10 Cīņas mākslas.2

Kikbokss - bokss, kurā atļauti sitieni ar kājām.

8. Kikbokss.

Šī sporta veida, tāpat kā Muai Tai izcelsmes valsts ir Taizeme.

Pirmā rakstiskā liecība par šo sporta veidu ir datēta 1411.gadā, kad tas ietilpa militārajā sagatavošanas treniņā. 

Arīdzan Taizemes karaļi bija lieli kikboksa entuziasti. 

Vēlākos laikos cīņas dalībnieki savas dūres mērca līmē, bet pēc tam sasmalcinātā stiklā, lai cīņas laikā izdarītie sitieni būtu maksimāli sāpīgi.

Kikboksa pamatā ir tradicionālais bokss, taču šeit ir atļauti sitieni arī ar kājām. 

Lielu izrāvienu kikbokss izdarīja, iznākot slavenajai filmai „Kikboksers” (oriģinālnosaukums „The Kickboxer”). Filmai tika uzņemti vairāki turpinājumi, tomēr vispopulārākā ir tieši pirmā daļa, kur galveno lomu atveido Žans Klods Van Damme.

Kendo cīņa notiek speciālā ekpiējumā, nolūkā izvairīties no traumām un ievainojumiem.

7. Kendo.

Kendo cīņa notiek speciālā ekipējumā, nolūkā izvairīties no traumām un ievainojumiem

Burtiski tulkojot Kendo nozīmē „zobena ceļš” un tieši tā arī ir – kendo ir japāņu paukošanas forma, kas tika ieviesta 19.gadsimta beigās.

Sākotnēji cīņas mākslas apguvē tika izmantoti tērauda un koka zobeni, bet daudzo traumu un nopietno ievainojumu dēļ, tie tika aizstāti ar bambusa zobeniem jeb šinai.

Labs kino piemērs pirmajai iepazīšanās reizei ar kendo būtu jāmin filma „Atvadas vasarai” (oriģinālnosaukums „Aloha Summer”).

Kendo cīņas mērķis ir ar trešdaļu no 114 cm garā šinai izdarīt sitienu pretiniekam.

Aikido viena no sarežģītākajām cīņas mākslām, kura iemāca izmantot uzbrucēja enerģiju pret viņu pašu.

5. Aikido.

Aikido ieviesējs - japāņu cīņas mākslu meistars un skolotājs Morihei Uešiba bija noguris noskatīties, ka viņa tēvu iekausta huligāni, tāpēc viņš nolēma pievērsties cīņas mākslām. 

Drīz pēc tam viņš meklēja atbildes uz saviem jautājumiem dažādās reliģijās. Vēlāk viņš apvienoja jauniegūtās zināšanas ar ideoloģiju un 1942.gadā radīja aikido.

Fundamentāli aikido ir aizņēmies tvērienus un metienus no džiu-džitsu, kaut gan daudzas kustības ieviesis Uešiba pats.

Bieži vien aikido tiek uzskatīta par tehniski sarežģītāko cīņas mākslu.

Stīvenam Sigalam ir 7.dana melnā josta aikido, un jūs droši vien esat iepazinušies ar viņa kustībām tādās filmās kā „Nāves iezīmētais” („Marked for Death”), „Par spīti nāvei” („Hard to Kill”) un citās.

Tai Či māca kontrolēt enerģiju un balansu, izmantojot lēnas kustības.

4. Tai Či.

Kaut arī tai či nav izteikta cīņas māksla, tā māca kontrolēt enerģiju un balansu, izmantojot lēnas kustības. 

Tai Či saknes meklējamas Taoistu filozofijā, aptuveni 2600 gadus atpakaļ, un mācekļa mērķis ir sasniegt iņ-jaņ – visaugstāko spēka līmeni. Tā ir Ķīnas meditācijas forma, tāda kā dinamiskā joga.

Tai Či sekmē či – vitālā dzīves spēka – plūsmu caur ķermenim un arī veiksmīgi var tikt izmantota cīņā. 

Pamatdoma ir nevis pretoties vai izvairīties no sitieniem, bet gan cīņas laikā fokusēt enerģiju konkrētā ķermeņa vietā.

Iesakām noskatīties 1985.gada filmu „Remo Viljams: Piedzīvojums sākas” („Remo Williams: The Adventure Begins”).

Džudo olimpiskais sporta veids, kurā atzīstamus rezultātus parādījuši arī Latvijas cīkstoņi.

3. Džudo.

Džudo radies 1882 gadā kā cīņas forma, kurā cīkstoņi ir apguvuši izmantot pretinieka spēku pret viņu pašu.

Džudo radies Japānā, kur to ieviesa Dr. Džigoro Kano, par pamatu ņemot džiu-džitsu.

Pamatos džudo ir tas pats, kas džiu-džitsu, noņemot nost bīstamākos paņēmienus, jo cīkstoņi pārāk bieži tika traumēti cīņu laikā.

Džudo ir olimpiskais sporta veids, bet Otrā Pasaules kara laikā tas tika apmācīts slepenajiem aģentiem.

Dažās Džeimsa Bonda filmu cīņu epizodēs ir izmantoti džudo paņēmieni – piemēram, „Zelta pirksts” („Goldfinger”), „Viņas Majestātes slepenajā dienestā” (”On Her Majesty’s Secret Service”).

Kung Fu paraugdemonstrējumi.

2. Kung - Fu.

Termins Kung Fu patiesībā ir slenga frāze, kas vienkārši tika attiecināta uz visām cīņas mākslām, un ķīnieši to pieņēma tikai tad, kad to sāka izmantot Rietumos (burtiskā tulkojumā „kung fu” nozīmē „prasme no pūlēm”).

Pastāv uzskats, ka kung fu uzsāka budistu mūks Bodhidharma. Leģenda stāsta, ka tūkstošiem gadu atpakaļ jaunais indietis radīja kustības, lai palīdzētu saviem studentiem koncentrēties meditācijas laikā.

Tikai ar laiku tas attīstīja tādus kung fu tehnikas novirzienus kā „mērkaķa stils”, „dzērves stils” u.c.

Ķīnieši to ir noslīpējuši līdz perfektai cīņas mākslas formai, kuras gala rezultātu mēs varam redzēt filmās „Matrica” („The Matrix”) un „Tīģeris un Drakons” („Crouching Tiger, Hidden Dragon”).

Filozofijas fundaments visās ķīniešu cīņas mākslās ir, ka pilnību var sasniegt tikai trenējoties vienatnē.

Populārākais cīņas mākslas veids pasaulē - Karate.

1. Karate.

Svarīgs ir fakts, ka karate tiek izmantots kailām rokām un tikai pašaizsardzības nolūkos.

Kaut arī karate pastāv jau simtiem gadu, tikai pēc filmas „Karate mazulis” („Karate Kid”) 1984.gadā šis sporta veids strauji ieguva popularitāti.

Pirmsākumos karate bija dažādu neorganizētu pašaizsardzības tehniku apkopojums, ko vēlāk pieslīpēja Skolotājs Funakoši.

1916.gadā Japānā viņš ieviesa moderno karate. Kopš tā laika karate ieguva filozofisku segumu, jo Skolotājs mācīja pazemību un gara tīrību – karate kļuva par dzīves veidu.

Tehniski tas sevī ietver blokus, sitienus un izvairīšanos no tiem.

Ceru ka patika. :)