Tikai tādēļ, ka Tu neesi pārliekus noskumis vai pārāk bezrūpīgs, lai izrāptos no gultas, nenozīmē, ka Tev nevarētu būt depresija. Šeit vari izlasīt visu, kas Tev varētu interesēt par funkcionējošo depresiju.
Tikai tādēļ, ka Tu neesi pārliekus noskumis vai pārāk bezrūpīgs, lai izrāptos no gultas, nenozīmē, ka Tev nevarētu būt depresija. Šeit vari izlasīt visu, kas Tev varētu interesēt par funkcionējošo depresiju.
Tu noraidi uzaicinājumus uz sociāliem pasākumiem
Augsti funkcionējošā depresija ļoti atgādina hronisku vieglu depresiju un var ilgt līdz pieciem gadiem pieaugušajiem vai vienam līdz diviem gadiem bērnos un pusaudžos, saskaņā ar Harvārdas publiskās veselības skolu. Un lai arī tā Tevi neatstāj sagrautu un bezcerīgu, funkcionējošā depresija spēj pamatīgi iedragāt Tavas dzīves kvalitāti, iznīcinot Tavu entuziasmu darbā, skolā, ģimenē un pat sociālās aktivitātēs. Pārmaiņas Tavā sociālajā dzīvē var būt viena no agrīnajām zīmēm.
''Cilvēki ar augsti funkcionējošo depresiju vēl joprojām dodas uz darbu un komunicē ar cilvēkiem taču ārpus darba, tie mēdz pārstāt doties ārā un komunicēt ar draugiem, izdomājot dažādus attaisnojumus kā, piemēram, ''darbā pēdējā laikā daudz stresa,'' saka Džeisons Stampers, ārsts-psihiatrs. ''Viņi būs samērā izolējoši, un tas bieži rezultējas attiecību attālināšanās.''
Tev ir arī citas veselības problēmas
Šī ir divvirzienu iela. No vienas puses, medicīniskas problēmas spēj izsaukt depresiju.
''Slimības kā diabēts un vēzis izraisa stresu un ir kā sakne, kas spēj pārtapt par depresiju,'' atzīst Mišela Riba, ārsts un profesors psihiatrijā Mičiganas universitātē un bijusī Amerikāņu psihiatriskās asociācijas prezidente. No otras puses - depresija spēj pazemināt imunitāti, kas var padarīt Tevi slimu.
Tev ir savādāks miegs
Tas, ka Tu nespēj tik viegli aizmigt, Tu biežāk aizgulies vai arī naktīs nemierīgi guli - miega problēmas var brīdināt par iespējamu depresiju - un tas spēj padarīt Tavus simptomus dramatiski sliktākus.
''Labs miegs ir atslēga labai mentālajai veselībai,'' uzskata Kerola Landau, PhD un klīniskās psihiatrijas profesors Brauna universitātē.
Tu esi uztraucies vai trauksmains
Mēs esam tik strauji, kad jāsalīdzina depresija ar skumjām, ka mēs mēdzam aizmirst par kādu citu spēcīgi saistītu emociju: trauksmi. Ir svarīgi ņemt vērā to, ka trauksme nav ierobežota tikai bailēs; tā spēj izpausties vairākos veidos, saskaņā ar Dr. Stamperu. Iespējams, Tu pieredzi mentālu nemierību, apjukumu un kamola sajūtu kaklā.
Tu paļaujies netikumiem
Tas varētu nozīmēt pārlieku alkohola lietošanu, narkotiku lietošanu, pat pārlieku saldējuma ēšanu vai datorspēļu spēlēšanu - jebkāda uzvedība, kas kalpo kā emocionālais kruķis.
''Ja Tu jūties noskumis, vientuļš vai jebkādi citādi neriktīgi, iespējams, Tu dzer biežāk, piemēram, vīnu, lai to apslēptu,'' Dr. Landau saka. ''Šāda veida pašārstēšanās ir īpaši nelabvēlīga, jo vielu lietošana tikai pievieno vēl vienu slāni pie rūpēm, kas Tev ir nepieciešamas.''
Ne tikai tas, ka tas ir atkarību izraisoši, narkotiskās vielas un alkohols spēj ārkārīgi paaugstināt depresijas simptomus, kā arī trauksmi un miega traucējumus, tādējādi vēl jo vairāk negatīvi ietekmējot cilvēku spējas tikt galā.
Tu esi veiksmīga, ''A'' tipa persona
Turīgi un izglītoti cilvēki, pārsteidzošā kārtā, atrodas augstākā riska grupā augsti funkcionējošai depresijai.
''Funckionējošās depresijas paradokss ir tāds, ka ļoti bieži šie ir cilvēki, kuri ir labi izglītoti un ir svarīgos amatos,'' Dr. Stampere saka. ''Viņiem ir izglītības un statusa priekšrocības, bet tajā pašā laikā viņu karjeras var būt milzīgi stresa izraisītāji.'' Dr. Landau saka, ka viņa lielākoties strādā ar sievietēm, kuru dzīves un saraksts ar personīgajiem sasniegumiem ir garš un iespaidīgs. ''No citas puses skatoties, Tev labāk klāsies, ja esi parasts cilvēks,'' viņa saka, ''jo augsti funkcionējoši cilvēki bieži neatļauj sev sniegt visu nepieciešamo atbalstu.''
Tu esi diezgan īgns cilvēks
Aizkaitinātība ir vēl viens bieži sastopams augsti funkcionējošās depresijas simptoms, un tas izrādās īpaši problemātisks sievietēs, pēc Dr. Landeu vārdiem.
''Cilvēki, visticamāk, redzēs viegli aizkaitinājamu sievieti un nodomās - ''kuce'', tā vietā, lai izrādītu raizes kā, piemēram, - Eu, Tu pēdējā laikā liecies savādāka. Vai Tev viss kārtībā?'' viņa saka.
Jo sievietes jau agrā vecumā ir nosacīti mazāk pārliecinošas un apspiež ''apgrūtinošas'' emocijas kā dusmas, smalkāki simptomi kā aizkaitinātība var tik palaisti garām. Jāņem vērā, ka 1 no 4 sievietēm ir bijušas/būs jutušās depresīvi vismaz vienu reizi savās dzīvēs, pēc Landau vārdiem, un aizkaitinātība varētu būt viena no galvenajām zīmēm.
Tev ir ģimenes vēsture
Eksperti viedoklis sakrīt tajā, ka Tavas ģimenes vēstures pārzināšana ir svarīga depresijas paredzēšanā un diagnozticēšanā. Pētījumi uzrāda, ka jo vairāk radinieku Tev ir diagnozticēti ar garastāvokļa abnormalitātēm vai narkotiku/alkohola atkarību, jo lielāka iespējamība, ka arī Tu būsi.
''Savas ģenētikas un ģimenes vēstures pārzināšana spēj būt ārkārtīgi palīdzīga,'' saka Dr. Riba. Pārmaiņas dzīvē un stress spēj ''iekurbulēt'' Tavu depresijas bioloģisko predispozīciju, tādēļ savas ģimenes vēstures pārzināšana var ne tikai palīdzēt Tev paredzēt šādas problēmas, bet arī veidot savu nākotni.
Manuprāt gan mēs pārāk viegli lietojam to vārdu - Depresija.
Depresija vispārībā ir nopietna slimība. Tas ka mūs māc bezmiegs un esam saraizējušies par mācībām/darbu nenozīmē, ka mums ir depresija.
Es neapstrīdu simptomus, ko apraksta OP. Bet nepiekritīšu ievadam. Tieši pretēji - tas ka tev ir šādi simptomi tieši NEnozīmē, ka tev tagad uzreiz ir depresija.
Palielam tie "simptomi" ir mūsu ikdiena.Esmu ļoti optimistisks cilvēks. Bet uz mani attiecas praktiski viss šeit minētais. Ko vēlos pateikt - Visticamāk esam vienkārši neizgulējušies vai kādu darbu neesam izdarījuši.. Nevajag uzreiz mētāt riņķi "depresiju"