Neizdalu pacientos konkrētas vainas, ārstēju visu kopā, veselumā.
Māris Ābele, dziednieks ar 13 gadu praktisko pieredzi, savas "enerģētiskās formas" uzturēšanai velta visu savu brīvo laiku, nav pārāk augstās domās par pieejamo ezotērisko literatūru un uzskata, ka dziedināt katrs var iemācīties tikai pats, darot, turklāt – bez mokām un piespiešanās rezultāta nav.
Sapratis, ka spēj darboties ar enerģijām, Māris pats sācis veidot savu treniņprogrammu. "Lasīju grāmatas, pētīju reliģijas, taisīju it kā meditācijas, mantras dziedāju un ko tik visu vēl ne... Tagad šķiet smieklīgi, bet laikam bez tā arī nevarēja.
Visu esmu sasniedzis treniņu rezultātā. Ar jogu – nevis ar rīta vingrošanu (ko es arī daru), bet ar jogu kā pašattīstību. Grāmatnīcā ņēmu tās grāmatas, kuras iekrita acīs, un pats kombinēju kopā metodes, un man vērās vaļā arvien vairāk spēju. Piemēram, es varu informāciju no cilvēka nolasīt. Neesmu ārsts, bet redzu, ka tur, tur vai tur ir problēma."
Jautāju, kuras grāmatas Māris ieteiktu iesācējiem. Atbilde nav iedvesmojoša: "99% no tā, kas lasāms grāmatās, ir muļķības – pārraksta cits no cita.
Pareizākais ceļš ir iet pie skolotāja. Tagad, kad esmu izgājis noteiktam ciklam cauri, iesaku cilvēkiem – sāciet ar viselementārāko: elpošanas vingrinājumiem, aukstu dušu. Ja cilvēks čīkst, ka aukstā dušā nevar ieiet, tad – par ko mēs vispār runājam?! Ja cilvēks meklē ērtību, tad viņš neko nevar sasniegt – nespēj sevi ne trenēt, ne attīstīt.
Kā izpaužas darbs ar sevi?
"Piemēram – noturēt vienu domu. Sākumā es vienu domu nevarēju noturēt pat minūti. Tagad man ir izdevies jau vairākas stundas. Tas ir nenormāls treniņš. Ne jau vienmēr tas izdodas, arī vēl tagad ne. Jāieiet tādā kā starpstāvoklī, kurā smadzenes sāk strādāt drusku citādi: tu iekrīti tā kā tādā grāvī vai bedrē un paliec. Ir tādas īpatnējas sajūtas, tu ļaujies un ārā nekāp, it kā piesaisties tur. Un iekšā kļūst mierīgi."
Mani mēģinājumi izvilkt vēl kādus norādījumus cieš neveiksmi: "Pats nozīmē pats! Es nevaru jums ieteikt, kā jums jādara. Līdz tam jānonāk pašam. Cilvēki prasa "iesaki man", lai paši varētu neko nedarīt. Nekā nebija! Saku – cilvēk, tev pašam jādara un arī jāizdomā.”
Sarunas gaitā jautāju, kā pareizi Māri godāt – sertificēts dziednieks vai kā citādi?
"Trīs reizes esmu gājis sertificēties, bet vairs negribu. Vienā vietā mani piemānīja, sertificētājiestādes vadītājs vienu lietu apsolīja un neizdarīja. Ja vienreiz neizdara, man nav par ko ar tiem cilvēkiem runāt," Māris ir skarbs. "Sertifikātu neatjaunoju, jo tie, kas tur sertificē, lielākoties nav spējīgi uztvert, ko es daru. Jebkura sertifikācija ir tikai naudas jautājums. Esmu šai pakāpei pāri.”
Neiztieku bez klišejiskā jautājuma, kādas vainas Māris dziedina.
"Es vairs neizdalu pacientos konkrētas vainas, ārstēju visu kopā, veselumā. Pašlaik es jebkurā lietā meklēju pašu būtību. Mani interesē patiesība. Ja kādam neinteresē, man ar viņu nav nekādas darīšanas. Kad strādāju ar cilvēku, saku – vienīgais, ko varu apsolīt – izdarīt tik, cik varu; mazāk es nemāku un vairāk nevaru.
Bet nav tā, ka es sāpes ņemu nost. Es to vispār nedaru! Principā mans organisms strādā gandrīz automātiski, es sevi tādā formā uzturu. Kad pacients atnāk, es viņu paņemu "savā zonā", jūtu arī visas viņa problēmas uz sevis – nolasu. Un tālāk – kāda reakcija pacienta organismam būs, tāda būs, to nevar paredzēt. Ievibrēju viņu tā, lai pašdziedinās. Gadiem ilgušas galvas sāpes pāriet, pašsajūta uzlabojas, kaites izgaist, sāpes pāriet un dažkārt nav vairs nepieciešamas pat operācijas, kuras bija ieplānotas.
Neizdalu pacientos konkrētas vainas, ārstēju visu kompleksi, veselumā. Citādi jau nekas nenotiek – viss ir pašdziedināšanās! Ja kāds saka citādi, tad viņš melo vai nesaprot.”
Lūgts pastāstīt par dziednieka ikdienu, Māris atklāj: "Es pieņemu tikai mājās, Rīgā, man nav nekāda biroja. Protams, ja braucu uz savu dzimto Talsu pusi pie vecākiem, tad var pa ceļam kaut ko sarunāt. Pāris reizes tā ir darīts, bet labāk man patīk mājās.
Pirmo reizi vajadzētu, lai cilvēks atbrauc pie manis uz vietas, bet tālāk es varu strādāt pa telefonu vai skaipu. Puse klientu ir no ārzemēm, attālums nav problēma. Tādēļ, ja kāds nevar atbraukt, varu palīdzēt arī neskatoties uz attālumu."
Un sarunas beigās dziednieks Māris Ābele piebilst: “ Esiet veseli ! ”
