AD ir iestrādāta moderna elektrokardiogrammu (EKG) analīzes programmatūra - ierīce analizē EKG signālu un pavada tā lietotāju ar skaņas un vizuālajām sistēmām. Tādēļ, lietotājam nav nepieciešams zināt sirds ritmu.
AD spēj izmantot jebkurš, kamēr ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība. Agrīna defibrilācija ir svarīga pēkšņas kardiālas nāves gadījumā.
Daudzās attīstītās valstīs AD pieejamība publiskās vietās ir obligāta, piemēram, tādās vietās kā stadionos, lielveikalos un lidostās.
95% no cilvēkiem, kam ir iestājusies pēkšņa nāve, neatgriezeniski mirst dažu minūšu laikā. Tūlītēja sirds apstāšanās ārstēšana ar AD ievērojami paaugstina izdzīvošanas iespēju. Katru minūti, kad netiek pielietots defibrilators, pacienta izdzīvošanas iespēja krītas par 7-10% un bez defibrilatora pielietošanas, pacienta izdzīvošanas iespējamība ir 5-6%, pat ar sirds masāžas veikšanu. AD pielietošana nāves gadījumā paaugstina izdzīvošanas iespēju pat par 40%.
_______________________________________________________________________________________
Pasaules vidējais neatliekamās palīdzības ierašanās laiks ir 10-12 minūtes un sirds apstāšanās gadījumā tas nav pietiekami - katra minūte burtiskā nozīmē ir dzīvības un nāves jautājums. Iespēja, ka persona bez AD un sirds masāžas izdzīvos, ir parāk maza.
Defibrilācija ir elektriskas strāvas sitiens sirdij, ar mērķi kupēt dzīvību apdraudošas aritmijas. Defibrilāciju var salīdzināt ar to, kad kāds cilvēks aizrijas. Kad cilvēks aizrijas, tas nevar paelpot un dažkārt ir vajadzīgs sitiens pa muguru, lai ļautu tam atkal elpot. Tāpat sirdij var būt nepieciešams sava veida sitiens, lai beigtu tās ''rīstīšanos''. AD ir ierīce, kas automātiski nosaka sirds ritmu, ko ir iespējams pārtraukt ar elektriskās strāvas palīdzību. Ierīce pati uzlādējas un sniegs tās lietotājam instrukcijas, lai pacientam piegādātu sitienu - kas ir vienas pogas nospiešana. Automātiskie ārējie defibrilatori analizē cietušā EKG vairākas reizes, lai pārliecinātos, ka dotais sirds ritms patiešām klasificējas kā sirds ritms, ko var ārstēt ar elektriskās strāvas sitienu. Ja pogas nospiešana ievērojami paaugstina cilvēku izdzīvošanas skaitu, kāpēc tie visur nav pieejami? Atbilde uz jautājumu dalās, pārsvarā tā ir debatējama finanšu un politiska problēma.
_______________________________________________________________________________________
Kādēļ agrīna defibrilācija ir tik ļoti svarīga?
Defibrilācija ir ļoti svarīga reanimācijas pasākumu sastāvdaļa; tā ir dzīvību glāboša darbība, kas ļauj normālu sirds muskuļa darbību, pārtraucot neregulāras miokarda vibrācijas. Ja veic defibrilāciju 20-30 sekundes pēc ventrikulāras fibrilācijas vai ventrikulāras tahikardijas iestāšanās, normāla sinusa ritma atjaunošana notiek gandrīz 100% gadījumu. Katra minūte pazemina izdošanās iespēju par apmēram 10%, kas nozīmē, ka pēc desmit minūtēm izdzīvošanas iespējas ir gandrīz 0. Katru minūte pēc iestājas ventrikulāra fibrilācija, kas nozīmē, ka sirds miokards nekontrolēti raustās, atdzīvināšanas iespējamība samazinās - pašai sirdij arī sāk nepietikt skābeklis, tā sāk slāpt. Elektriskā aktivitāte arvien vairāk un vairāk samazinās, haotisko EKG viļņu amplitūda samazinās un pēc pāris minūtēm EKG uzrāda tikai asistoli, ko defibrilācija nespēj konvertēt. Vienīgā iespēja ir ar sirds masāžas palīdzību apgādāt sirdi ar asinīm, kas liks tai ''atdzīvoties'', tādējādi atkārtoti izraisot sirds ritmu, ko ir iespējams defibrilēt. Taču šādos gadījumos izdzīvošanas iespējas ir ļoti zemas, ņemot vērā to, ka pati sirds ir bijusi bez skābekļa ievērojamu laiku - ar saplēstām drēbēm ilgi nenostaigāsi, ja vien neesi viens no modernajiem hipsteriem.
_______________________________________________________________________________________
Ar ko atšķiras sirdslēkme (infarkts) no sirds apstāšanās?
Infarkts ir process, kad sirds muskulim dažādu iemeslu dēļ trūkst skābeklis un tas nespēj optimāli funkcionēt. Sirds apstāšanās nozīmē, ka sirdsdarbība no normāla kardiāla ritma pārvēršas abnormālā ritmā. Ne vienmēr tas, ka to sauc par ''sirds apstāšanos'' nenozīmē, ka sirds apstājas, iespējams, sirdī vēl joprojām notiek elektriskā aktivitāte, taču nepietiekama/nekoordinēta, lai spētu apgādāt ķermeni ar asinīm. Smaga infarkta gadījumā var iestāties sirds apstāšanās, jo sirds muskulis skābekļa izsalkuma dēļ ir kairināts un vairs nespēj uzturēt koordinētu sirds ritmu.
Visā pasaulē dzīvības zaudēšana pēkšņas sirds apstāšanās gadījumos notiek daudz biežāk, nekā visi nāves gadījumi no krūts vēža, AIDS vai plaušu vēža kopā ņemti.
_______________________________________________________________________________________
Lielākās riska grupas pēkšņai kardiālai nāvei
Jebkurš cilvēks, neatkarīgi no vecuma, rases, dzimuma var mirt no pēkšņas sirds apstāšanās taču dažiem tās iespējamība ir daudz augstāka:
- 40+ gadīgi vīrieši
- Menopauzes vecuma sievietes
- Smēķētāji
- Diabētiķi
- Cilvēki ar zemu fizisko aktivitāti
- Stress
- Augsts holesterīna līmenis
- Sirds un asinsvadu slimības
_______________________________________________________________________________________