Izcils pirmās daļas turpinājums, The Witcher 2 sniedz ko vairāk, kā tikai labāku grafiku. Lielisks stāsts, sīki izstrādāta spēles vide, interesanti un reālistiski tēli, jauna kaujas sitēma un daudzi citi labumi. To visu un vēl vairāk mēs varam iegūt no šī meistardarba. Lai gan vietām neveikls, Witcher 2 ir lieliski veidota spēle, kas sniedz neaprakstāmu ceļojumu nežēlīgajā un tumšajā briesmoņu mednieka Geralta pasaulē, ko izbaudīt varēs katrs RPG žanra cienītājs.
Stāsts šajā spēlē ir galvenais, tāpēc konkrētos sīkumos par uzdevumiem (quests) un sižetu neizplūdīšu, lai nebojātu citiem spēlēt prieku. Protams, vispārīgi šo to atklāšu. Spēlēt atkal nāksies ar vičeru (witcher) Geraltu. Vičers nozīmē ne tikai to, ka Geraltam ir balti mati un spīdīgas acis ar ko redzēt tumsā. Vičeru profesija ir medīt nežēlīgos briesmoņus, kas atrodami purvos, mežos un citos tumšos nostūros. Vičeri noteikti nav bruņinieki baltos zirgos, tāpēc par brīvu neviens monstrus nenovāks un noteikta atlīdzība vienmēr tiek prasīta par veicamo slaktēšanu.
Noteikti jāpiemin tas, ka otrajā The Witcher daļā sižets netiek turpināts no pirmās spēles, tā kā jaunpienācējiem nebūs problēmu izprast stāstu. Protams, tēli daļēji tie paši ar jau nodibinātām attiecībām, tāpēc pats spēles sākums var likties mulsinošs. Tomēr vienmēr ir iespēja ieiet savā žurnālā (Journal), kur iespējams izlasīt nelielus aprakstus par galvenajiem tēliem, tāpēc ar to problēmām nevajadzētu būt. Pats sižets grozās ap to, ka Geralta karalis tiek nogalīnāts un vičers dodas meklēt slepkavu.Stāsts ir kārtīgi nostrādāts un lielākoties nav paredzams, tātad patiks lomu spēļu cienītājiem.
Spēlei ir vairāki sākumi un veseli 16 nobeigumi, kas paver visai pašsaprotamas iespējas spēli pārspēlēt citādāk ne vienu reizi vien, veicot citas izvēles. Šis lūk ir viens no spēles lielākajiem trumpjiem - spēlētāja veiktajām izvēlēm ir tālejošas sekas, kas var iespaidot visu turpmāko spēles sižeta attīstību. Ir arī iespēja importēt saglabātos spēles datus (saves) no pirmās daļas uz otro, tādējādi pārnesot lielākos lēmumus un dažus uzdevumus, līdzīgi, kā to var ar Mass Effect spēlēm.
Lai cik iespaidīgas būtu Bioware spēles, tajās piedāvātās morālās izvēles spēles laikā ir visai komiskas. Mass Effect spēlēs tiek dota iespēja būt galējam svētulim vai no elles iznirušam dēmonam tieši morālo dillemu ziņā. Tāpat arī ir lielākajā daļā citās mūsdienu spēlēs. Witcher 2 šo stereotipu lauž, piedāvājot „pelēku” pasauli, kur daudzām izvēlēm nav skaidru seku, tāpēc tas liek piedomāt pie tā, ko atbildēsi. Jau no paša spēles sākuma tiek piedāvātas šādas izvēles, tā kā autopilotā spaidīties cauri dialogiem vienkārši neies cauri.
Witcher 2 pasaulē sastopamie tēli ir interesanti un reālistiski. Piemēram, spēlē redzamie pretinieki nav slikti tikai tāpēc, ka tiem tādiem jābūt. Šiem tēliem vienmēr ir kāds motīvs, kāpēc tie rīkojas tieši tā un ne citādāk. Līdz ar to spēle iegūst dziļumu, ko nespēj panākt citas spēles, kur pretinieki ir ļauni, jo tiem ir acu apsēji un koka kājas vai ragi aug no pieres. Tāpat arī Geralta sabiedrotajiem ir savi motīvi un tie nedodas tev līdzi tāpat vien. Katrā ziņā sižets ir lieliski nostrādāts. Gan galvenais stāsts, gan blakus uzdevumi ir baudāmi un nereti izvēršas par kaut ko vairāk, nekā gaidīts atkarībā no spēlētāja veiktajām izvēlēm dialogu laikā.
Spēlēm līdz šim nebija patiesi izdevies radīt nobriedušu vidi, paredzētu prātā pieaugušajiem. Tomēr Witcher 2 spēles veidotājiem tas beidzot ir izdevies, piedāvājot pasauli pilnu ar vardarbību, prostitūciju un korupciju. Tavā acu priekšā kāds tiks pakārts pūļa izklaidei, ielas meitas vakaros mēģinās iegūt klientus un visas augstāk stāvošās varas instances, politiskas vai cita veida, ir vairāk vai mazāk korumpētas. Tāpat apkārt valda netīrība, rasisms pret necilvēkiem (elfiem un rūķiem), baiļu un nežēlības pilna atmosfēra. Witcher 2 spēles vide ir pasniegta ļoti reālistiski, tieši tā pasaule varētu būt izskatījusies viduslaikos, protams, izņemot visu pārdabisko. Spēle ietur nobriedušu toni visā tās garumā, pasniedzot šos visus minētos aspektus veidā, kas liek tos uztvert pavisam nopietni. Starp citu, Witcher pasaule ir balstīta uz poliešu autora Andrzej Sapkowski (lai kā to arī izrunātu) sarakstītajām gramātām, kam ir tāds pats nosaukums, kā spēlei. Noteikti arī tāpēc spēles vide ir tik bagātīga un unikāla.
Viens no lielākajiem otrās Witcher spēles plusiem ir pārstrādātā kaujas sistēma. Tagad tā ir vairāk uz action balstīta. Vairs nenāksies veidot uzbrukumu kombinācijas noklikšķinot peli pareizajā brīdī. Tagadējā kaujas sistēma ir ieturēta hack`n`slash stilā, kas noteikti simpatizēs krietni lielākam cilvēku lokam, nekā pirmajā daļā esošā. Tomēr tā vienkārši izkapāties cauri pretinieku pūļiem arī nevarēs, jo Geralts nav nekāds superkareivis. Brīžiem jaunā kaujas sistēma liekas tāda neveikla, jo grūtības sagādā vairāku pretinieku uzveikšana, ko bez zināmas stratēģiskas plānošanas visdrīzāk nepaveiks. Katrā ziņā spēles sākumā nāksies veikt padaudz izvairīšanās manevru, jo Geralts kaujā kritīs ātri, jau pēc dažiem zobena cirtieniem. Ne vienu reizi vien nācās nomirt un pārlādēt spēli cīņu grūtības dēļ, jo paiet kāds laiks kamēr saprot kas un kā funkcionē, jo nekādas pamācības spēle nepiedāvā. Tas reizē ir nedaudz kaitinoši un interesanti. Kaitinoši, jo visu laiku pārlādēt spēli noteikti nav izklaidējoši, bet tas arī ir interesanti, jo nekas netiek spēlētājam iebāzsts ar karotīti mutē. Tātaddaudz ko nāksies noskaidrot pašam.
Spēlē arī iekļautas dažādas mini-spēles, kā dūru cīņas, roku laušanās un interesants pokera paveids. Protams, to visu var darīt uz spēli liekot naudu - labs veids kā piepelnīties. Dūru cīņas ir vizuāli diezgan interesanti pasniegtas. Viss, kas spēlētājam ir jādara – janospiež attiecīgā poga, kad tā parādās uz ekrāna, pareizājā brīdī un Geralts pats veic kādu vizuāli skatāmu paņēmienu, kārtīgi sadodot pretiniekam. Ja noreaģēt neizdodas, tad pretinieks pa pieri sados tev. Bez šīm mini-spēlēm ir arī iespējams apmeklēt bordeli. Tik uzmanieties, jo seksa ainas šajā spēlē ir diezgan atklātas. Nebūtu labi, ja draudzene, sieva vai mamma pamanītu kā to vīrieši blenž uz virtuāliem plikumiem.
