Sveiki, mēģināšu salikt visu pa plauktiņiem, un uzskaitīt visas pazīmes kas mūs pietuvina tuvāk pie herbivorviem vai omnivorviem. Teikši godīgi, ka gribēju atrast vairāk lietas, kas mūs patiesi pietuvina arī pie omnivorviem, bet tas nebija tik viegli. Atradu daudz dažādu propogandu, ka tikai gaļā varam iegūt neaizstājamās aminoskābes, kā arī B12, omega 3 trūkumu, bet tas jau sen ir pierādīts, kā absolūti meli. Būšu pateicīgs, ja jums tiešām ir labi argumenti, ka mums gaļa tiešam ir neaizstājama, labprāt izteikšu savu viedokli par to, tikai lūdzu nerakstiet par olbaltumvielām, b12, omega 3, piesātinātajiem taukiem, holestarīnu un pārējām nejēdzībām - esmu jau noguris par to diskutēt.
Cilvēks ir herbivorvs vai omnivorvs?205
526
7
Noteikti, ka lielākais stereotips - mūsu ilkņi ir pierādījums, ka mums ir jāēd gaļa. Patiesībā ir tāda, ka mums nekādu funkcionējošu ilkņu nav. Tikai tāpēc, ka mēs 6,11,22 un 27 zobus esam nosaukuši par ilkņiem, tas nenozīmē, ka tie patiešām ir ilkņi. Un pat ja mums ir viņi nedaudz lielāki, paskatieties uz gorillas ilkņiem un gorilla ir absolūts herbivorvs. Vai tiešām nefunkcionējoši ilkņi ir pierādījums, ka mēs esam omnivorvi - nedomāju viss. Kā arī pārējie zobi ir daudz līdzenāki kā omnivorviem. Man pat ir kauns savus zobus salīdzināt ar jebkuru omnivorvu. Evolucijas rezultātā mēs esam zaudējuši ilkņus? Jā, iespējams. Iespējams mēs turpinam evolucionēties un kļūstam par neapgāžamiem herbivorviem.
Rokas - Bez ieroča rokā mēs esam nožēlojami jebkura dzīvnieka priekšā. Mes ar savām plaukstām tik vien, kā kādam pa aci varam iedod, ja vajaga, bet lai saplēstu kādu gabalos, kā to dara omnivorvi dabā mums nav iespēju. Jā, mēs esam gudri - mēs radijām ieročus, kas mums palīdzēja, bet šobrīd pieturēsimies pie dabas. Dabā nekādi ieroči nebija plānoti. Pavisam nesen redzēju filmu, kur stāstīja, ka šimpanzes reizēm veido ko līdzīgu ieročiem, bet neviens cits dzīvnieks nav spējīgs ko tādu izdomāt.
Stāja - Omnivorviem dabā ir jāmedij pārtika. Cilvēks skrien uz divām kājām, bet lai skrietu maksimāli ātri ir jātrodas maksimāli tuvu zemei, tāpēc visi omnivorvi, kad skrien, atrodas uz visām četrām, kamēr priekš mums tā ir super neērta pozīcija lai pārvietotos. Bet ar savu stāju varam sniegties pēc augļiem, vai pat kāpt kokos.
Mūsu mutes atvērums ir smieklīgi maziņš, un liels nekad nav bijis, bet mūsu žoklim ir cita funkcija kas to kompensē - košļāšana no viena sāna uz otru. Pavērojat kā ēd jūsu suns - omnivorvi spēj tikai atvērt un aizvērt muti, ja mutē ir kas par lielu, tas tiek izspļauts lai mēģinātu to atkāl pamazām sadalīt un norīt. Bet mēs spējam košļāt un kustināt žokli no vienas malas uz otru - gluži kā to dara govis. Šādu spēju esmu atradis tikai un vienīgi herbivorviem.
Mūsu siekalu dziedzeri ir attīstītāki kā omnivorviem. 1. Mūsu gremošana sākas jau tad, kad siekalas saskarās ar pārtiku, ko nodrošina ferments Ptyalin (Neuzdrīkstēšos tūlkot.) Kā arī mūsu siekalas ir sārmainas, kamēr omnivorviem tās ir skābas.
Tepat arī pieminēšu arī to, ka mūsu urīns ir sārmaināks līdzīgi kā citiem herbivorviem, bet omnivorviem tas ir skābs.
Gremošanas sistēma - Omnivorviem kunģa skābe ir skābāka kā mūsēja, iemesls ir pavisam loģisks - jo skābāka vide, jo ātrāk sadala pārtiku. Mūsu kunģa skābe ir līdzīgāka herbivorviem, un skābums ir pietiekams lai tiktu galā ar augu valsti, bet ja mēs pārtiekam no gaļas, tas ceļ skābumu, kas mums ir nepatīkama sajūta, kā arī ir kencerogēna vide. Un tad protams farmaceitiem bizness iet uz urā... Tepat arī pieminēšu ka mūsu zarnu trakts attiecībā pret mūsu ķermeņa augumu ir stipri garāks, kā jebkuram omnivorvam. Lai pilnībā pārstrādātu pārtiku mums vajaga 12-18stundas, kamēr omnivorviem nepieciešams 6-10 stundas. Mums tas ir vajadzīgs lai no mūsu pārtikas izsūktu maksimāli daudz uzturvielu. Problēma rodas ēdod gaļu, ka tur ir pilns ar lietām kas mums nav vajadzīgs, līdz ar to citiem omnivorviem tas ir daudz vieglāk... Un protams škiedrvielas, kas mums ir tik vitāli nepieciešamas, citiem omnivorviem tas ir mazsvarīgi, bet mēs operējam ārā daļu no aklās zarnas, ja neuzņemam pietiekami...
Kā arī citiem omnivorviem nekad nebūs problēmas ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, bet cilvēkiem attīstītas valstīs lielākais slepkava ir sirds un asins vadu slimības, kur paaugstināts holesterīna līmenis spēlē milzīgu lomu.
Termoregulācija - Nevienam omnivorvam nav tik attīstīta termoregulācija. Omnivorvi ir plēsēji, kam ir jāpielavās pie sava medījuma un vienā mirklī jālec virsū, bet gadijumā kad ir jābēg vai jāķer - necik ilgi viņi nav spējīgi to darīt. Tas bija veids, kā cilvēki ķēra savu medījumu - barā skrēja pakaļ medījumam, līdz tas nogura un bezspēkā nokrita. Mūsdienās cilvēka fiziskā sagatavotība ir nožēlojama, bet ģenētiski mums būtu jābut labākajiem maratonistiem dabā.
Vienīgais kas mūs nedaudz pietuvina pie omnivorviem ir nespēja pārstrādāt celulozi. Gari nestāstīšu, bet celuloze ir galvenā sastāvdaļa daudzu augu šūnapvalkā. Herbivorviem kunģī ir baktērijas, kas palīdz ar to tikt galā, bet mēs vienkārši izvadām to ārā.
Bet kas ir interesanti, arī frugivorvi nespēj pārstrādāt celulozi. Daudzi primāti ir frugivorvi, kā arī putni.
