Ir par klasiku kļuvis teiciens, ka brokastis esot dienas svarīgākā ēdienreize. Es šo teicienu parasti pārveidoju par – brokastis, tāpat kā pusdienas un vakariņas, ir dienas galvenās ēdienreizes. Šim apgalvojumam ir arī pretinieki, kuri saka, ka brokastis nemaz neesot svarīgas. Taisnība ir abu viedokļu paudējiem, tikai ar vienu piebildi. Tie, kas saka, ka brokastis neesot svarīgas to neuzsver kā sistēmu, kad vienkārši, parasts cilvēks, kurš neievēro nekādas ēšanas sistēmas var neēst brokastis (vismaz tā tam nevajadzētu tikt uzsvērtam). Brokastis tiešām var neēst, taču tad jau ir jāpieturas pie konkrētas ēšanas sistēmas, kas paredz tālāku šīs ēdienreizes kompensāciju. Vienkārši neēst – tas nav variants!
Tomēr, tā kā šis blogs vairāk ir domāts tādiem parastiem cilvēkiem, kuriem nav laika un vēlēšanās nodarboties ar dažāda veida eksperimentiem, tad arī tālāk es apskatīšu klasisko gadījumu, proti, kad cilvēks nepieturas pie uztura shēmām, kas paredz neēšanu no rīta, ar tā kompensāciju vēlākā laikā.