Sveiki spocēni, es vēlējos iztāstīt par tēmu atkarība, iespējams šobrīd nav tik aktuāla tēma, bet varbūt kādam tas liks aizdomāties, jo gan jau te būs kāds pīpmanis vai kautkas tam līdzīgs. Un beigās es vēlos arī pastāstīt nedaudz par savu stāstu. Jo esmu izgājis tam cauri. Jauku lasīšanu, es būšu tikkai priecīgs, ja jūs mani palabosiet. Es ielikšu arī video, bet atvainojos par to ka viņš ir krievu valodā, šis video mani motivēja. :)
Pirmā un viss populārākā atkarība, tā ir smēķešana. Kas tad notiek ar organismu smēķējot? Pirmais ir tas ka var saslimt ar plaušu vēzi, to mēs visi zinām. Vēl ir iespēja saslimt ar lūpas vēzi, tas ir ja tu neievelc plaušās, bet pīpē tā kā skolnieks aiz stūra, lai būtu kruts. Istenībā tā nav. No smēķēšanas var iegūt daudz slimības, sirds problēmas, astmu un tā tālāk. Ja te ir kāds pīpmanis, ieraksti komentārā kapēc tu smēķē un kāds ir iemesls tam. Ja tā ir atkarība un tevi velk pēc cigaretēm, tad beigās izstāstīšu savu stāstu.
Otrā atkarība ir narkotiskas vielas (heroīns, LSD, morfījs, u.t.t) Par narkotikām es daudz ko nezinu, jo neesmu nekad lietojis tās. Kas tad notiek kad lieto narkotikas? Lietojot narkotikas tev sākas halucinācijas, reizēm agresivitāte, bet viss biežāk tu paliec par dārzeni (dārzenis-cilvēks, kas ir gandrīz bezsamaņā un nevar neko izdarīt). Pēc narkotikām ir tās saucamās lomkas, atkarība. Lietojot narkotikas, man liekas, ka pats trakākais ir zaudēt ģimeni, radus un draugus..
Un pēdējā ir Datoratkarība, šī atkarība ir visvairāk skolēniem, vismaz man tā liekas, jo youtube ir pilns ar maziem ķipariem, kas spēlē Minecraft un tam līdzīgas spēlēs. Kas var būt no datora? No datora tev bojājas redze, notiek muguras deformācija, jo mēs takš nesēžam ar taisnu muguru. (Es nerunāju par visiem) No datora ir tik liela atkarība, ka tu spēlējot spēles, vnk paliec agresīvs, ja tev neļauj paspēlēt tu sāc uzbrukt citiem. Tu sāc neatšķirt virtuālo pasauli no reālās.
Tātas tagad es vēlos pastāstīt par savu atkarību, tā bija smēķēšana. Viss sākās ar to ka agrāk es domāju, ka būšu baigais vecis, ja iešu pa ielu un vilkšu dūmu plaušā, bet ar laiku man bija nepieciešama cigarete, jo es paliku nervozs, ja neievilku pārus dūmus.. Tātad man ir tikkai 17 gadi. Es neesmu vienīgais kas tik agri pīpēja, tapēc nevajag spamot komentārus ar "fuj pīpētājs" vai ko tamlīdzīgu. Es varu pastāstīt, ka es nometu pīpēšanu. Visas tabletes un līdzekļi ir pilnīgs fufelis un naudas patēriņi. Es ilgi nevarēju atmest, bet es to gribēju. Kādu vakaru es apsēdos, visu pārdomāju, kādēļ es pīpēju un tā tālāk, un ar to sarunu pašam ar sevi, es sapratu to, ka es varu darīt savu dzīvi labāku. Viss kas ir vajadzīgs tas ir gribasspēks, ja nebaidaties iztāstiet mammai vai tētim par to, vai kādam tuvam cilvēkam lai atbalsta jūs. Vai arī iemainiet pīpēšanu pret kautko citu. Es smēķešanu iemainiju pret sporta veidu. Es sāku iet boksā, un turpinu iet. Es nedomāju par smēķēšanu, bet gan par savu mērķi kuru esmu uzstādijis. Iespējams tas izklausās tik vienkārši, bet tā nemaz nav, jā man arī bija agresivitāte, jo nedabūju uzpīpēt, bet tagad es esmu priecīgs. No manis vairs nesmird kā pēc pelnutrauka.. Jauku vakaru :)
P.S Jā, es zinu sanāca garš teksts, bet ko darīt.. :D Nelasiet visu.. Būšu priecīgs par labojumu un kādu no jūsu komentāriem lai varētu laboties...
Video labs, bet "gruša" nesit atpakaļ, bet dzīvē praktiski visam ir pretestība. Kad kaut ko sāksi, būs daudzi, kas apšaubīs tavu mērķī, kam skaudīs, kas teiks ka esi "duraks" kuram nav ko darīt, būs reizes, kad jutīsies piekusis un pats šaubīsies par mērķa sasniegšanu. Praktiski, pats grūtākais darbs, kas paveicams ir darbs ar sevi - ne tikai fiziskais, bet arī morālais. Lai ūdens sāktu tecēt zem goļošā akmens, to sākumā var izskustināt, vēlāk būs vieglāk... Ko ar to gribēju pateikt? Ka svarīgākais ir sākt virzīties uz savu mērķi, kad esi sācis, par svarīgāko paliek nepamest uzsākto
esmu atkarīgs no blusošanās, jo amazonē to ir pa pilnam, ko man darīt?
