2006. gadā Francijas izlasi atkal aizveda uz pasaules kausa finālu un tā arī bija paša pēdējā spēle Zinedinam, bet tā tika zaudēta pēcspēles sitienos un pie tam 18 minūtē Zidane ar galvu stipri nogāza pretinieku un guva sarkano kartīti. Viens man komentāros pateica, ka tas bija pat labs pārsteigums visiem futbola faniem, jo viņš nenogāja parasti no laukuma, bet ar stilu, tad nu tā apdomājot, tas bija stulbs teikums. Tā nebija parasta spēle, bet Zidane bija tā teikt galvenā figūra Francijas izlasē un viņš manuprāt vienkārši stulbi iegāza visu Franciju, jo pagājušajā Francijas finālā Zidane guva divus vārtus un ja tā paskatās, tad finālos viņš vispār spēlē lieliski, bet šeit viņš vienkārši stulbi aizgāja projām jau 18 minūtē, varēja kaut kur 80 minūtē tā aiziet, bet ne tik ātri.
Ar Juventus viņš tika divas reizes finālā, bet abas reizes zaudēja. Jau pirmajā sezonā Real Madrid viņš ar komandu guva Čempionu Līgas kausu un Zizou izcēlās ar izciliem uzvaras goliem un iespējams, ka tie arī ir labākie vārti visu Eiropas finālu vēsturē. Nākošā sezona Madridē bija lieliska, bet pēc tās trīs sezonās neguva neko, lai arī Real bija tā teikt, sapņu komanda – R. Carlos, Zizou, Rauls, Ronaldo, Figo, Bekhems. 2006. gadā, savā pašā pedējajā karjeras gadā, ap 34 gadu vecumu viņš kļuva par otro labāko gada spēlētāju, tas ir apbrīnojami. Kopā par gada labāko spēlētāju nosaukt trīs reizes.