Kurš gan nezin Laru Kroftu – britu arheoloģi, kapeņu izlaupītāju, inteliģentu un atlētisku simpātiska izskata tumšmati, ar izteiksmīgām krūtīm. Viņa nepazīst bailes, nav ne miņas no gļēvuma pazīmēm, lienot iekšā tumšās kapenēs un dzenoties pakaļ antīkās pasaules relikvijām un artefaktiem.
Tomb Rider video spēļu sērija aizsākās 1996. gadā, kad Core Design , sadarbībā ar Eidos Interactive , laida klajā pirmo Laras stāstu – tā aizsākās Tomb Rider spēļu sērija, kas visā pasaulē ieguva ļoti plašu popularitāti, kas ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.
Laras „grafiskais tēvs” ir Core Design grafiskais mākslinieks Toby Gard. Viņš arī ir viens no galvenajiem cilvēkiem, kurš darbojās ar Tomb Rider grafisko vidi un modelējis neskaitāmos līmeņus. Toby pameta Core Design 1997. gadā, taču ne darbu pie Tomb Rider – vēlāk viņu noalgoja Eidos Interactive, kur tapa viena no Tomb Rider daļām Tomb Rider: Legend. Bet nu par visu pēc kārtas...
Tomb Rider I
Pirmā Tomb Rider daļa tika izdota 1996. gadā uz tādām spēļu platformām, kā Sega Saturn, Play Station, PC un N-Gage. Tomb Rider ir trešās personas šaujamgabals vienspēlētāja režīmā. Nedaudz nepiekritīšu tam, ka tas ir šūteris – lielākoties tomēr Larai nākas minēt vieglākus un grūtākus kvestus un atrisināt mīklas, vienlaicīgi izvairoties no antīkās pasaules sagatavotajām lamatām un šķēršļiem, lai nepiekļūtu artefaktiem un relikvijām. Līdz ar to gribētos pieskaitīt Tomb Rider sēriju arī pie sadaļas „quest”.
Pirmajā daļā Kroftas jaunkundze „dzenās” pēc trijiem mītiskiem Scionas artefaktiem, kuri atrodas Qualopec kapenēs (Peru kalnos), St. Francis senajā klosterī, kurš atrodas Grieķijā un tempļu kompleksā Ēģiptē. Pēdējie trīs līmeņi risināsies „zudušajā pilsētā” Atlantis.
Spēle aizrauj ar savu neparedzamo gaitu – nevar paredzēt, kurā mirklī notiks kas negaidīts. Milzīgi akmeņi, kas veļās virsū...brūkošas grīdas, slēdži, kas iedarbina nezināmus un neredzamus mehānismus, zemē sadurti noasināti mieti utt...
Spēles gaitā nākas sastapties ar attiecīgā reģiona dzīvniekiem – mērkaķiem, tīģeriem, sikspārņiem, vabolēm u.c. dzīvīgiem radījumiem. Šajos gadījumos lieti noder abas pistoles, ar kurām Lara rīkojas ļoti prasmīgi. Vēlāk ir iespēja tikt pie tādiem šaujamajiem, kā dubultie Magnum, shotgun un dual-Uzi.
Spēles galvenais uzdevums ir vadīt Laru artefaktu meklējumos. Spēles gaita ir diezgan lineāra un nekur no „ Teteru takas” tālu nevar noklīst, taču, reizēm nākas krietni palauzīt galvu, kā nokļūt kādā konkrētā vietā. Vietām liekas, ka tas ir tas īstais ceļš, pa kuru droši vajadzētu kustēties uz priekšu, taču beigu beigās izrādās, ka tas nemaz nav tas, ko vajag. Interesantākam geimplejam ir daudzos līmeņos ir „iestrādātas” saucamās „slēptuves”, pie kurām tikt nemaz nav tik vienkārši – reizēm tās var atrast nejauši kaut kur uzlienot, uzkāpjot, iekrītot vai savādākā veidā, taču ne vienmēr tas tā ir. Pārsvarā nākas atrisināt kādu kvestam līdzīgu mīklu, kā konkrētajā situācijā rīkoties un darboties, lai tiktu tur, kur gribās. Pirmajā daļā kopā ir 15 dažādi līmeņi un 45 „secret” vietas.
Principā ar Sony Play Station iznākšanu sākās nākošā konsoļu paaudze aiz XiteX, Zhiliton, Sega Mega Drive un citiem NES kloniem. Jauni laiki, jaunas iespējas....Bez šaubām, grafiskā vide Tomb Rider likās augsta un tam laikam kaut kas neredzēts...
Tomb Rider pirmā daļa apskatos, vērtējās ļoti augstu – GameSpot’ ā spēlei tika piešķirtas 8,5 balles, savukārt IGN pat 9,3 balles no 10 iespējamām.
/turpinājums sekos/
;]
