Breakdance
1981. gada aprīlī presē parādījās pirmais teksts ar virsrakstu breakdance. Mēdijiem nebija zināšanas par streetdance deju stiliem un to paveidiem, tādēļ par breakdance tie sauca visas deju kustības, ko redzēja izpildām dejotājus uz ielas un deju klubos. Astoņdesmito gadu sākumā aizvien vairāk mēdiji sāka pievērst uzmanību streetdance kultūrai. Tie dejā saskatīja iespēju pelnīt naudu, un tiem neinteresēja kultūras saglabāšana un attīstīšana, taču pateicoties tieši mēdijiem, cilvēkiem visā pasaulē ir iespēja nodarboties ar streetdance deju stiliem.
Breakdance stils literatūras avotos ir aprakstīts ļoti atšķirīgi. Pasaulē ir sastopami desmitiem dažādu viedokļu par šo terminu. Ir cilvēki, kas uzskata, ka vārdu breakdance izdomāja Afrika Bambaataa astoņdesmito gadu sākumā. Ir viedoklis, ka vārdu ieviesa deju grupa „Chain Reaction” 1974. gadā. Grupa sākotnēji ieviesa vārdu break, ar ko apzīmēja locking fiksācijas, kas izskatījās kā lauztas kustības. Populārākais viedoklis ir, ka vārdu breakdance izdomāja mēdiji, jo nezināja precīzu deju stilu nosaukumus. Pēc pāris gadiem vārds jau bija kļuvis starptautisks, taču īstas skaidrības, kas slēpjas zem breakdance nav vēl noskaidrots pat šodien. Līdz ar mēdiju iejaukšanos, streetdance kultūra izmainījās. Dejotājiem raksturīga bija dažādu deju stilu izpildīšana vienā dejā. Daudzi deju saplūda kopā un izveidoja kaut ko jaunu. Breaking deju stila dejotāji savās kombinācijās ielika up-rock kustības, un tādā veidā up-rock deju stils praktiski izzuda. tāpat arī notika ar bopping, sticking, snacking, filmore un vēl daudziem citiem deju stiliem, kas tagad ir electric boogie deju stila kustības. Daudzi streetdance kultūras aizsācēji uzskatīja, ka viņu kultūra ir izjaukta un komercializēta. Cilvēki, kas sākotnēji nodarbojās ar ielu dejām, pauž viedokli, ka deju stili ir jādala atsevišķi un tos nedrīkst jaukt kopā. Manuprāt, agri vai vēlu, ar vai bez mēdiju palīdzības, deju veidiem attīstoties, tie vairāk vai mazāk saplūstu kopā.
Literatūras avotos var atrast dažādus skaidrojumus un aprakstus breakdace deju stilam. Pēc amerikāņu vārdnīcas skaidrojuma breakdance ir deju stils, kam raksturīgas veiklas, asas griezienu kustības, kombinējot tās ar pantomīmas mākslu, taču šo viedokli daudzi cilvēki apšauba, jo uzskata, ka breakdance stilu izpilda pavisam savādāk. Vairumā literatūras avotu autori uzskata, ka breakdance ir vienkārši cits nosaukums breaking deju stilam. Manuprāt, šāds viedoklis izveidojās tādēļ, ka breking ir deja pie lauztas mūzikas, bet breakdance tulkojumā nozīmē lauzta deja. Pēc manām domām astoņdesmito gadu sākumā breaking bija populārākais no hip hop kultūras deju veidiem, tā iespaidā mēdiji par breakdance nosauca tieši breaking stilu. Daļā materiālu autori pauž viedokli, ka breakdance ir visi old-school deju veidi, tas ir breaking, electric boogie un up-rock. Kad mēdiji sāka pievērst uzmanību ielu dejām, tie nešķiroja katru deju stilu atsevišķi, bet gan apvienoja tos visus kopā, tādēļ izveidojās vienots termins- breakdance. Krievijas literatūras avotos breakdance iedala divos veidos- augšējā un apakšējā. Augšējā breakdance ietilpst electric boogie un pop-locking deju veidi. Apakšējā breakdance ietilpst breaking deju stils. Es šim dalījumam daļēji nepiekrītu, jo electric boogie deju stilā ir kustības pa grīdu, un breaking deju stilā ir salīdzinoši daudz elementu stāvus pozīcijā, bez tam pirmās breaking kustības bija stāvus pozīcijā. Amerika literatūras avotos breaking deju stilu iedala divos veidos, ja kustības ir stāvus tad, tās dēvē par top-rock, bet, ja kustības tiek izpildītas pa zemi, tad down-rock. Dažos literatūras avotos iepriekš minētie uzskati tiek jaukti kopā un vienā tekstā var sastapt pretējus viedokļus. Manuprāt, nepareizs ir viedoklis, ka breakdance un breaking ir sinonīmi, un tajā pašā laikā breaking sadalās divās daļās- augšējā un apakšējā. Breaking ir atšķirīgs deju stils no electric boogie un tos, manuprāt, nedrīkst jaukt kopā. Nelielā daļā literatūras avotu var sastapt viedokli, ka breakdance ir visi streetdance deju veidi kopā. Vārds breakdance parādījās astoņdesmito gadu sākumā, taču new-school deju stili sāka veidoties tikai astoņdesmito gadu vidū, tādēļ, pēc manām domām, ar breakdance nevar apzīmēt visus streetdance deju veidus.
Mēdiji dejotājus, kas izpildīja dejas uz ielām vai klubos, dēvēja par breakdancers. Daudzi cilvēki uzskata, ka tas ir sinonīms vārdam b-boys, taču daļa cilvēku, īpaši sākotnējie old-school deju stilu aizsācēji uzskata, ka tie nekādā gadījumā nav sinonīmi. Viņi īpaši uzsver, kas breakdancers ir vienkārši dejotāji, kas izpilda old-school deju veidus, bet b-boys ir dejotāji, ka attīsta streetdance kultūru, un ir ar visu sirdi un dvēseli šajā kultūrā. Pēc manām domām, abi termini ir līdzīgi, taču atšķiras b-boys un breakdancers dejotāju domāšana un uzskati par streetdance.
New school deju stili
Astoņdesmito gadu sākumā populāra bija ātra ritmamūzika.
To izpildīja grupas „Planet Rock”. „Just Began” un citas. Šajā laika periodā populāri bija breakdance deju stili, kurus izpildīja pie ātra ritma mūzikas. Daudziem cilvēkiem breakdance likās ļoti grūts un sarežģīts. Laikam ejot, mūzika mainījās un attīstījās. Astoņdesmito gadu vidū ātra ritma mūziku nomainīja lēns un viegls ritms, līdz ar to breakdance pamazām zaudēja popularitāti. Daudzas breakdance stilu kustības neiederējās jaunajā mūzikas ritmā.
Astoņdesmito gadu vidū dīdžeji Kool Moe Dee un LL Cool I ieviesa terminus old school un new school. Tos sākotnēji lietoja mūzikā. Ar terminu old school apzīmēja ātra un smaga ritma mūziku, kas radās līdz astoņdesmito gadu vidum. Nedaudz vēlāk ar old school apzīmēja breakdance deju stilus. Ar terminu new school apzīmēja jauna tipa mūzikas stilus, kas radās astoņdesmito gadu vidū, kā arī deju stilus, ko izpildīja pie new school mūzikas. Pie šīs mūzikas radās šodien pazīstami deju stili hip hop un house.
Hip hop deju stilu iekļauj streetdance kultūrā, tomēr atšķirībā no breakdance deju stiliem, tam nav konkrētas izcelšanās vietas. Ap 1986. gadu parādījās pirmās hip hop deju stila kustības. Sākotnēji kustības radās deju klubos un uz ielas, tās bija ļoti vienkāršas, un tās varēja izpildīt ikviens cilvēks. Kustību nosaukumi bija Wap, Runningman, Rogger Rabbit un citi.
Nereti literatūras avotos min divus hip hop deju veidus. Sākotnējo hip hop deju stilu, kurš radās uz ielas un deju klubos, šodien praktiski vairs nedejo, jo tas ir zaudējis popularitāti. Otrs hip hop deju stils attīstījās no tā laika populārākajiem videoklipiem, kas attēloja sākotnējo hip hop deju stilu. Minētais hip hop deju stils izveidojās speciāli šoviem un sacensībām, lai gūtu peļņu, tādēļ tam radās nosaukums komerciālais hip hop. Komerciālais hip hop deju stils bieži informācijas avotos netiek iekļauts streetdance kultūrā.
Hip hop deju stils ir veidojies no daudziem un dažādiem deju stiliem, taču kustības lielākoties ir attīstījušās no breakdance deju stiliem. Hip hop ir arī attīstījies no afrikāņu dejām, džeza, akrobātikas un Latīņamerikas dejām. Astoņdesmitajos gados hip hop deju stils bieži parādījās videoklipos. Bobija Brauna, Bela Devoja, Heavy D un MC Hammer videoklipi palīdzēja popularizēt un attīstīt hip hop deju stilu. Patreiz šo deju stilu reti var redzēt videoklipos. Deju stilam attīstoties tas kļuva ļoti dažāds. Dažādos reģionos pasaulē hip hop stils attīstījās atšķirīgi. Hip hop deju stils ir ļoti dažāds, jo tas ir individuāls, liela nozīme ir individuālajai „garšai” un radošajai izdomai. Hip hop ir dvēseles deja un spēlēšanās ar mūzikas ritmu, kur dejotājs kontrolē savas kustības. Hip hop stils ir atkarīgs no deju stila, kas ir tā pamatā. Hip hop deju stils ir ļoti atšķirīgs no breakdance. Breakdance deju stilos uzsvars tiek likts uz kustībām un kombinācijām, taču hip hop deju stilā uzsvaru liek uz kustībām mūzikas ritmā.
Izziņas materiālos bieži tiek uzsvērts, ka hip hop deju stils ir attīstīts un populārs tikai Ņujorkā un Japānā. Ņujorkā vislabāk deju stilu var redzēt klubā „Mecca”. Japānā hip hop deju stils sāka attīstīties 1989. gadā no Ņujorkā veidotajiem raidījumiem par šo deju stilu. 1989. gadā šovi „DADA LMD”, „Dance, Dance, Dance” un „Dance Koschien” attīstīja hip hop deju stilu par vienu no populārākajiem Japānā.
Šodien hip hop deju stils ir daudz sarežģītāks un dažādāks nekā astoņdesmito gadu vidū. Ar to nodarbojas miljoniem cilvēku visā pasaulē, tiek rīkotas sacensības, konkursi un festivāli.
Astoņdesmito gadu vidū Čikāgā un Ņujorkā radās jauns mūzikas stils, kas vēlāk izplatījās visā austrumu piekrastē, ASV, un viens no tā aizsācējiem bija Frenkijs Nukless. Šo mūziku dīdžeji spēlēja dažādos deju klubos ASV, un deviņdesmitajos gados tam tika dots nosaukums house.
Ietekmējoties no disko un funk kultūrām, astoņdesmito gadu sākumā deju klubos radās jauns deju stils. Čikāgā to dēvēja par Jacking, taču Ņujorkā par clubbing. Deju stilam attīstoties, klubos, to sāka dejot pie house mūzikas, tādēļ deviņdesmito gadu sākumā tam radās nosaukums house, un nosaukumam nav saistības ar deju, bet gan ar mūzikas stilu. Šodien hause deju stils nav plaši pazīstams, populārs tas ir tikai Čikāgā, Ņujorkā un Japānā. Deju stils ir ļoti daudzpusīgs. Ņujorkā dejotāji liek uzsvaru uz kāju kustībām un kombinācijām, bet Čikāgā dejotāji izmanto akrobātiku un augšējo ķermeņa daļu. House deju stils ir veidojies apvienojot afrikāņu dejas, džezu, stepu un salsu. House ir ļoti ritmiska deja un uzsvars tiek likts uz kāju kombinācijām. Stilu var aprakstīt kā ļoti graciozu, sievišķīgu un relaksējošu. Deju formai ir līdzīgas pamatkustības, taču cilvēki dažādos pasaules reģionos to izpilda dažādi. Atšķirībā no citiem streetdance deju stiliem, kur tiek akcentētas kustības, house deju stilā galvenais ir uztvert mūziku, kas vada dejotāja kustības. Dejas lielāko daļu dejotāji improvizē, jo house deju stilā ir ļoti maz pamatkustību. Deviņdesmito gadu vidū house parādījās Eiropā. Šodien Eiropā house stils joprojām ir kaut kas jauns un nepazīstams.
Slavenākā komanda pasaulē, kas izpilda house deju stilu ir „World Soul”, kas tika dibināta 1995. gadā. Komandā apvienojās labākie house stila dejotāji, kas šodien attīsta un popularizē house deju visā pasaulē.
Lielākajā daļā literatūras avotu house deju stils tiek iekļauts streetdance kultūrā, taču nereti materiālos autori house neiekļauj streetdance, jo uzskata, ka tas ir radies deju studijās. Pētot house izcelsmi var secināt, ka house radās astoņdesmito gadu sākumā Ņujorkas un Čikāgas deju klubos, tādēļ house deju stils ietilpst streetdance. Materiālos var sastapt viedokli, ka house stils ietilpst hip hop deju stilā. House un hip hop deju stili ir ļoti atšķirīgi, jo tiem ir dažādas kustības un mūzika. Vairums autoru uzsver, ka house stilā ir noteiktas kustības, taču ir arī autori uzskata, ka dejā nav konkrētu kustību, un stilā var izpildīt jebkuras kustības pie house mūzikas. Analizējot hause deju stilu var secināt, ka pamatkustības ir ļoti līdzīgas, taču deja ir atkarīga no cilvēka individuālā stila.
VIDEO
