Sveiki spoki, iedvesmojos no kāda drosmīga jaunieša kurš padalījās savā "Spaisa" pieredzē un jāsaka, ka esmu nolēmis beidzot padalīties ar savu slikto pieredzi šajā jomā, šoreiz gan runa nav par "spaisu" bet gan metamfetamīnu, kas ir manuprāt vēl trakāks nekā melnās tējas un bendzīna savienojums- "spais"
Soo... jā tāds ir mans stāsts.
Šo stāstu, jau daudzi ir dzirdējuši, bet šeit es to publicēju pēdējo reizi, es to virs nevienam nestāstīšu… Tāpēc order while you can. Es šito rakstīju trīs dienas, un ja nav vēlmes lasīt līdz galam nemaz nesāc.
Reiz sen senos laikos jeb 2012. gada 11.janvārī es nobastoju savu pēdējo stundu, kas bija klases stunda. Es izgāju ārā ar saviem puišiem un pie manis pienāca Roļiks (vārds mainīts)… pag pag pag lai jūskaut ko saprastu jums šis tas jāuzzina par sociālajiem slāņiem skolā…
Tātad ir trīs līmeņi.
Augstākā sabiedrība (visas cacas, krutākie sportisti, un tie kuriem bagātākie vecāki, kā arī zubrīši kuri tur tika pieņemti)
Vidējā sabiedrība (nu visi vīdēji izskatīgie cilvēki, kuru vecāki nebija milijonāri, un kuriem nepietika spēka sarunai ar kādu citu ārpus sava bara)
Zemākā sabiedrība (neglītie cilvēki, ar nulles pašcieņu un nekādu sakaru par jebko, respektīvi nūģi)
Labi es biju cilvēks no vidus man bija savs bariņš un vispār jutos, kā mazs apmierināts ronis. Bet Roļiks bija cilvēks no pašas pašas augšas, kas katru dienu lielijās, kā izdzēris 2 l šņabja. un visi uz viņu skatījās, kā nacionālo varoni, kas būtu izglābis kaķēnus no ugunsgrēka.
Nu lai nu kā būtu ar to Roļiku un viņa dzīves līkločiem, bet atgriežoties pie stāstītā…
Es izeju no skolas un tad viņš pienāk man klāt un irāds… :
-“Eu Gustav?”
-“Jā?”
-“Nu negribi atnākt uzpīpēt?;)”
and I am like:”Jā kungs…paldies kungs…”
So… mēs aizejam uz GC un satiekam trešo čali un mums ir tāds Yo… YO iedomājieties mani starp diviem urļīga paskata čaļiemar tizlu biezu ziemas pufaiku mugurā… :/andu
So mēs lēnām no GC dodamies uz cirka kvartālu, kur ieejam kādā šķērsielā un viņi pa ceļam izjautāja mani, vai esmu, ko tādu agrāk darījis, vai esmu dzēris, pīpējis, lietojis narkotikas. utt. Nu tātad mēs ieejam tajā šķērsielā, viņi izvelk pudeli saloka to, paņem foliju izdur caurumus, nu būtībā iztaisa bongu. Nu ko lielais mirklis pienācisun ķeramies pie pīpēšanas. Es biju sācis pīpēt cigaretes mēnes atpakaļ un domāju, ka būs tāpat, ka galvā dos uzreiz, bet nu es velku, velku, velku un nekā nav… velku, velku, velku,NU NAV NEKĀ!!! Līdz tam brīdim jau biju izvilcis Četru cilvēku devu.
Tad Roļiks man pasaka:”Eu zināji būs tikkai pēc kādām piecām minūtēm” and I am like…:”Nu varēji ātrāka pateikt.”-_-
Tadmēs ieejam vietējā bodē un es jūtu, ka galva sāk uzpūsties, kā burbulis, gar zobiem tādi nelieli mazi burbulīši un vispār jūtos sasodīti pārguris(Metamfetamīna sastāvā ir tāda viela, kā amfetamīns, kas ir ļoti uzbudinoša viela un ir daudz iedarbīgāks par kafiju.)bet pārdozēšanas dēļ es jutos tā itkā nebūtu gulējis 2 diennaktis, bet whatever es miegu ciet, un 20 min vēlāk izdomāju, ka iešu mājās. Visiem iedodu brofistu un aši tinos prom, tagad Rīdzinieki iedomājieties ceļu,cirks, origo laukums,gar stokmanu un tad uz centrāltirgus tramvaju pieturu…gaidu 10.tramvaju un zvanu tēvam…
-“Čau tēt es tagad braucu mājās no mūzikasskolas…”
-“Labi dēls es arī drīz būšu mājās, un ā jā mums būs ciemiņi.:)”
IDEĀLI :/
Iekāpju tramvajā un apsēžos nobraucu 100 m un tad izvemjos, visi cilvēki itkā no manis pēkšņi atsprāgst prom unskatās ar izbiedētu skatienu uz mani,kāds piedāvā man košļeni bet es paskatos uz viņu pasmaidu un saku
-“Nē paldies man viss kārtībā.:)”
OH well braucu tālāk,visu ceļu, kas ir kādas 10pieturas pavadu tādā, kā mini komā, josaprotu visu, kas notiek apkārt, bet nevaru un nevēlos kustēties. Tātad nonāku līdz savai pieturaiuntad attopos, fiksi izlecu ārā un esmu uz ielas…
Eju pa ielu, vemju, eju caur pagalmu, vemju, ieeju kāpņutelpā, vemju, braucu ar liftu, vemju, slēdzu vaļā dzīvokļa durvis, nevemju, šņorēju vaļā šņores,VEMJU.:)
Uzeju dzīvokļa otrajā stāvā pie pamātes un saku
-“Čau Ilze es skolā ko sliktu appēdu, nu es vemju un tā…:/”(Viņa mācās par medmāsu)
-“Nu nekas aizej paguli.”
Oh well nokāpu lejā sameklēju guļam maisu un ieslēdzu flap jack mūlteni (tam visam paralēli vemjot)
Atnāk tēvs… ar ciemiņiem
-“Čau dēls, kā iet” :)
-“Ā čau tēt, kā redzi es kautko sliktuandu laikam esmu apēdis.:)(vēmiens)”
-“KO PIE VELNA TU ESI SAPĪPĒJIES?!”
-“Neko, neko skolā ko sliktu apēdu”
-“Nedirs man esmu advokāts un zinu tādas lietas! :@”
-“Labi labi es tur kopā ar Roļiku pēc skolas tur…bla, bla, bla.”
Tātad, man jau paliek zb rakstīt tāpēc izlaižam dialogus, un ķeramies pie lietas. Tēvs piezvana ātrajai palīdzībai. Atbrauc ātri, savāc mani,palīdz apģērbties, aizved uz slimnīcu, kur pieslēdz pie sistēmas un uztaisa analīzes… rezultāts… metamfetamīns.
EPILOGS…
Roļiku izmeta no skolas (Palūdza aiziet)
Mans sociālais statuss skolā no vidēja nokrita, līdz pašam zemākajam, kāds iespējams, jo redz manis dēļ izmeta foršo Roļiku. ( Jo taču visi meta pīpētāji ir forši)
Man nākamo mēnesi, bija depresija, gribēju izdarīt pašnāvību, kas gan vairāk bija tāda uzmanības pievēršanas emo padarīšana.
Nu protams policija, adminstratīvais sods utt.
STĀSTA MORĀLE…
Nelieto narkotikas, tas nāks par sliktu, ne tikai tev, bet arī taviem apkārtējiem. Nu labi varbūt arī sanāks, kā man,sūdīga pieredze labs stāsts.
Redzi dārgais lasītāj, es pats esmu dzīvs piemērs tas ir stāsts no dzīves,protams, ja mēs satiktos, es varētu tev paspiest roku aprunāties, es redzētu tavu, Tu redzētu manu seju, un Tu ticētu tam visam daudz vairāk, bet tev jāsaprot, viss ko es šeit rakstu ir balta patiesība, tas viss ir noticis vismaz cik precīzi es to atceros.
Protams nevienmēr mācamies no citu pieredzes, bet reizēm tomēr ir vērts.
bet pareiz izdarīji ja godīgi :)