vienkārši lasi. !
jautājums bija '' Kāda ir pati trakākā lieta ko tu esi darījis''
Trakākais, ko spoki ir darījuši81
1105
10
ĻaunīC - Braucis uz Norvēģiju pie meitenes, pārdodot kameru un nopērkot biļeti, tajā pašā laikā, riskējot, ka palikšu uz ielas -10 grādu salā.. Un galu galā, tas nebija tā vērts, jo tāpat netiku novērtēts. HA! Ā un vēl riktīgs badass prikols bija dzert pienu pa taisno no pakas..
zegsī rabit - izlēkusi ar gumiju Siguldā no vagoniņa. satikusies/ballējusies ar spoku frīkiem 
dūrusi māsai tuneli (jā, dūrusi, nevis staipījusi!!! ;D ) nu un vēl šis tas, ko skaļi un pirms 11 vakarā neapspriež
krīts - Pats trakākais , neesmu nekāds huligāns un adrenalīna meklētājs , tāpēc man tādu maz. Laikam jau , ka trakākais bija , kad izsitu gaļas veikalam logus dienas laikā.
Bārmenis - Tagad jāpadomā, ko tik es traku neesmu darījis - neesmu kalnos kāpis, neesmu ar izpletni izlēcis... reizi biju Lietuvā, bet tas laikam neskaitās. 
coldasice - novākojis auto ,strādājis uz fasāses grozā 11.stāvuaugstumā-baidos no augstuma
xprusaks - Pie kaimiņa durvīm kluci noliku.
SharK - Pats trakākais ko savā dzīvē esmu darījis? Hmmm... noteikti, kā trakāko savā dzīvē, varu atzīmēt orģinālraksta veidošanu spokos. Liekas - kas tu tāds drausmīgs, bet... to es darīju Zilupē, kur internets ik pēc kāda nenoteikta laika intervāla atslēdzas uz 10 minūtēm. Tik tiešām ekstrēmi tulkot apjomīgu rakstu, zinot, ka pēc kāda laika internets var nozust kopā ar visu rakstu. Tik tiešām ekstrēmas sajūtas. Adrenalīna līmenis ķermenī kāpj. Sviedri un bailes garantētas..
Teris - Saderēju ar draugiem, ka viens pats visu royal [spirta litri] vienā rāvienā izderšu.nekas nesanāca.Atrubijos pie nepilnas pus pudeles. vo bija tiesām tāds riktīgs HAHAHAHA
Jāpiebilst, ka tas notika tajos laikos kad spirts ROYAL bija vai katrā veikala.
PankyBoy - Esmu darijis daudzas trakas lietas, bet visspilgtāk atmiņā ir skolotāju diena. Man kā 12. klases skolniekam vajadzēja aizvietot kādu slototāju uz vienu dienu. Mūsu klase nolēma mazliet iedzert pirms pasāciena. Bet tieši šajā dienā man pazvanīja un pateica, ka miris man tuvs cilvēks. Es aiz bēdām tā piedzēros, ka nesapratu kur atrodos. Es, protams, turpināju mācīt mazos. Pat pasniedzu kristīgo mācību, sāku stāstīt visādus suņa murgus un mazie manī klausījās ar lielu sajūsmu. Klasesbiedrs, kurš palīdzēja mācīt mazos, teica, ka es esot pat pīpējis klasē. Pēc visa šī domāju, ka būs lielas nepatikšanas, bet skolotāji saprata, paldies Dievam arī direktore saprata.
