Cilvēku maksimālais mūža ilgums nevar augt bezgalīgi, un tam ir konkrēti limiti tā apgalvo zinātnieki.
Jaunā pētījumā Alberta Einšteina Medicīnas koledžas (ASV) zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka varētu eksistēt konkrēts cilvēka maksimālais mūža ilgums, kuru mēs nespēsim pārkāpt, neskatoties uz to, kādu zināšanu līmeni sasniegs medicīna.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Nature”.
Kopš 19.gadsimta cilvēku vidējais dzīves ilgums ir nemitīgi audzis, pateicoties uzlabojumiem veselības aprūpē, uzturā, higiēnā, dzīvojamās vides apstākļos un citās sfērās. Piemēram, prognozes liecina, kaASV šobrīd dzimušie mazuļi nodzīvos vidēji 79 gadus, bet 1900.gadā ASV vidējais prognozētais mūža ilgums bija tikai 47 gadi.
Kopš 20.gadsimta 70.gadiem pieaudzis arī cilvēku maksimālais mūža ilgums jeb vecums, kādu sasniedz pasaules ilgdzīvotāji. Tomēr Einšteina Medicīnas koledžas pētnieku aprēķini liecina, ka maksimālā mūža ilguma pieaugums neturpināsies bezgalīgi. Tam ir sava robeža, un mēs tai esam pietuvojušies.
“Gan demogrāfu, gan biologu vidū daudzi ir pieņēmuši, ka nav iemesla domāt, ka maksimālā mūža ilguma pieaugums tuvākajā laikā varētu apstāties. Tomēr mūsu dati liecina, ka tas notiks. Patiesībā tas jau ir noticis 90.gados,” atklājis pētījuma galvenais autors, ģenētikas un medicīnas pētnieks doktors Jans Vijgs (Jan Vijg).
Pētījumā zinātnieki analizēja datus no Cilvēku mirstības datu bāzes, kas satur informāciju par mirstību un cilvēku populāciju vairāk nekā 40 valstīs.
Uzkrātie dati parādīja sakarību, ka kopš 20.gadsimta sākuma aizvien lielāka katras nākamās dzimušo kohortas (vienā gadā dzimušo cilvēku) daļa nodzīvoja līdz vecumdienām (70 gadu vecumam un ilgāk).
Taču, kad pētnieki pievērsās datiem par ilgdzīvotājiem (cilvēkiem, kas nodzīvojuši 100 gadus vai ilgāk), viņi pamanīja, ka lielākā daļa ilgdzīvotāju miruši ap 100 gadu vecumu un reti kuriem izdevies pārsniegt šo robežu, neatkarīgi no dzimšanas gada. Tā bija pirmā pazīme, kas mudināja pētniekus domāt, ka cilvēku maksimālajam mūža ilguma tomēr varētu būt kāds limits.
Pēc tam pētnieki pievērsās informācijai par cilvēkiem, kas nodzīvojuši visilgāko mūžu. Uzmanība tika fokusēta uz cilvēkiem, kas nodzīvojuši 110 vai vairāk gadus laika posmā no 1968. līdz 2006.gadam 4 valstīs ar vislielāko ilgdzīvotāju skaitu – ASV, Francijā, Japānā un Lielbritānijā. Vērā ņemti tika tikai oficiāli apstiprinātie dati.
Datu analīze parādīja, ka laika posmā no 70.-90.gadiem ilgdzīvotāju dzīves maksimālais ilgums pieauga, bet ap 1995.gadu pieaugums apstājās. Vēl viena pazīme tam, ka pastāv maksimālais iespējamais dzīves ilgums.
Ilgdzīvotāju maksimālais dzīves garums pārstāja pieaugt tuvu 1997.gadam, kad nomira 122 gadus vecā francūziete Žanna Kalmāna (Jeanne Calment) – sieviete, kas nodzīvoja ilgāko oficiāli reģistrēto mūžu pasaules vēsturē.
Veicot papildus aprēķinus, Einšteina koledžas pētnieki nonāca pie secinājuma, ka vidējais maksimālais cilvēka mūža ilgums varētu būt 115 gadi, bet galējā cilvēka mūža ilguma robeža – 125 gadi.
Pētniekuprāt, medicīnas nozares attīstība turpinās palielināt vidējo mūža ilgumu, bet ne maksimālo.
“Lai gan nav izslēgta iespēja, ka īpaši izrāvieni medicīnā var palīdzēt pārkāpt mūsu aprēķinātajām dzīves ilguma robežām, tiem būtu jātiek galā ar daudzām ģenētikas īpatnībām, kas nosaka cilvēka dzīves ilgumu,” paskaidrojis doktors Vijgs.
Viņi varētu papētīt korelāciju starp ilgdzīvotajiem un to dzīves vietām, to maiņu 
Acīmredzot, ir tikai 7 baiti gadu adresācijai.
Ja pievienos kaut vienu baitu, uzreiz ~250 gadi sanāks ..
