Ja jāizsaka vērtējums par turnīru kā tādu - grūti, jo ne visu var redzēt pa tv. Futbols bija skatāms, taču tajā pat laikā nepatīk ,ka ar vien vairāk komandas, tajā skaitā grandi, piekopj noturēšanas taktiku - iesit vienus, maksimums divus vārtus un uzliek "autobusu." VAR sevi parādīja kā labu, taču ne perfektu līdzekli, jo tikt un tā bija epizodes, kurās netika piešķirti sodi, kur tiem jābūt un otrādi. Man būtu grūti noteikt, kurai komandai bija foršakie fani, tieši tāpat kurai sliktākie, taču viens teikums Krievijas faniem, jo galu galā, Latvijā tādi arī noteikti netrūkst, kaut vai tāpēc, ka Latvijā ir pietiekam idaudz krievu tautības cilvēku. Priekš kam bļaut "Rossija, Rossija", kad spēlē 2 citas komandas, turklāt vairākas reizes mača laikā? Es neesmu redzējis, ka tā dara citās valstīs notiekošos turnīros, kad mājinieku fani bļauj par savējiem, kad viņu tur nav. Bet ne par to ir fui. Fui ir par to, ka lūk, šados neitrālos mačos atbalsts no krieviem par krieviem ir ļoti skaļš, bet tad, kad savai izlasei vajag palīdzību no tribīnēm ir klusums. Vislabāk to apliecināja cīņa ar Horvātiju. Pēc horvātu izvirzīšanās vadībā tribīnēs bija klusums. Klusums tad, kad ir jādzen savējie uz priekšu. Kopumā gan turnīrs ir tiešām izdevies un bija patīkami to vērot. Ļoti ceru, ka Katara 2022 nebūs sliktāka.