Ielu vingrošana kā masveidīga parādība Latvijā un pasaulē parādījās salīdzinoši nesen, taču faktiski uzreiz ir paspējusi iegūt gan atbalstītājus, gan kritiķus. Piedāvāju 5 iemeslus kāpēc ielu vingrošana ir nemīlēta (un, jā, arī mani tas tracina nedaudz). Bet īstenībā to visu var uztvert ar humora devu. ;)
Pārvēršanās komercpasākumā
Savas attīstības pirmsākumos viena no galvenajām ielu vingrošanas idejām bija "iespēja trenēt ķermeni bez papildus izmaksām ar ekipējumu, kas ir gandrīz vai katrā pagalmā". Sākumā tā arī sanāca, bet kas ir tagad? Jaunieši raksta dažādus projektus, lai viņiem izbūvē ielu vingrošanas laukumus, vāc ziedojumus šim mērķim utt., izmanīgākie darboņi paspēja sataisīt biznesu uz ekipējuma (ļamkas) pārdošanas un tā var turpināt... . Beigu beigās z šo brīdi ielu vingrošana, kā to pasniedz publikai, nav ne lēts, ne vispār pieņemams sports.
Nevēlēšanās uzzināt jaunu
Ielu vingrotāji savā lielākajā vairumā ir ļoti konservatīvi – tā to varētu nosaukt pieklājīgā formā. Reāli gan jāsaka, ka lielākoties šie entuziasti ir faktiski bez zināšanām par treniņu metodiku, uzturu, atjaunošanos. Viņi akli seko "tautas vadoņiem" (onkuļiem un tantēm kas sevi pašpasludina par sporta veida guru un raida savas idejas caur dažādiem kanāliem).
Ja kāds viņiem aizrāda vai izsaka objektīvu kritiku, tad viņš tiek pasludināts par "stulbo ķīmiķi".
Mūžīgā opozīcija
Ielu vingrotāji sevi ir padarījuši par mūžīgajiem opozicionāriem. Viņi ir pret visu. Galvenokārt pret citiem spēka sporta pārstāvjiem, jo tie, redz, ir "apdolbījušies ķīmiķi", lieli, resni, lēni, bez reakcijas un nevar pievilkties 20 reizes vai sataisīt kādu spēka izgājienu.
Tāpat viņi ir pret sporta uztura bagātinātājiem, jeb, kā viņi paši saka "protajīniem", jo tā ir "ķīmija".
Beigu beigās viņi kļūst par spēka sporta "emo" – neviens viņus nesaprot, visi ir slikti utt.
Kājas
Šis aspekts, šķiet ir malts un malts, tāpēc īsumā – ielu vingrotāji panāk ķermeņa augšdaļas muskuļu hipertrofiju, bet kājas paliek netrenētas, tāpēc, lai viņus nesauktu par čupačupsiem, ielu vingrotāji nēsā garās bikses. Vasarā dažiem pietiek drosmes uzģērbt garos šortus.
Ja viņiem pajautā kāpēc tā, tiek sataisīta neizpratnes pilna seja un izdota atbilde: "Es taču skrienu/ar riteni braucu/futbolu spēlēju utt. ..." .
Zīmēšanās
Visbeidzot piektais aspekts kāpēc turņikmeni ir nemīlēti sportistu vidē tā ir viņu zīmēšanās. Bildes sociālajos tīklos nenormālos daudzumos, jūtuba video, utt. , nemaz nerunājot, par profilu bildēm dažādās interneta vietnēs, bildēm ar vāji redzamu muskulatūru un parakstu "3 mēnešos uzkačājos, visas čikas manas".
Nobeigumā gribu piebilst, ka man pašam nav nekādu pretenziju pret ielu vingrotājiem (ir sanācis piedalīties arī viņu rīkotajos pasākumos), īstenībā ir tikai nedaudz žēl, ka jaunieši un jaunietes ar tādu entuziasmu un enerģiju tērē savu laiku šādā veidā.
Nu jā, lai treniņš būtu kvalitatīvs un nestu labus rezultātus, to ir jāplāno, kā arī ļoti labi jāpārzina anatomija, lai nebrauktu auzās. Viss nav tik vienkārši kā pacelt pakaļu un katru dienu iet pievilkties, atspiesties vai paskriet.
Acimredzot,tu esi tas dzelzhu cilataajs,ar pareizo uzturu *burkaas* propagandas izplatitaajs
