Spaiss = nāve. Domā ko dari!4

1. Kā es sāku lietot? Vienā vakarā satikos ar draugu. Diezgan ilgi sēdējām 5 cilvēku kompānijā, es biju nedaudz iereibusi, jo izdzēru diezgan daudz alus kausus. Viens no cilvēkiem, maniem draugiem, ierosināja paņemt ko stiprāku, jo kā nekā bija piektdienas vakars. Es teicu, ka nevaru, jo mamma mani gaida mājās un apsolījos mammai, ka būšu ātri mājās. Taču draugi mani pierunāja izmēģināt. Plkst. 23.00 aizgājām līdz veikalam un nopirkām, pārdevējs sacīja ka tā esot marihuāna. Atnācām mājās, mans draugs paostīja to maisiņu un sacīja ka smaržo pēc augļu tējas. Viens no draugiem izmeta joku, ka mūs apkrāpa un maisiņā iebēra tēju. Tā nu tinamajā papīrā uztinām savādo, zaļo maisījumu, aizdedzinājām un ievilkām katrs pa dūmam, bet divi draugi to neizdarīja, jo baidijās. 

2. Efekti, kas varēja novest līdz letālam iznākumam. Tā nu 3 cilvēki tai skaitā es un mani 2 draugi ievilkām pa vienam dūmam. Vajadzēja tikai vienu dūmu, lai pamatīgi  ''iedotu pa galvu''. Pagāja dažas sekundes un man sāka galva griezties. Viens draugs ievilka un nokrita turpat uz grīdas un nobālēja. Es kopā ar trešo draugu sāku smieties pilnīgi neparko. Kādu pus stundu smējāmies, es domāju ka nomiršu no smiekliem. Pēc brīža draugs ejot uz istabu nokrita uz grīdas un gulēja līdz rītam. Man iekšā viss nelabi trīcēja un raustijās, es parunāt nevarēju jo balss trīcēja un pašai ķermenis arī raustijās, man sākās halucinācijas un paranoja, likās ka brauc policija, skan sirēnas un kāds aiz loga filmē visu notiekošo. Tad arī sākās pats trakākais - vemšana. Es sāku kaut ko murgot nesaprotamu, sarunājos it kā ar Dievu, stāstīju Dievam ko es vēlos un sūdzēju grēkus. Tas bija briesmīgi. Es aizvēru acis un redzēju baltu gaismu, ar mani kāds sarunājās, man likās, ka tas bija Dievs, bet patiesībā mani pie rokas turēja viens draugs kurš nebija ievilcis to mēslu un sarunājās ar mani. Es visu laiku kaut ko runāju nesaprotami, murgoju, stāstīju. Aptuveni pēc 3 stundām atgāja tā sajūta un kļuva labāk. 

Ar to jau viss nebeidzās, mīļie, spaiss palika pāri, nākamajā dienā visi atkal sanācām bariņā. Un atkal tas pats. Šoreiz ievilkām tikai divi, es un mans draugs. Un tad atkal viss sākās no jauna - trīcēšana iekšā, vemšana, halucinācijas. Tās arī bija pirmās divas  un pēdējās reizes. Es priecājos, ka vēl tā, varēja būt arī letāls iznākums tam visam. Draugam gan šobrīd ir veselības problēmas , bet man viss kārtībā.