Spoki joko0

Marts ieķēries pautos,

kā miskastes runcis siļķes ādā

Gar ciskām rīvējas bumbulis silts,

Un nav vairs puikām kauna ne kāda,

Uz tantēm pat tramvajā bikšpriekša drosmīgi ņirdz.

Nav neta vāverēm cēlāja spēka,

Uz papīra drukātai ādai nav sirds,

Kņud nāsīs pavērtu vāveru ajūrvēda,

Sauc primārais instinkts.

Bezgala neķītru nodomu pilns.

Zem spiediena pauti,

Un loceklis stīvs ka jau sāp,

Jau astoto reizi, notek gar kāju,

Kur esat, kur esat jūs maukas,

Ar pežu siltu  kā pavērta sirds.