Nedaudz paskaidrojumu kas ir beisbols un kādi ir tā noteikumi :)
Beisbols ir komandu sporta spēle ar bumbu un vāli, kurā spēlētājiem ar atsevišķiem pārskrējieniem jāvirzās no bāzes uz bāzi, kamēr aizsardzībā esošā komanda ar vāli atsisto bumbu nav nogādājusi atpakaļ attiecīgajā bāzē. Uzvar komanda, kas pēc deviņām maijām veikusi vairāk pilnu pārskrējienu. Beisbols ir ASV nacionālā sporta spēle
Vēsture
Pirmā spēle starp divām organizētām komandām notika Ņūdžersijā 1816. gadā. Nacionālā beisbola līga ir dibināta 1876 g., un mūsdienās beisbols ir viena no populārākajām un aizraujošākajām sporta spēlēm ASV. Ik gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, ASV prezidents tradicionāli raida pirmo metienu.
Mūsdienu beisbols, tāds, kādu mēs to pazīstam šodien, radās Amerikā, 18.gadsimtā. Beisbols izveidojies no senās angļu spēles “rounders”. Sākumā beisbolu pārsvarā spēlēja bērni. 19.gadsimta otrajā pusē sākās beisbola tālāka attīstība, un radās pirmās amatieru komandas. 1869.gadā, ASV pilsētā Sinsinati, tika nodibināts pirmais profesionālais beisbola klubs — “Cincinnati Red Stockings”. Savas darbības sākumā tas spēlēja vairākus mačus ar vietējām pusprofesionālajām un amatieru komandām. Jaundibinātais profesionāļu klubs palika nepārspēts. Tālākajos gados beisbola popularitāte strauji auga, un amerikāņu avīzes nodēvēja beisbolu par “nacionālo izklaidi” un “nacionālo spēli”. 1871.gadā izveidojās pirmā beisbola līga. Tā saucās “Nacionālā Asociācija”. Jau pēc 4 gadiem tā beidza pastāvēt. 1876.gadā izveidoja “Nacionālo Līgu”, kura pastāv vēl šodien. Kopā ar 1901.gadā izveidoto “Amerikas Līgu” tā veido MLB līgu. 19.gadsimta beigās aktīvi izveidojās arī citas līgas, bet tās visas agri vai vēlu izjuka. Nacionālā Līga un Amerikas Līga “izdzīvoja” un kā jau minēju, vēl šodien ir MLB sastāvdaļas.
Beisbols kļuva populārs arī citās valstīs. Pirmā valsts, kur šī amerikāņu spēle izplatījās, ir ASV lielais kaimiņš Kanāda. 1877.gadā tika izveidota “Starptautiskā Līga” (International League), kur piedalījās komandas no abām valstīm. Kaut arī beisbols Kanādā kļuva populārs ļoti ātri, amerikāņi Kanādas komandu neiekļāva savā Nacionālajā līgā līdz pat 1969.gadam, kad Monreālas “Expos” pievienojās Nacionālajai līgai ar mērķi paplašināt MLB. 1977.gadā Toronto “Blue Jays” pievienojās Amerikas līgai. Šī komanda kļuva par MLB čempioniem 1992. un 1993.gadā, un vēl joprojām ir vienīgā komanda ārpus ASV, kurai izdevies iegūt čempiontitulu. 2004.gadā “Expos” komanda pārcēlās uz Vašingtonu un tagad pazīstama kā “Nationals”.
Pirmā beisbola līga ārpus ASV un Kanādas izveidojās Kubā. Šajā valstī ir ļoti bagātas beisbola tradīcijas un kopš 20.gadsimta 30.gadiem, kad sākās spēles starp valstsvienībām, Kubas nacionālā komanda ir viena no spēcīgākajām pasaulē. Starp abiem pasaules kariem, arī citās valstīs sāka veidot profesionālās līgas. 1922.gadā Nīderlandē izveidoja pirmo beisbola līgu Eiropā, 1934.gadā beisbola līgu dibināja arī Austrālijā, arī Āzija sagaidīja savu līgu — 1936.gadā Japānā. 1938.gadā Karību jūras salās izveidojās jau vēlviena līga — savs nacionālais čempionāts bez Kubas bija arī Puertoriko. Pēc 2.pasaules kara beisbola popularitātes sprādziens bija vērojams arī starp latīņamerikāņu tautām — 1945.gadā līgas izveidoja Meksika un Venecuēla. 1951.gadā sekojot savu kaimiņu Kubas un Puertoriko piemēram, savu čempionātu izveidoja arī Dominikānas Republika. Izplatība turpinājās arī Āzijā — profesionālā beisbola līgas izveidojās Korejā (1982.gadā), Taivānā (1990.gadā), un Ķīnā (2003.gadā).
Major League Baseball-Beisbola Galvenā Līga
MLB (Major League Baseball) ir spēcīgākā profesionālā beisbola līga pasaulē. Līdzīgi kā citās Amerikas profesionālā sporta līgās (NBA, NHL,NFL u.c.) , MLB apvieno divas līgas jeb konferences. Tās saucas Nacionālā līga (National League) un Amerikas līga (American League).
MLB regulārā sezona sākās marta beigās vai aprīļa sākumā, un beidzas oktobra beigās. Februārī un marta sākumā notiek „spring training”, kur komandas gatavojās sezonai. Notiek dažādas treniņnometnes un pārbaudes spēles. Pēc regulārās sezonas notiek play-off, oktobra beigās notiek pati MLB kulminācija — „World Series”. „World Series” ir MLB finālturnīrs, kur sacenšas komandas, kuras izturējušas play-off kārtu. Lai arī pēc nosaukuma izklausās, ka šajā turnīrā vajadzētu piedalīties komandām ne tikai no Amerikas, tā tas nav. Amerikāņi domā, ka tā komanda, kas iegūst MLB čempionu titulu, iegūst arī pasaules spēcīgākās komandas titulu. Jāatzīst, ka taisnība tomēr viņiem ir.
MLB piedalās 30 komandas. Nacionālajā līgā ir 16 komandas, Amerikas līgā — 14 komandas. Katra līga (konference) ir sadalīta 3 divīzijās. Katras komandas regulārā sezona sastāv no 162 spēlēm. Pēc regulārās sezonas, play-off iekļūst 8 komandas. Katras divīzijas uzvarētāja, un atlikušās 2 iegūst komanda, kas ieguva „wild-card”. „Wild-card” iegūst divas labākās divīziju 2.vietu ieguvējas. Komandas izspēlē 3 play-off kārtas, un tad labākās komandas sacenšās MLB finālā — „World Series”
Beisbola noteikumi
Galvenais beisbola uzdevums ir saskriet vairāk punktus nekā pretinieku komanda. Katra spēle ir sadalīta 9 īningos. Katram īningam ir 2 daļas. Viena komanda atsit pirmajā (sākuma) īninga daļā, kamēr otra komanda aizsargājās. Otrajā (beigu) daļā komandas mainās vietām. Katrā īningā komanda, kas atsit, mēģina ieskriet punktos, kamēr otra komanda mēģina taisīt „autus”. Komanda, kas atsit, dara to tikmēr, kamēr ir uztaisīti 3 auti. Viens pilns īnings ir beidzies, kad abas komandas ir gan atsitušas, gan aizsargājušās. Uzvarētājs ir tā komanda, kas pēc 9 īningiem ir guvusi (saskrējusi) vairāk punktus.
Laukums
Uz beisbola laukuma ir 4 bāzes — pirmā bāze, otrā bāze, trešā bāze un mājas bāze. Laukums apkārt šīm bāzēm ir „infīlds”, jeb iekšlaukums. Aiz infīlda ir zāliens, kas saucas „autfīlds” jeb ārlaukums. Autfīlda galā ir žogs, kas noslēdz beisbola laukumu. Infīlds un autfīlds kopā veido spēles teritoriju. Spēlētājam, kas atsit bumbiņu, tā jācenšas atsist spēles teritorijā, lai viņš varētu sākt skriet pa bāzēm (un cerams, ieskriet savai komandai punktu). Taisnās līnijas, kas novilktas no mājas bāzes līdz autfīlda sētai, atdala spēles teritoriju no „foul teritorijas”. Ja sitējs atsit bumbiņu uz aizmuguri vai ārpus spēles teritorijas, tad šis sitiens tiek nosaukts par „foul ball” jeb kļūdainu bumbu. Pie šāda sitiena sitējs nevar uzsākt skriešanu pa bāzēm.
Aizsardzības pozīcijas
Katrai beisbola komandai ir nepieciešami vismaz 9 spēlētāji, jo ir deviņas aizsardzības pozīcijas. Katrai bāzei ir savs aizsardzības spēlētājs — 1. bāzes spēlētājs, 2. bāzes spēlētājs un 3. bāzes spēlētājs. Ir vēlviens aizsardzības spēlētājs, kas stāv starp 2. bāzi un 3 bāzi — tas ir „šortstops”. Visi šie aizsardzības spēlētāji jeb fīlderi ir infīlda spēlētāji. Vēl ir trīs aizsardzības spēlētāji, kas ieņem vietas autfīldā — leftfīlds, centrfīlds un rightfīlds. Šie spēlētāji ir autfīlderi. Pārējie divi aizsardzības spēlētāji ir pičers jeb metējs un kečers, jeb ķērējs. Pičers stāv uz pičera kalniņa infīlda vidū, bet kečers ieņem vietu aiz mājas bāzes.
''Boli'''( ''Bumbas'') un ''Straiki''(''Trāpījumi'')
Straiks ir, kad atsitējs vēzē nūju pa bumbu, bet netrāpa pa to, vai kad atsitējs nevēzē nūju pa bumbu, kas iet Staika zonā. Par Straiku skaita arī atsistu bumbu, kas piezemējas foul teritorijā (skatīt Laukumu). Bols ir metiens, uz kuru atsitējs neizvēzē nūju un bumba neiziet cauri Straika zonai. Straika zona ir iedomāta zona, kas ir tik plata kā mājas bāze un augstumā no atsitēja ceļiem līdz krūtīm. Lai atsitēju „izstraikotu”, pičeram ir jāsamet 3 Straiki, pirms viņš ir sametis 4 Bolus. Taču atsitējs nevar tikt izstraikots (iedots 3. Straiks), ja viņš atsit bumbu foul teritorijā. Ja atsitējs saņem 4 Bolus, pirms viņam samesti 3 Straiki, viņs automātiski ieņem 1.bāzi. Šo sauc par „Walk” ("Pastaiga").
Kā izslēgt (no spēles) atsitēju?
Kad atsitējs atsit bumbu spēles teritorijā, viņam jāskrien uz 1.bāzi. Kad tas notiek, aizsardzības komandai ir divi galvenie veidi, kā atsitēju izslēgt:
Ja bumba ir atsista pa gaisu, tad aizsardzības spēlētājiem bumba jānoķer, pirms tā ir nokritusi zemē — tad atsitējs ir izslēgts. Ja bumba atsista pa zemi, aizsardzības komandai tā jānogādā uz 1.bāzi, pirms tur nokļuvis atsitējs — tad atsitējs ir izslēgts.
9 sitienu veidi.
Hits, kura laikā spēlētājs paspēj aizskriet līdz 1.bāzei, tiek saukts par „Single”. Ja atsitējs pēc atsisistas bumbas paspēj nokļūt līdz 2.bāzei, tad šo Hitu sauc par „Double”. Ja atsitējs Hita laikā nokļūst 3.bāzē, šo Hitu sauc par „Triple”. Double un Triple sitieni parasti aizkļūst garām outfīlderiem, kas ļauj atsitējam vieglāk pārvietoties pa bāzēm. Dažreiz atsitējs pēc atsistas bumbas tiek apkārt visām 3 bāzēm un atpakaļ līdz mājas bāzei. Šādu atsitienu jeb Hitu sauc par „Home Run” ("Mājupskrējiens"). Pats interesantākais veids, kā dabūt Home Run, ir pārsist bumbu pāri outfīlda žogam, kas automātiski skaitās Home Run un ir viens no interesantākajiem brīžiem visā beisbola spēlē. Vislabākais sitiens beisbolā ir „Grand Slam” — kas notiek, kad uz visām bāzēm ir skrējēji un atsitējs uzsit Home Run. Pie šāda sitiena punktos ieskrien visi skrējēji uz bāzēm un pats atsitējs, kas dod 4 punktus no viena sitiena.
