Vienu dienu klaiņojot pa Vecrīgas ielām uzdūros vienai interesantai vietai - karaoke bāram. No turienes nāca drausmīgas skaņas, jo karaokē daži nemaz dziedāt nemācēja. Kad es iegāju iekšā, uz skatuves uzpeldēja viena interesanta persona, es uzreiz atpazinu viņā spoceni. Un kad viņa vēl sāka dziedāt, es sāku filmēt. Viņa noteikti mani noraks par šo sorgu, vai arī nē? To mēs nevaram zināt. Varbūt šī pati spoku personība man tur pistoli pie deniņiem un liek rakstīt šo murgu, kas nevienam nemaz neinteresē? Ha, to arī neviens neuzzinās.
Viņa dzied labāk par mani. Kad es pamēģināju, dažiem bija asaras acīs. Nejau no tā, cik skaisti.