Šī ir mana rakstu sērija (ja būs pieprasījums), kurā jūs uzzināsiet par klasiskām videospēlēm un konsolēm, kā arī visu, kas ar tām ir saistīts. Ja jums ir kādas vēlmes, par ko uzzināt nākošajās daļās, droši rakstiet komentāros.
Šī ir mana rakstu sērija (ja būs pieprasījums), kurā jūs uzzināsiet par klasiskām videospēlēm un konsolēm, kā arī visu, kas ar tām ir saistīts. Ja jums ir kādas vēlmes, par ko uzzināt nākošajās daļās, droši rakstiet komentāros.
Gadu pēc ‘’The Legend of Zelda’’ izdošanas uz Famicom Disk System (FDS) Japānā, spēle gadu vēlāk tika izdota rietumos uz Nintendo Entertainment System (NES). Šī spēle mainīja visu, ko mēs līdz šim zinājām par tām.
Nintendo noalgoja Šigeru Mijamoto (Shigeru Miyamoto), jo viņiem bija problēmas ar iekļūšanu videospēļu tirgū. Videospēles vēl nebija nekāds mākslinieciskās izpaudes līdzeklis, bet gan tikai naudas iekasēšanas līdzeklis. Spēles tajā laikā veidoja Silikona ielejas programmētāji, kurus uzmanīgi pārraudzīja ‘’Atari’’. Mijamoto bija mākslinieks, viens no pirmajiem industrijā. Viņš pārveidoja neveiksmīgo ‘’Radar Scope’’ uz ‘’Donkey Kong’’, kā arī izveidoja citas mūsdienās populāras spēles un tēlus. Pēc popularitātes visiem bija skaidrs – videospēles bija uz palikšanu. Viens no viņa slavenākajiem projektiem ir ‘’The Legend of Zelda’’, spēle, kas jau atkal spēlētājiem lika nokārt žokļus.
Spēles nosaukums ir diezgan mulsinošs, tāpat kā ‘’Metroid’’, kur spēlētājs kontrolē tēlu vārdā Samus Aran, bet ‘’The Legend of Zelda’’ galvenais varonis ir Links, kurš, atšķirībā no Mario, kļūst par varoni spēles gaitā, nevis ir visu laiku vienāds. Šeit sākumā neiedod visus ieročus, bet tie ir jāatrod, kā arī jārunā ar cilvēkiem, lai saņemtu uzdevumu, bija arī inventāra sistēma. Varētu teikt, ka šis ir RPG žanra pirmsākums.
Spēles stāstu sarakstīja Takaši Tezuka (Takashi Tezuka) ietekmējoties no Dž.R.R.Tolkīna ‘’Gredzenu pavēlnieka’’. Viņš, būdams arī spēles dizaineris, izveidoja atvērto pasauli. Bija pārsteidzoši, ka var iet, kurā virzienā vien vēlies. Mario, protams, varēja šaut ugunsbumbas un uzlēkt 10 metru augstumā, bet vai viņš varēja doties atpakaļ un savākt garām palaistu mušmiri?
Mūzikas autors Kodži Kondo (Koji Kondo), kurš tiek dēvēts arī par videospēļu Džonu Viljamsu, pārspēja pats sevi un spēlē bija dzirdama episka 8 bitu simfoniskā mūzika.
Spēli var iziet 5-10 stundās, kas priekš mūsdienām nav ļoti daudz, protams, ja tu zināji, ko tu dari, bet tajā laikā reti kurš zināja, kas jādara, pat japāņi bija neziņā. Salīdzinājumā ar ‘’Super Mario Bros.’’, šeit vairāk vajadzēja pakustināt galvu, jo bija jāizpilda dažādas mīklas.
Kas tad šo spēli padara par tik ietekmīgu un prātā paliekošu? Vai tas ir dažādais spēles process, vai atvērtā pasaule, vai mūzika, vai stāsts? Iespējams, taču spēlē bija tajā laikā revolucionāra fīča – saglabāšanas poga. Tagad nebija visa spēle jāiziet uzreiz, bet varēja to turpināt vēlāk.
Spēle, kas ieviesa tik daudz jauninājumu un vistiešākajā mērā ietekmējusi visu spēļu industriju, spēle, kuru varēja nosaukt par mākslas darbu - ''The Legend of Zelda''.