Ziemeļamerikas vadošās sporta līgas ir ļoti populāras visā pasaulē. Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) un Nacionālajā hokeja līgā (NHL) apgrozās lielas naudas summas, kas šo līgu spēlētājiem ļauj kļūt par miljonāriem. Varam lepoties ar to, ka šajās līgās spēlē arī latviešu sportisti. Bet, cik īsti saņem mūsu sporta zvaigznes? Kāda ir atšķirība starp šīm divām ietekmīgajām līgām algu ziņā? Apollo portāls piedāvā ielūkoties faktos, kas nosaka to, cik īsti spēlētāji saņem.
Šajā sezonā abās iepriekš minētajās līgās mūs pārstāv četri latviešu sportisti. Basketbolisti Dāvis Bertāns un Rodions Kurucs, kā arī hokejists Zemgus Girgensons šosezon laukumā jau ir paspējuši atzīmēties, savukārt Latvijas lielākā zvaigzne Kristaps Porziņģis atgūstas pēc traumas.
Nav noslēpums, ka pateicoties sportam visi četri atlēti ir ielauzušies Latvijas miljonāru sarakstā. Taču, cik tad īsti pelna mūsu sporta zvaigznes šajā sezonā?
Ņujorkas "Knicks" zvaigznes Porziņģa alga šajā sezonā ir nepilni 5,7 miljoni dolāru (4,9 miljoni eiro), savukārt Dāvis Bertāns saņem pat vairāk neka liepājnieks - 7 miljoni dolāru (6,1 miljons eiro). Rodions Kurucs, protams, ka saņem krietni mazāk - 1,7 miljoni dolāru (1,4 miljoni eiro).
Latvijas vienīgais pārstāvis spēcīgākajā hokeja līgā Girgensons Bufalo "Sabres" sastāvā saņem 1,6 miljonus dolāru (1,4 miljoni eiro) lielu atalgojumu. Ja tiek salīdzināts, tad Girgensons ir vismazāk pelnošākais latviešu sportists lielajās līgās (NHL un NBA), neskatoties uz to, ka viņš Ziemeļamerikā ir vissenāk - kopš 2012. gada.
2017. gada vasarā hokeja zvaigzne Konors Makdeivids noslēdza līgumu ar Edmontonas "Oilers" komandu, kas padarīja viņu par pelnošāko hokejistu NHL - 12,5 miljoni dolāru gadā. Tajā pašā nedēļā NBA komandas Hjūstonas "Rockets" zvaigzne Džeimss Hārdens parakstīja jaunu līgumu ar savu komandu, taču cipari bija krietni atšķirīgi - vidējā alga 38 miljoni dolāru. 2023. gadā Makdeivids joprojām pelnīs tos pašus 12,5 miljonus dolāru, savukārt Hārdens jau saņems 46,8 miljonus dolāru par sezonu. Šo ciparu ir grūti aptvert, ņemot vērā to, kādas bija spēlētāju algas agrāk.
Kas ietekmē algas šajās abās līgās? Kādēļ tās ir tik atšķirīgas?
NBA ienākumi ir krietni lielāki par NHL
Pateicoties jaunajiem televīzijas līgumiem ar TNT, ESPN un ABC, NBA ienākumi tiek lēsti ap 10 miljardiem dolāru. Savukārt pasaules hokeja mekas ienākumi ir ap 4 līdz 5 miljardiem dolāru. Šis ir ļoti būtisks iemesls, jo televīzijas līgumi padara NBA par divreiz pelnošāku "uzņēmumu" nekā hokeja līga. Šie ienākumi ļauj komandām slēgt lielākus līgumus ar spēlētājiem, kā arī brīvāk darboties tirgū.
NHL komandām ir jāmaksā vairāk spēlētājiem
Oficiālais NHL komandas spēlētāju skaits ir 23, taču komandām var būt līdz pat 50 spēlētājiem zem līgumiem. Salīdzinot ar NBA komandas spēlētāju skaitu, tad tas ir 12, savukārt drīkst būt tikai 15 spēlētāji ar līgumiem.
Kopumā skaitot sportistus līgā, tad 31 NHL komanda sastāda ap 720 hokejistiem, kuriem ir noslēgti līgumi ar komandām. Basketbola mekā šis cipars ir mazāks - 30 komandas veido gandrīz 450 aktīvu spēlētāju skaitu, kuri ir piesaistīti kādai komandai.
Līgas zvaigžņu mārketinga iespējas
NHL līgas spēlētājiem nav tik lielas un plašas iespējas mārketinga ziņā, salīdzinot ar basketbola superzvaigznēm. Makdeivids ir hokeja superzvaigzne, kurš hokeja laukumā ir spējīgs sasniegt visu. Taču, ja viņu salīdzina ar NBA spīdekļiem, piemēram, Lebronu Džeimsu, Kevinu Durantu vai Džeimsu Hārdenu, tad viņu nav iespējams likt vienā līmenī ar iepriekš minētajiem kungiem. Makdeivids vienkārši nav tik ļoti vērts un interesants reklāmas kompānijām, kuras ir gatavas slēgt līgumus ar sporta zvaigznēm.
NBA zvaigznēm ir lielāka ietekme uz savu komandu
Saprotams, ka hokejs ir lielāka komandas spēle, salīdzinot ar basketbolu. Basketbolā vairāk uzmanības tiek veltīta individuālajai meistarībai (runa iet par NBA), tieši tādēļ arī viens spēlētājs ir spējīgs izmainīt visas komandas rezultātu.
Iemesls tam ir pavisam vienkāršs - NBA superzvaigznes laukumā atrodas daudz biežāk, salīdzinot ar NHL zvaigznēm. Piemēram, Hārdens laukumā pavadīja vidēji 36 minūtes spēlē, savukārt Makdeivids tikai 21 minūti. Šajā laika periodā basketbola talanti ir spējīgi parādīt iespaidīgāku sniegumu, kas arī ļauj izšķirt spēles rezultātu.
Šī ir lieta, ko NHL spēlētāji nekad nespēs izmainīt. Protams, ka hokeja zvaigznes ietekmē spēles rezultātu, kā arī joprojām ir un būs milzīga teikšana pasaules sportā, taču šī sporta veida dinamika ir pilnīgi savādāka, kā basketbolam, kur viens spēlētājs ir spējīgs izmainīt visu organizāciju un tās vietu visā līgā (Lebrons Džeimss).
Lebrons Džeimss savu komandu bija aizvedis līdz astoņiem NBA fināliem pēc kārtas. Jebkurš NHL spēlētājs vienatnē savu komandu nespētu aizvest līdz tādiem sasniegumiem. Tādēļ, ņemot vērā visus šos faktorus, ir saprotams, kādēļ basketbola zvaigznes pelna vairāk par hokeja talantiem.
Ar Porziņģi var rēķināties, ka ja neūs nekādu brīnumu no nākamās sezonas algas čeks par sezonu būs vismaz 4x lielāks + nav ņemts vērā tas, kaslavenākie sportisti (šķiet arī KP) ir ne tikai algas no komandām bet reklāmas līgumi ar dažādām kosmētikas, apģērbu un sporta ekipējuma ražošanas kompānijām, kas bieži maciņu pilda vēl vairāk kā NBA/NHL. Par to laika salīdzinājumu gan nepiekristu, jo hokejists 21 minūtes laikā var paveikt vairāk kā basketbolists 35 min laikā. Iemesls ir vienkāršs - viens gols hokejā ir vērtīģāks kā 1 grozs (neskaitot protams, uzvaras grozu). Hokejists, kurš savu 15- 20 min laikā sametīs 2-3 ripas būs vienā līmenī ar basketbolistu kurš sametīs 25+ punktus (runa par attiecīgo spēli nevis vidējo). Tapat arī spēka paņēmieni, bloķētie metieni ir līdzvērtīgi stīliem, rebiem. Un nav ņemts vērā tas, ka hokejā lielākais spēles laiks ir aizsargiem nevis uzbrucējiem - Konors ir Uzbrucējs. Labāko aizsargu vid. speles laiks ir vēl pāris minūtes ilgāks. + Vārtsargi aizvada 60 min.
Realitātē algu milzīgo atšķirību rada citi faktori. Šeit jau pieminētais spēlētāju skaits komandā/sistēmā - 50 spēlētāji (+ zem sistēmas vēl komandas AHL, ECHL un WHL/OHL/USHL) pret NBA ar 15 spēlētajiem + G-league komandu. Kā arī pats svarīgākais - auditorija. Basketbolam, līz ar to NBA ir lielāka auditorija.Baskets ir populārs visos kontinentos, kas palīdz radīt masveidību gan spēlētāju ziņā, gan garantē lielāku auditoriju. Hokejs ir populārs tikai Eiropā (un arī ne visur), Ziemeļamerikā un atsevišķās Āzijas valstīs. Atkrīt milzīgs tirgus - Dienvidamerika, Austrālija, Āfrika un lielākā daļa Āzijas (ar Ķīnas tirgu, kurā gan NHL un KHL mēģina ielauzties priekšgalā). Jo sportam ir lielāka auditorija, jo potenciāli lielāka nauda. Tikai tad nāk vērtība par to cik ilgi spēlētājs ir laukumā.