Nenoliedzami – viena no gaidītākajām šīgada spēlēm. Pēc nesliktās (bet ne vairāk) pirmās daļas spēlētāji ar nepacietību gaidīja Avalanche Studios jauno kreatīvu, kas piedāvā mums iejusties algotņa Riko Rodrigeza ādā. Šoreiz mēs dodamies uz tropu salu – Panau, lai gāztu tur valdošo diktatoru, kas apspiež vietojo proletariātu.
Just Cause 2 ir „smilšukastes” tipa spēle žanra labākajās tradīcijās. Mūsu rīcībā ir liels arhipelāgs, kas sastāv no vairākām salām. Te ir gan pilsētas ar debesskrāpjiem, gan nelieli zvejnieku ciemati. Salu var nosacīti iedalīt trīs daļās – tuksnesis, tropi un kalni. Spēlētājs var doties, kur acis rāda – vai tā būtu vietējā „himalaja” iekarošana, vai brauciens ar kvadraciklu pa nelieliem lauku ceļiem. Just Cause 2 mūsu „brīvība” nekādi netiek ierobežota – piedzīvojumiem ir atklāta visa plašā spēles karte.
Protams, nekur nav pazudušas arī misijas – mūsu algotnis pilda uzdevumus amerikāņu organizācijai ar daiļrunīgo nosaukumu „The Agency”. Brīvajā laikā Riko piepalīdz arī 3 vietējām dumpinieku grupām, kas vēlas atbrīvot savu zemi no nežēlīgā diktatora. Misijas gan ar īpašu oriģinalitāti neizceļas – pirmajā reizē aizbraukt uz militāro bāzi un novākt „kaut kādu pulkvedi” ir interesanti, bet ar laiku šādi un līdzīgi uzdevumi kļūst apnicīgi. Ir arī izņēmumi – vienā no uzdevumiem, piemēram, mūsu algotnim jādodas uz klubu, kas atrodas... jūdzi augstu debesīs, „piekārts” pie dirižabļa.
Toties kā pildīt visas neskaitāmās misijas – tas paliek mūsu ziņā. Un mums ir varianti – varam, piemēram, ieņemt bāzi triecienā ar tanku. Varam desantēties no lidmašīnas. Varam „rembo stilā” visus neitralizēt ar triecienšauteni un „bazuku”. Mūsu algotnim nav problēmu pārvietoties abās plaknēs – ekipējumā ir izpletnis un āķis ar trosi, kas ļauj pieķerties un pievilkties pie jebkuras virsmas. Ar šo ierīci var darīt ne to vien – varam noraut no torņa kaitnošo snaiperi, saāķēt kopā divus pretiniekus, pieāķet pie mašīnas tikko no statujas norautu galvu un notriekt policijas ekipāžu. Vai arī mans favorīts – pieāķēties pie helikoptera, neitralizēt ekipāžu un konfiscēt lidojošo objektu savām vajadzībām. Viss ir atkarīgs tikai no paša spēlētaja fantāzijas.
Spēlē galvenais ir haosa līmenis mūsu tropu paradīzē. Haoss atklāj jaunas misijas un ieročus. Kā palielināt haosa līmeni? Jāpilda esošās misijas un cītīgi jābojā valsts „inventārs”. Piemēram, uzspridzinam diktatora pieminekli – haoss palielinās par pāris simtiem. Bet tas būtu tikai tāds sīkums – īsti vīri lidostā nozog lidmašīnu un ietriec to naftas platformā jūrā. Vai arī pārvērš ostu par liesmojošu gruvešu kaudzi ar raķetēm. Haoss palielinās iznīcinot jebkāda veida valsts objektus. Tieši šis rādītājs ļauj atklāt jaunus ieročus un transporta līdzekļus melnajā tirgū. Gatavojieties – sprādzieni būs daudz.
Visas iepriekšminētās brīnišķīgās lietas mums traucē darīt armija. Palielinās „heat” līmenis un spēlētājs, kas tikko veicis pirotehniskās izvirtības, var atklāt, ka tiek vajāts ar trim helikopteriem un parīti džipu, uz kuriem uzmontēti ložmetēji. Jo tālāk tiekam spēlē, jo nejaukāki ir drošības sargi – „heat” līmenis kāpj ātrāk. Jāsaka, ka šāda sistēma nav īpaši veiksmīga – algotnis uzspridzina kādu vientuļu ūdenstorni „ellē ratā tuksnesī”, lai attaptos, ka bēg no vesela bataljona.
Ja nu esat izvēlējušies izrēķināties ar visiem neliešiem klasiskā stilā – šaujamieročiem un granātām – tad varētu būt neliela vilšanās. Arsenāls ir salīdzinoši nabadzīgs un pati šaušana ir ļoti „arkādiska”. Aptuveni notēmējam uz pretinieku, izšaujam un tēmeklis it kā „pielīp” mērķim. No vienas puses – tas varbūt arī labāk piestāv šādai spēlei, kur personāžs visu laiku pārvietojas un līķi „netiek skaitīti”. Tomēr šāda šaušana neprasa nekādas prasmes – fps iesācējs ir tikpat labs „rembo” kā, piemēram, rūdīts CS veterāns. Pašus ieročus varam savākt no pretiniekiem vai arī pirkt melnajā tirgū. Pēdējais ir izveidots diezgan dīvaini – varam pirkt ieročus un transporta līdzekļus, ko nomet „tirgus helikopters” norādītajā vietā. Bet mēs nevaram iegādāties munīciju un nekur nevar nolikt (piemēram, garāžā) par bargu naudu pirktos sporta vāģus. (Pluss PC lietotājiem – ir jau parādījušies modi, kas to izlabo). Kopumā melnais tirgus ir izveidots diezgan neveiksmīgi - ir izdevīgāk „aptīrīt” kritušos un mašīnas konfiscēt vietējiem civiliedzīvotājiem.
Nedaudz par grafisko noformējumu. Grafika spēlē ir fantastiska – tropu ainavas un sniegotie klani izskatās lieliski. Okeāns ir dzīvs un pārsteidz ar bagātīgo zemūdens pasauli. Pilsētas gan šķiet nedaudz vienveidīgas, salīdzinot ar (centos izvairīties) to pašu GTA 4. Zināma problēma ir kadru skaita samazināšanās lielajās pilsētās – spēle šķiet slikti optimizēta, kad ir daudz objektu. Kopumā – grafikai vajadzētu apmierināt pat prasīgākos spēlētājus. (Ir iespēja izvēlēties visādus „pričendāļus” tiem, kam ir bezizmēra GPU, piemēram ir pieejams Bokah Filter.) Priecē tas, ka spēli iespējams normāli darbināt uz vidējiem datoriem – šis nebūs tas gadījums, kad jāpērk „kruts spēļu aparāts”.
Ak, jā – gandrīz piemirsu. Spēlē ir arī kaut kas, ko varētu nosaukt par „stāstu” ar „sižetu”. Cita lieta, ka tas līdzinās kādai banālai amerikāņu B kategorijas action filmai. Bieži vien dialogi liek skaļi smieties. Vietējie bandītu vadoņi runā sliktā angļu valodā un parasti aprobežojās ar norādēm par dotā uzdevuma „svarīgumu tautai” un tamlīdzīgi. Pats stāsts ir kādas vidējas šaujamfilmas līmenī ar attiecīgi paredzamu nobeigumu. (Labie uzvar ļaunos.) Tomēr tas nespēj sabojāt labo iespaidu par spēli – šeit mēs neklausamies gudros dialogos par dzīves jēgu un nešķetinam sižeta mīklas. Šeit mēs mēs nozogam reaktīvo lidmašīnu no vietējā lidlauka un ejam uzlaist gaisā „sliktos puišus”.
autors: maniaks86
