Vai jūs vispār zinat, kas ir šie svētki un ko tie nozīmē?! Es zinu un tāpēc es uz tiem skatos ar riebumu.
Latvieši labprātāk svin no Padomju Savienības aizgūto sieviešu dienu. Šie svētki tika plaši atzīmēti PSRS, tāpēc daudziem tā laika cilvēkiem joprojām ir mīļo. Sākotnēji 8. martam vispār nebija nekāda sakara ar svētkiem. Vēsturiski tā ir cīņas diena pret sieviešu diskrimināciju. To sāka atzīmēt atceroties 1857. gada 8. marta notikumus Ņujorkā, kad tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes izgāja ielās, lai protestētu pret smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un mazo samaksu. Policija demonstrāciju izklīdināja ar šāvieniem. Vairāki desmiti sieviešu tika nogalinātas vai ievainotas. Daļa vēsturnieku uzskata, ka šos svētkus izmantojuši PSRS vadītāji, 20. gs. 60. gados., lai piesaistītu Starptautisko sieviešu dienu valdošajai ideoloģijai. Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1966. Gada 8. maija lēmumu, Starptautiskā sieviešu diena tika padarīta par valsts svētkiem, jo sociālismā sievietes bija vienlīdzīgas ar vīriešiem. 8. marts kā svētku diena bija arī citās komunistiskā bloka valstīs, tādējādi šī diena vienmēr bijusi saistīta ar komunistisko ideoloģiju. Ja mēs pavērojam valstis, kurās 8. marts tiek svinēts mūsdienās, tad ir skaidrs, ka Latvija ir pavisam no citas valstu grupas. No demokrātiskām valstīm Starptautisko sieviešu dienu svin vien Itālija, Maķedonija, Melnkalne un Bulgārija. Pārējās valstis, kurās svin 8. martu ir Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Kamerūna, Ķīna, Kuba, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Mongolija, Krievija, Serbija, Tadžikistāna, Ukraina, Uzbekistāna, Vjetnama.
Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka atzīmēt ASV 1909. gadā. 1010. Gada 27. augustā Kopenhāgenā notikušajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē atzīmēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu aicināja vācu sociāliste Klāra Cetkina. Visai drīz sociālisti un komunisti to sāka atzīmēt visā Eiropā.
2007. gadā tika veikti grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” un 8. marts oficiāli tika atzīmēts kalendārā kā Starptautiskā sieviešu diena.
8. marts pierāda tikai to, ka mūsu sabiedrībai patīk svinēt neiedziļinoties svētku būtībā un šie nav vienīgie svētki, kurus svin Latvijā neaizdomājoties par to jēgu. Tādi svētki vēl ir Valentīndiena un Helovīni. Aizgūti no Holivudas filmām un popkultūras, tie beidzot ir atraduši ceļu līdz Latvijai. Bet kas tad īsti ir šie svētki? Vai mūsu veļu laiks nav tie paši Halovīni tikai citā izpausmē?
Nebiju domājis, ka atcerēsies 
