Atkal esi mazais un caur savējo jāizdara pirmo gājienu.
Jautājums: ar ko jāiet? Atbilde: ar ercena A!
Bet kā tad paliek ar visiem zināmo "ar vienīgo caur savējo"? Šis ir visplašāk zināmais un visvairāk pārvērtētais un vislielākās problēmas radījušais nerakstītais likums. Lūk, ar vienīgo iet ne vienmēr ir pareizi. Šajā konkrētajā situācijā to nevajag darīt, šeit jāiet ar dūzi cerībā, ka otrs mazais nometīs pīķi un tad tu varēsi iet ar pīķi, ko otrs mazais sitīs, vai, otrs variants, sagaidīt gājienu kreicos un nomest vienīgo pīķi, ja būs izdevīgi to darīt. Kā likums, ja ir trīs liekie ar sadalījumu 2 + 1, tad jāiet tur, kur ir 2. Izņēmums šim likumam varētu būt tad, ja tas 1 ir pliks dūzis.
Labi, bet kāpēc ar dūzi? Otrā roka taču var domāt, ka tas bija vienīgais un atmesties! Tāpēc, ka ar 10 nevar iet, iemeslu skatīties augstāk. Šeit tieši vajag, lai otrs mazais atmetas. Gājiens ar dūzi nenozīmē "man tas bija vienīgais, ja tev nav neviena, tad lielajam ir pārējās 3 kārtis šajā mastā, norakt viņš var max 2, tādēļ viena vēl tur ir un šis stiķis 100% ir mūsu". Nē, tas patiesībā nozīmē, ka tu prasi, lai viņš liek vienīgo lieko! Daudzreiz tiek iets ar pliku dūzi, un tad viss ir tā, kā rakstīts divus teikumus iepriekš. Taču labi spēlētāji bieži iet ar dūzi no 2 kārtīm mastā, bet, ja lielais spēlē zoli (t.i. galdu atdod mazajiem), tad caur savējo var iet ar A arī no 3 kārtīm mastā.
Šis nemaz nav tik absurds gājiens, kā dažam šķiet. Ja kāds vai abi atlikušie erceni ir pie otra mazā, tad jūs neko nezaudējat. Otrā roka atmetīsies vienīgi tad, ja abi ir pie lielā. Ja lielajam pēc piecelšanas ir vairāk par 2 liekajiem tad viens ir palicis rokā. Parasti norok kārtis ar lielākiem punktiem, bet ja viņam ir 2 erceni, tad tie ir K un 9. Ir visnotaļ normāla iespēja, ka viņam rokā vēl būs ercens vai pat divi erceni.
Jā, bet ja lielais tomēr noraka abus ercenus? Tad tu vismaz neesi izdarījis briesmīgu kļūdu, kāda būtu iziešana ar 10, esi ietaupījis trumpi otram mazajam, un esi ļāvis viņam tikt vaļā no (cerams, attiecīgajā mastā vienīgā) liekā.
Rezumējot, šis ir gājiens, kurš atšķir labu spēlētāju no normāla spēlētāja. Normāls spēlētājs neaizdomātos, ka mazie šeit ir par vāju, lai uzreiz atdotu pīķus lielajam, tādēļ ietu laukā ar vienīgo pīķi.