Miegs ir lieta, bez kuras mēs nevaram iztikt. Lai cik dīvaini tas nebūtu, miegs joprojām ir daļa no mūsu dzīves, kurā ir daudz neatbildētu jautājumu. Ar vismaz pāris no tiem vari iepazīties šajā rakstā.
10 miega mīti un fakti, ar kuriem ir vērts iepazīties5
215
0
Katram vajag 8 stundas miega
(mīts)
Gadiem 8 stundas miega ir bijis zelta standarts atbilstošam miega ilgumam, bet realitātē tas ir vidējais ilgums. Lielākajai daļai cilvēku miegam ir nepieciešamas 7 – 9 stundas. Savukārt, dažiem pietiek ar pāris stundām, bet citiem vajag 12 stundas miega naktī. Doktors Roberts Basners (New York-Presbyterian Hospital/ Columbia University Medical Centre direktors) norāda, ka nav pietiekami daudz pētījumu datu, lai varētu noteikt ideālo miega daudzumu jebkurai personai, bet tas noteikti ir individuāls. Lai arī ir aptuvena nojauta, cik ir pietiekams miega daudzums indivīdam, lai to noteiktu precīzāk informācijas trūkums ir pārāk liels. Ir populāra versija, kā noteikt nepieciešamo miega daudzumu – skaties cik ilgi tu guli brīvdienā, kad tevi nemodina modinātāja signāls. Doktors Basners norāda, ka šī metode nestrādās, jo lielākā daļa cilvēku brīvdienās cenšās kompensēt to miegu, kurš trūcis darba periodā. Filips Gērmans – Pensilvānijas Universitātes biheivoriālās miega medicīnas programmas klīniskais direktors, norāda, ka nav nekāda testa, ar ko noteikt pareizu miega ilgumu un viņš saviem pacientiem, bieži, vienkārši norāda, ka ja pa dienu jūties pilnībā neatpūties, vajag vairāk miega.
Daži cilvēki jūtas labi arī tad, ja naktī gulējuši tikai dažas stundas
(nav skaidrs - mīts vai patiesība)
Lielākā daļa cilvēku, kuri norāda, ka viņi var iztikt bez miega vai ar ļoti īsām miega stundām, drīzāk ir nevis fiziski pārāki par citiem, bet gan viņiem trūkst jebkāda izpratne par savu organismu. Filips Gērmans norāda, ka ir ļoti maz cilvēku, kuri spēj pilnībā funkcionēt pēc 4 vai mazāk stundām miega. Gērmans arī norāda, ka cilvēki, kas guļ sešas un mazāk stundas naktī tiek saukti par “īsgulētājiem” (short sleeper). Doktors tāpat piemetina, ka cilvēki, kas norāda, ka naktīs neguļ un ir tikuši novēroti laboratorijā, daļa viņu smadzeņu daļu atslēdzās, lai “atpūstos”, tāpat arī šie cilvēki nav bijuši simtprocentīgi pie sajēgas, lai arī paši norāda, ka ir. Doktors Roberts Basners piemetina, ka savos pētījumos par cilvēkiem, kas tikpat kā neguļ ir redzējis līdzīgus novērojumus. Pēc viņa domām, ja, kāds saka, ka neguļ vai guļ pāris stundas, bet spēj funkcionēt pilnībā – cilvēks melo un guļ ilgāk. Abi profesori atzīst, ka ir cilvēki, kas var pilnībā funkcionēt ar mazu miega daudzumu, bet tā ir maza daļa no populācijas un nav zināms vai palielinot miega daudzumu, viņu funkcionalitāte arī nepalielinātos. Rozalinda Kārtraita, kas ir valdes locekle Raša Universitātes psiholoģijas katedrā, norāda, ka 2- 4 stundu miegu naktī vesels cilvēks spētu izturēt tikai pāris naktis, līdz vienkārši vai nu sāktu iemigt dienas laikā, vai arī nākamajā miega naktī īso miegu aizvietotu ilga garā miega fāze. Tāpat Rozalinda norāda, ka miega trūkums mazina glikozes toleranci un padara lielāku iespēju cilvēkam iegūt cukura diabētu. Īss miegs ir saistāms ar asinspiediena problēmām, svara palielināšanos, diabētu un sirdstrieku.
Reklāma
Jo vecāks – jo mazāk miega nepieciešams
(Mīts)
Joprojām pastāv runas, ka cilvēkam novecojot mazinās nepieciešamais miega daudzums. Tā īsti nav. Skaidrs ir tas, ka cilvēki guļ īsāku laiku, kļūstot vecāki, bet tas nav dēļ tā, ka miegu vajag mazāk. Galvenais iemesls tam ir tāds, ka vecuma dēļ ir grūtāk saglabāt ilgstošu un stabilu miegu kā “jaunībā.” Daļai cilvēku šī norma arī šķiet mazāka, jo tā kā naktī mostās un saņem mazāku nakts miega devu, dienas laikā nosnaužās, tādējādi nakts miegs ir īsāks, bet kopējais daudzums miega uz 24 stundām ir nemainīgs vai vismaz ļoti līdzīgs. Kā norāda Penn Behavioral Sleep Medicine programmas direktors Maikls Perliss, “Ja skatās mūža perspektīvā ir tuvu skaidram, ka zīdaiņi guļ no 10 – 12 stundām dienā, kamēr pensionāri aptuveni 5 vai 6 stundas.” No tā savukārt, izriet miega problēmu riski, jo pieņēmums, ka vecam cilvēkam vajag mazāk miega noved pie šāda uzskata nobāzēšanās prātā.
Snaudas palīdz atgūt zaudēto miegu
(Fakts)
“Kamēr nav aizvietojuma kārtīgam nakts miegam, snaudas var dot īslaicīgu risinājumu miega trūkumam dienas laikā, ja tas tiek dozēts pareizi”, norāda UCLA universitātes miega problēmu programmas asociētais direktors Alons Avidans. Avidans izskaidro, ka tā saucamie power naps jeb spēka snaudas 15 – 20 minūšu garumā, agrā pēcpusdienā ir labākais veids kā justies labāk. Savukārt garākas snaudas var beigties ar pretējo efektu. Kā Avidans norāda, “Jo ilgāk cilvēks snauž, jo lielāka iespēja, ka viņš pamodīsies dziļā miega fāzes laikā,” tādējādi skaidrojot, kāpēc cilvēki bieži vien pēc snaudas ir īgni un jūtas sliktāk, kā pirms tās. Cits ar snaudām saistītais risks ir pārāk vēlas snaudas, jo tās var novest pie bezmiega un izjaukt miega ritmu.
Ja nav pietiekama miega daudzumu to var atgūt guļot ilgāk brīvdienās.
(Fakts)
Nedēļas nogales var un bieži tiek lietotas, lai spētu atgūt trūkstošo miegu, kas pazaudēts darba nedēļas laikā, bet to ir jādara uzmanīgi, lai neizjauktu miega ritmu. Doktors Basners norāda, ka viens no labākajiem veidiem kā par to parūpēties ir regularitāte. Lietot nedēļas nogales, lai pagulētu ekstra stundu vai divas ir labs veids, kā atgūt iztrūkušo miegu, ja vien kāds nav pazaudējis pārāk daudz miega. Galvenā problēma ar šo ir tāda, ka lielākajai daļai cilvēku ir tendence nedēļas nogalēs iet gulēt vēlāk kā ikdienā un arī vēlāk celties, tādējādi jaucot savu miega ritma ciklu. Ja var izvairīties no šī, tad arī nebūs jāsaskarās ar to, ka svētdienas vakarā pēc ilgi gulēta svētdienas rīta, liecies gulēt gatavs jaunajai darba nedēļai, bet miegs nenāk.
Reklāma
Fiziskas aktivitātes pirms miega palīdzēs iemigt
(Atkarīgs no situācijas)
Fiziskas aktivitātes pirms miega lielākajai daļai cilvēku kavēs miegainību, savukārt citiem tā var būt atbilde pret bezmiegu. Lai arī fiziskas aktivitātes tieši pirms miega parasti kavē miegu, tās parasti tiek ieteiktas agrākam dienas periodam, jo īpaši agriem rītiem, kad ķermenis ir saules gaismas ietekmē. “kopumā fiziskas aktivitātes ir labas miegam, tāpat arī sportu dienas laikā bieži iesaka cilvēkiem ar bezmiegu. Cilvēkiem vienkārši vajadzētu eksperimentēt, lai saprastu, kas ir labākais tieši priekš viņiem,” norāda Basners. Savukārt, Gērmans izskaidro to, ka fiziskas aktivitātes pirms miega var traucēt miegu, jo tas paceļ ķermeņa temperatūra, kura ir paaugstināta vairākas stundas pēc darbību veikšanas. Tajā pašā laikā, viņš norāda, ka viņam ir pacients, kurš pret bezmiegu cīnās ar peldēm 23. Doktora vārdiem sakot:” Ir cilvēki, kuri deviē no standarta prakses.”
Dzimumakts pirms miega palīdzēs palikt nomodā
(Atkarīgs no situācijas)
Vai nodarboties ar dzimumaktu pirms likšanās gultā palīdz cilvēkam atbrīvoties un vieglāk iemigt, vai arī tas dara pretējo – padara cilvēku uzbudinātu un nervozu un mazina iespēju iemigt? Gērmans norāda, ka nezina ne par vienu pētījumu, kurš to būtu pētījis šo situāciju. Pētniekiem ir daudz un dažādi skaidrojumi kā dzimumakts var ietekmēt miegu. Tas var nomierināt cilvēku tieši pirms laika likties gulēt. Un tieši pretēji, ja akts nav bijis baudāms tas var likt palikt nomodā. Basners par šo tēmu izsakās līdzīgi kā Gērmans, sakot, ka nav pārliecināts vai ir pietiekami pierādījumi, lai dotu skaidru atbildi, piemetinot, ka droši vien tāpat kā ar fiziskajām aktivitātēm, cilvēkiem vienkārši jāeksperimentē.
Liela maltīte pirms likšanās gulēt izraisīs murgus
(Mīts)
Ēdiens nekad nav zinātniski bijis apvienots ar murgiem. Tiesa tas nenozīmē, ka pārāk liela maltīte pirms miega netraucēs miegam, jo tā piepilda kuņģi un asinīm būs jāstrādā, lai to sagremotu un tā mazāk varēs pieplūst citiem orgāniem. Basners par šo saka īsi un kodolīgi:” Tā noteikti ir slikta ideja.” Savukārt, citi pētnieki nav vienisprātis vai nevar būt tā, ka kāds specifisks ēdiens nevarētu radīt murgus.
Reklāma
Ja pamosties nakts vidū, iedzerot siltu pienu varēsi ātrāk atkal iemigt
(Iespējams)
Silts piens un tītars, pateicoties saturā esošajam triptohānam ir ieguvuši plašu lomu mītos par miegu. “Silts miegs varētu būt relaksējošs, bet šeit, diez vai ir kas ķīmisks, kas palīdzēs tev iemigt,” izsakās Gērmans. Lai arī triptohāns tiek lietots, kā sastāvdaļa miega zālēs, tā spēks pārtikā var būt ievērojami vājāks. Turklāt, pat kā medikaments triptohāns nav tik spēcīgs kā citi preparāti, piemēram, Benadrils. Alons Avidans norāda, ka visbiežāk saistība starp pārtiku un miegu parādās plaši lietotās substancēs kā alkohols un kofeīns, un tām visām ir tieši miegu bojājošs efekts.
Murgi var nogalināt miegā, izraisot sirds trieku
(Mīts bāzēts faktos)
Kā jau varēja nojaust, zinātniskajā literatūrā nav nekā par to, ka tevi miegā varētu nogalināt Fredijs Krīgers. Neskatoties uz to filmas ideja iespējams ir iedvesmojusies no īstās dzīves fenomena, kurš ir saistīts ar īstu slepkavu.
Iepriekšējā gadsimta septiņdesmitajos gados miljoniem kambodžiešu tika nogalināti Pola Potsa Khmera Rouga režīma laikā. Daļa bēgļu devās uz ASV un tur tika novērots, ka vairākiem jauniem vīriešiem ir bail iemigt un miega laikā mirst no sirds triekas. Oriģināli šī slimība tika saistīta ar murgiem, taču tā kā problēma neaprobežojās tikai ar kambodžiešu bēgļiem tika meklēti vairāk pierādījumi, kas ar laiku sakrita ar ģenētisku sirds stāvokli, kuru sauc par Brugadas sindromu. Ātra acu kustība (REM – rapid-eye movement) esot dziļākajā miega fāzē ir šī stāvokļa skaidrojums. Kā skaidro doktors Basners, ja cilvēkam ir sirds slimība, viņš dabiski būs ar lielāku riska faktoru tikt pie REM miegā pat kā tad, kad ir nomodā. REM miega laikā sirds darbība ir mazāk stabila kā tas ir normāli, līdz ar to tas var radīt briesmas cilvēkam ar sirds problēmām.
Tev patiks šie raksti
