ĻaunīC. Šis nu esmu Es. Hmm.. bērnība bija jautra kopumā, bet vislabāk atceros atgadījumu, kad kā jau normāls lauku zēni ar draugiem gājām taisīt "būdiņu" salmu rulonu krāvumos. Izplēsām visu apkašu.. bija mums baigi iespaidīgā "māja", tik brīnums, ka nesabruka. Galu galā, vienreiz kāds laikam mūs bija redzējis un izsauca policiju, ka kaut kādi sīkie ārdās pa ruloniem. Paspējām gan aizmukt, taču zābakus gan atstāju
sikkakaza. Mamma stastija , ka bērnība es ēdu akmeņus, indīgas ogas un puķes [ vizbulītes ir garšīgas] Vēl esmu ar velosipēdu pābraukusi pāri mazā brāļa galvai ... nejaušām...