Bieži medijos un izklaides vietnēs virsrakstos ir redzami draudīgi paziņojumi par riskiem civilizācijai – viss no klimata pārmaiņām līdz kodolkaram, ko varētu izraisīt pārgalvīgs valsts vadītājs, bet viena retāk redzama tēma ir antibiotikas. Reakcija no lasītāja bieži vien ir vienaldzīga – “kādu gan postošu risku civilizācijai var nodarīt antibiotikas?” Atbilde ir vienlaikus vienkārša un sarežģīta, lasi tālāk (papildus – ieteikumi kā sevi pasargāt)…
Lai būtu vieglāk uztvert tālāko informāciju par antibiotiku riskiem, ir svarīgi no sākuma saprast – kas tas tāds vispār ir. Šī vielu grupa tika atklāta pavisam nejauši 1928. gadā ar penicilīnu. Galvenais šīs vielas darbības mehānisms balstījās uz spēju nomākt noteiktas baktēriju šūnapvalka sastāvdaļas sintēzi, kā rezultāta baktērijas šūnapvalks saira un noveda līdz tās bojāejai. Mūsu organismos šī noteiktā sastāvdaļa neatrodas ārpus baktērijām, kā rezultātā penicilīns neizraisīja nekādus nopietnus riskus cilvēka veselībai, bet gan efektīvi iznīdēja “svešos iebrucējus”.
Antibiotikas ir dažādas – daudzas vēršas tikai pret konkrētām baktērijām vai to grupām, ar mērķi iznīcināt vai noteiktos gadījumos tikai samazināt augšanas apjomus. Šīs vielas ir daudz un dažādas, katra ar savu specifisko nolūku, bet visām ir viena galvenā specifikācija – iznīcināt vai apturēt baktērijas. Svarīgi piebilst, ka antibiotikas nav efektīvas pret cita veida “ķermeņa iebrucējiem”, tai skaitā vīrusiem (piemēram, gripa, HIV, saaukstēšanās).
Viss līdz šim brīdim izklausās lieliski, līdz saprotam to, ka baktērijas var sevi pārveidot caur dažādiem procesiem, ko sauc par mutāciju. Bieži vien šīs mutācijas rodas pieredzes rezultātā – baktēriju kopums saskaras ar kādu jaunu pretinieku un sāk tam pielāgoties. Šeit noderīgs ir angļu valodas teiciens “what doesn’t kill you, makes you stronger” (kas tevi nenogalina, tas tevi padara stiprāku), jo ja, piemēram, antibiotiku kurss nav pabeigts līdz galam un iznīcina tikai daļu no ķermenī esošajām baktērijām – pārējās baktērijas, pret kurām tika vērsts šo antibiotiku uzbrukums, ir guvušas noderīgu dzīves mācību un pieredzi par jauniem ienaidniekiem. Tā rezultātā sāk veidoties mutācijas un aizvien biežāk ir dzirdams par baktērijām, kas ir guvušas izturību pret antibiotikām – vai nu noteiktu veidu, vai, sliktākajā gadījumā – pret visām mums zināmajām antibiotiskajām vielām.
Ar to sākas mūsu lielā problēma – antibiotikas ir viens no modernās medicīnas lielākajiem sasniegumiem, pateicoties kurām ir izglābtas miljoniem dzīvības un nodrošināti augsti dzīvošanas standarti, ilgāks dzīves mūžs mums visiem un stabila sabiedrība, kas nesabrūk pie pirmās bakteriālās slimības epidēmijas. Bet tas viss tuvojas iespējamām beigām, jo aizvien vairāk cilvēkos ir konstatētas baktērijas, kas ir noturīgas pret antibiotikām. Iemesli šādai parādībai ir daudzi, bet šī nav problēma, par kuru mēs varam tikai bezcerīgi nopūsties un turpināt dzīvot bailēs!
Visas problēmas pamatā, galvenokārt, ir antibiotiku bieža lietošana un, kad pamatota – nepareiza lietošana. Tam arī nepalīdz mūsu naivums pret “anti-bakteriālo” mārketinga triku – mūsu mīlestība pret higiēnu (lielākajai daļai) noved pat pie tādiem produktiem kā anti-bakteriālām ziepēm, kas sola nogalināt 99% no baktērijām. Ko mārketinga departments aizmirst piebilst? To, ka atlikušajam 1% var izveidoties izturība pret antibakteriāliem risinājumiem, kas var novest pie vispārējas antibiotiku izturības. Tagad nonākam pie daļas par to, ko katrs pats varam darīt – un risinājumi individuālajā līmenī ir ĻOTI VIENKĀRŠI!
Tālāk esam apkopojuši noderīgus padomus, kas ir balstīti uz zinātniskās literatūras izpēti un medicīnas jomas ekspertu ieteikumiem (gan no pētījumiem, gan ziņojumiem), tai skaitā no Pasaules Veselības Organizācijas.
Pirms Tev izraksta antibiotikas – pārliecinies, ka Tev tās ir vajadzīgas. Atnāci pie ārsta, pateici problēmu un bez iedziļināšanās ģimenes ārsts uzreiz cenšas izrakstīt recepti divām paciņām ar antibiotikām? STOP! Palūdz savam speciālistam, lai nozīmē atbilstošas pārbaudes klīnikā, kas no sākuma konstatēs, vai tiešām ir nepieciešamība lietot antibiotikas.
Pārliecinies, vai Tev izraksta atbilstošu daudzumu – pētījumi norāda uz to, ka daudzām infekcijām tiek izrakstītas pārlieku lielas devas, kuras samazinot tikai dažiem cilvēkiem nebūtu pietiekami (bet to konstatēs Tavs ārsts, nevis pats uz savu galvu bez atbilstošas kvalifikācijas).
Kad esi pie ārsta – nelūdzies pēc antibiotikām, pat ja uzskati, ka tās ir vajadzīgas. Ārsti bieži vien izraksta zāles saviem pacientiem pēc lūgumiem, rezultātā ignorējot svarīgu procesu, kurā ir jāietilpst atbilstošai diagnozei. Ja uzskati, ka ir vajadzība – prasi atbilstošas pārbaudes, kas var objektīvi konstatēt nepieciešamību (bet neiebilsti pret antibiotikām, ja ir nepieciešamība – galvenais ir iniciatīva no speciālista, nevis pacienta puses).
Ja Tev ir izrakstītas antibiotikas – pabeidz visu lietošanas kursu līdz pēdējai tabletei kā norādīts, pat ja jūti, ka problēma ir beigusies. Vienīgais veids kā pārliecināties par to, ka baktērijas ir pazudušas ir ar pabeigtu kursu (tam nav simtprocentīga garantija, bet ir liela ietekme). Beidzot lietošanu patvaļīgi pastāv augstāks risks, ka atlikušās baktērijas var sākt bīstamas mutācijas.
Antibakteriālie higiēnas produkti – izmet miskastē un nekad vairs nepērc. Nav pilnīgi nekādi pierādījumi tam, ka antibakteriālie ķermeņa un roku kopšanas līdzekļi ikdienā sniegtu lielāku labumu par parastajiem līdzekļiem. Pasliktinot situāciju, antibakteriālie produkti var izraisīt mutācijas, kas baktērijām sniegtu izturību gan pret šiem produktiem, gan pret antibiotikām vispārīgi. Izmantotās sastāvdaļas šādos produktos arī nav pietiekami daudz izpētītas, lai pārliecinātos par to drošību cilvēkiem. Ļauj savai imūnsistēmai attīstīties un darboties – nelieto antibakteriālos ķermeņa kopšanas produktus.
Tomēr ļoti vēlies “ideālo” tīrības līmeni? Ir citi līdzekļi, piemēram spirts, kam nav antibakteriālu mehānismu, joprojām sniedzot efektīvu dezinfekcijas iedarbību. Svarīgi piebilst, ka antibakteriāliem tīrības produktiem ir savs izmantojums, bet tikai tur, kur ir nepieciešams – medicīnas jomā profesionāļu vajadzībām.
Atceries – viss ir Tavās rokās. Neesi daļa no problēmas. Izmanto vienu no svarīgākajiem medicīnas atklājumiem cilvēces vēsturē gudri un prātīgi, lai nerastu problēmas sev un citiem. Pasaulē (arī Eiropā) jau ir konstatēta super-gonoreja – mūsdienās labojama problēma ar antibiotikām, bet vai vēl uz ilgu laiku?
---
Turpini lasīt Tautas Spoguli - "7 fascinējoši fakti par Latvijas hokeju (+ vēsturisks video) 2. daļa"
Labs raksts,viss pa plauktiem salikts.Ari par spirtinju nav aizmirsts... Dezinfekciju vel neviens nav atcelis ...
Vairāk šāda tipa rakstus vēlētos redzēt spokos t.i. izglītojošos. Lai gan neko jaunu neuzzināju, ir prieks, ka kāds liek tiešām kvalitatīvus un labus rakstus šeit! + Un jā, antibiotiku rezistence ir liela un pašlaik ļoti aktuāla problēma pasaulē, baktērijas sāk par daudz pielāgoties jau izgudrotajām antibiotikām. Kā mans ķīmijas lektors teica:"Pārāk daudz antibiotiku ir uz vienas un tās pašas bāzes piem. penicilīna. Noteikti vajadzētu izgudrot kādas jaunas un pavisam savādākas antibiotikas, pirmkārt, jo pēdējā laikā rodas vairāk un vairāk cilvēku, kuriem ir alerģija uz kādām no jau eksistējošām antibiotikām, un otrkārt, jo ir nepieciešams 'šokēt' baktērijas ar jaunām antibiotikām, kuras vēl nav baktēriju atpazītas, un varbūt kurām nevar tik viegli pielāgoties".
Tas pats ar odiem. Ne latvijā, bet citur, karstās zemēs. Odi ir MILZĪGA problēma. Kapēc es vāros par odiem. Iemesls ir vienkārš. Odus indēja, indēja līdz tie kļuva imūni pret indi un sāka vairoties neticamā ātrumā. Šobrīd valstīs kā brazīlija nevar zināt vai tavs bērns piedzims normāls vai nē, jo tur strauji izplatās Zikas vīruss. Viss dēļ tām olimpi*piskajām spēlēm. Visi zināja, kas būs, taču samierinājās un ignorēja. Nedaudz vēlāk bija milzīgs uzliesmojums, ka pi*ģets. Globālā sasilšana arī neuzlabo situāciju ar odiem. Bet tas tā. Foršs un informējoš raksts. Var redzēt, ka nav kaut kāds fufelis.
Ljoti interesanti.Man patika .Sevishki tas par to spirtu,ka vajag aizvietot antibakterialos lidzekljus ar spirtu(medicinisko ,labak .Bet deres ari tirs tehniskais).Arigi(ierivet) nebus efektivi ,jo lielaka dalja vienkarshi iztvaikos bez jegas.Vajagdziga ieksheja lietoshana,tad ari spirts nonaks tiesha saskare ar visiem baciljiem.Parasti njem 300 g spirta (ja arsts nav noteicis citadi) ,sadala 2 vas daljas ,200 g un 100g.Vakara ierauj 200 g un otra diena salapas ar 100g.Tad var domat talak ... 
Domāju, ka vairāk jācenšās dabiski ļaut ķermenim tikt galā ar dažādām kaitēm, ja vien nav kautkāda radikāla, dzīvību apdraudoša saslimšana, jo iespējams, ka tava imūnsistēma būs spēcīgāka, kad nākošreiz saskarsies ar to pašu kaitnieku.
Manuprāt pārspīlētā zāļu, antibiotiku un brīnumlīdzekļu grūšana pie katras nelielās apaukstēšanās vai pus-gripas nav vajadzīga.
Vēl nesen lasīju par šo tēmu - piemēram bērni, kas bērnībā ir vairāk 'izdauzījušies' un daudz laika pavadījuši dažnedažādos apstākļos, gan smilšukastēs, gan zālē un citur, proti saskārušies ar dažāda tipa baktērijām un mikrobu vidēm, ir veselīgāki, jo organisma imūnsistēma ir jau bijusi patrenēta un tādēļ, ķermenis zina, ko darīt nākošreiz, kad šāds 'kaimiņs' ienāk asinsritē..
Un par anti-bakteriālajām un visādām tur 'superziepēm' , kurām ir 20 nezinkādas dažādās papildus spējas - es vispār nesaprotu, kas tur par ņemšanos ar tām ir, jo vienkārši ziepes ir ziepes, lielu atsķirību tur neredzu, vispār higiēnas līdzekļus ja ir iespējams, jāizmanto tikai organiskākos kādi ir pieejami.
Cilvēkiem arī vajag reizi dienā vismaz kaut kādā veidā sevi fiziski nodarbināt, kaut vai tā ir spēka vingrojumu veikšana iekštelpās, vai arī velosipēda 'mīšana' vai skriešana, jo fiziskās aktivitātes savā ziņā liek asinīm plūst aktīvāk un kā zināms tieši caur asinīm iet visa veida šūnas, gan imūnšūnas, gan arī proteīni un citas vielas.. Ja izdodas izsportoties tā ka pēctam ir spirgtāka sajūta (apmēram tā kā cauri ķermenim būtu izskrējis gaiss un iztīrījis 'iestāvējušas' daļiņas) tad jau ir vien labi, jo nav jau arī uzreiz jātaisa pasaules klases sportošana, jādara pakāpeniski un sabalansēti, nevajag protams arī tikai pavicināt rokas dažas reizes un pateikt, ka esi sportojis, lai gan pat viena sviedra lāse nav nolijusi. Vajag ik pa laikam mēģināt 'pāri līnijai' , bet tas arī nenozīmē pārslogot sevi, ilgāku laiku savā ikdienas rutīnā ieliekot kādas fiziskas aktivitātes, pamanīsi, ka ik pa laikam spēsi uzskriet vai pacelt kaut ko, ko iepriekš nevarēji 
Noderīgs info un raiti lasās. 
