezgan pareizi, pārlaižot acis, drukas kļūdas neredzu. Bet jūs noteikti, ja esat izlasījuši tiktāl vismaz vienu, ja ne vairākas, esat pamanījuši. Arī es esmu clvēks un manas smadzenes mani čakarē, gluži tāpat kā jūsējās to dara ar jums. Redz, cilvēka prāts var izlasīt vārdus pat tad, ja tie ir uzrakstīti galīgi nepareizi, tāpēc ir grūti pamanīt kļūdas, it sevišķi pašam savā darbā, jo viss šieķt tik pasīztams, ka samdzenes prālec prāi kļūdām. Un jūs tomēr, neskatoties uz manām briesmīgājām, apzināti pieļautajām kļūdām, iepriekšējā teikumā, tomēr sapratāt, ko gribēju pateikt. Un tāpat, jebkurš nopietnāks teksts ir jāpārlasa un word kļūdu ķerājs visu nenorādīs. Tāpēc vari pamēģināt izprintēt vai nomainīt fontu, lai piečakarētu savas smadzenes sev par labu. Ļoti labi ir, ja jums ir kāds, kuram zināšanas dzimtajā valodā nav kā sētas mietam un kurš ir ar mieru jūsu tekstu pārlasīt un norādīt uz kļūdām, jo cits tās pamanīs vieglāk!