Tieši tagad norisinās Olimpiskās spēles, tāpēc izlēmu izveidot rakstu par cilvēkiem, kuriem Olimpiskās spēles nozīmēja, kaut ko mazliet variāk nekā tikai cīņu par medaļām.
10 iedvesmojoši olimpiešu stāsti10
192
3
Joanna Rocheta, Kanādas daiļslidotājā, viņas dzīve pārvērtās no perfektas un drausmīgu, brīdī, kad dažas stundas pirms viņas uznāciena 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, viņa uzzināja, ka viņas māte ir mirusi, bet neskatoties uz to viņa izpildīja savu iecerēto priekšnesumu, un kā atzina tiesneši, slidojums bija ļoti emocionāls, Joanna slidoja no visas sirds. Joanna gribēja pierādīt mātei, ko viņa var, un, manuprāt, viņai tas izdevās
Billijs Mills jau no 12 gadiem bija bārenis, dzīvoja nabadzīgā indijāņu ģimenē, bet neticamā veidā tika uz 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm. Visi uzskatīja, ka viņš būs pēdējais, viņam nebija nekādu izredžu. Sponsori viņu neatbalstīja aizbildinoties ar to, ka viņi atbalsta tikai vinētājus. Tā viņs ar savām vecajām krosenēm skrēja 10 km distanci, gandrīz visu ceļu viņš bija pēdējais, bet pēdējā aplī viņš apdzina pilnīgi visus un uzstādīja jaunu pasaules rekordu, kas vēl aizvien nav pārspēts.
Reklāma
Dans Jansens ļoti mīlēja savu māsu, viņa bija tā, kura lika viņam nodarboties ar ātrslidošanu, bet kad viņš bija sasniedzis savu mērķi, ticis olimpiskajās spēlēs, viņa nomira, tikai dažas stundas pirms finālā. Viņš centās slidot, bet gan 1000m, gan 500m distancēs viņš nokrita, bet viņš nepadevās pēc 4 gadiem viņš bija atpakaļ, bet arī 1992. gadā viņš nevarēja tikt pāri māsas nāvei. Viņš mēģināja pēdējo reizi 1996. gadā un viņš izcīnīja zeltu gan 1000m gan 500 m distancēs un uzstādīja jaunus pasaules rekordus. Medaļas viņš novēlēja māsai.
Nadja Comaneci bija rumāņu vingrotāja. Jau 14 gados viņa piedalījās olimpiskajās spēlēs. Viņa ieguva 3 zelta medaļas. Viņas priekšnesmums bija tik labs, ka pat tiesneši nezināja cik likt, tāpēc viņi salika kopā 1 un 0. Nadja tiek uzskatīta par jaunāko un labāko vingrotāju pasaulē.
Jamaikas bobsleja komanda, liekas neticami? Marihuānu mīloši ar drediem noauguši nēģeri brauc ar bobsleju? Tā ir taisīiba. Viņi piedalījās 1988. gada olimpiskajās spēlēs. Viņi, protams, neieguva nevienu medaļu, viņi pat avarēja, bet viņi pierādija, ka arī jamaikieši var braukt ar bobsleju.
Reklāma
Džesijs Owens. Viņš piedalījās 1936. gada olimpiskajās spēlēs. Tās notika Vācijā, tad pie varas bija Hitlers un viņam nepatika melniem. Spēļu mērķis bija pierādīt to, cik Vācija ir draudzīga, labsirdīga un, protams, ka Ārieši ir stiprākā rase pasaulē, bet no ASV atbrauc nēģeris, kurš vinē zeltu gan 100m, gan 200m, gan tāllēkšanas, gan 400m distancēs. Tas Hitleru sanikno tik ļoti, ka viņš pat nepaspiež roku Džesijam. Šis notikums īpaši nemainīja Džesija dzīvi, jo atgriežoties ASV viņu atkal nicināja viņa ādas krāsas dēļ, viņam pat uz savu uzvaras ballīti bija jābrauc ar citu liftu, jo viņš ir melnais.
Daudzi darītu visu, lai iegūtu zelta medaļu, bet ne Lavrencs Lemieux. Viņs piedalījās 1988. gada olimpiskajās spēlēs. Viņš ir burātājs. Sacensību finālā viņš bija 2. vietā, bet tad sākās vētra un Singapūras komanda iekrita ūdenī, viņš varēja turpināt ceļu, bet viņš ievilka viņus savā laivā, lai viņi nenosalst ūdenī. Viņš palika 22., bet viņam iedeva 2. vietas medaļu, jo viņš to bija pelnījas.
Par Dereku Redmondu biju jau dzirdējis, bet tātad jau 1988. gada Olimpiskajās spēlēs viņš guva potītes savainojumu, bet pēc 4 gadiem un 8 operācijām likās, ka viņš ir vesels. Tāpēc 1992. gada Olimpiskajās spēlēs viņš piedalījās un 400m distancē kvalifikācijā guva izcilus rezultātus. Arī pusfināla sākums bija daudzsološ, bet 250m pirms finiša viņš atkal saļima uz zemes. Viņš bija apņēmības pilns pabeigt skrējienu, tāpēc viņa tēvs izlauzās cauri apsardzei un atļāva dēļam atspiesties uz viņa pleca. Tā viņi abi kopā finišēja. Viņš varbūt nevinēja Olimpisko zeltu, bet viņš piepildīja savu sapni, kas, vismaz man, būtu svarīgāk.
Reklāma
Wilma Rūdolfa piedzima pāragrās dzemdībās, tāpēc ārsti domāja, ka viņa nekad nestaigās. Bet viņa tam neticēja, viņe trenējas dienām ilgi, bet visu tikai pasliktināja, tas, ka viņa ir melnādainā un 1960 gados bija ļoti rasistiski cilvēki, bet arī tas viņu neatturēja. Sākumā viņa trenējās basketbolā, bet tad sāka skriet un 1960. gadā tika olimpiskajās spēlēs. Viņa vinēja 3 zelta medaļas un vēl aizvien tiek uzskatīta par vienu no ātrākajām sievietēm pasaulē. Galvenais ir ticēt sev, to pierāda visi šie cilvēki, ka ar neatlaidību un smagu darbu var panākt visu, nav svarīgi bagāt vai nabags, melns vai balts, galvenais ir ticība.
Tev patiks šie raksti
nevis kā piemums puse 15 gadīgo dara šausmu lietas 
