Burtiski pirms pāris minūtēm Sarkanā armija izcīnīja sīvu kauju Odesā....Pēdējā punktā bijām palikuši vairs tikai pāris kaujinieki pret kādiem padsmit RKKA kareivjiem, jo papildspēki bija izsīkuši...Tornī bija palicis mūsu vienības snaiperis, kurš nemitīgi pieprasīja papildspēkus centrālajā laukumā...Lieki piebilst, ka nespējām neko sakarīgu izdomāt...Dūmu aizsegā sarkanarmieši virzījās aizvien tuvāk, kamēr mēs pilnīgi uz dullo atšaudījāmies....Netālu pamanīju kādu kritušo, pie kura mētājās divas granātas.Guļus pierāpoju viņam klāt tās savācu – ja miršu, tad miršu - bet kaujā.... Visintensīvākā apšaudīšana nāca no labā flanga – nolēmu, ka granātas lidos tieši tajā virzienā....Viena aizlidoja....drīz tai sekoja otra...divi apdullinoši sprāzieni un „manā kontā” tika ierakstīti četri RKKA kaujinieki....vairāk gan neko nespējām – snaiperis tornī jau bija aizgājis uz citiem medību laukiem un mūs, pāri palikušos, piebeidza ar granātām....
Neliels ieskats Red Orchestra (turpmāk RO) bija pirmajā rakstā (http://www.spoki.lv/speles/Red-Orchestra-Ostfront-41-45/162363#comments_description), tādēļ turpināsim līdzīgā stilā.
Var piekrist, spēle ir paveca un grafika nebūt nav augstākajā līmenī - varbūt daudziem šķitīs, kas tajā ir tik sevišķs, taču mani kaut kā šī spēle ir piesaistījusi jau vairākus gadus dēļ reālisma un taktikas.
Pirmais, kas pievērš sev uzmanību, ir tas, ka, atšķirībā no tautā iecienītajiem CoD, MoH u.c. šūteriem, RO nav crosschair, caur kuru mērķēt. Tā vietā vārda tiešākajā nozīmē, pretinieks ir „jāņem uz grauda”. Ja Call of Duty pa skrienošu vai aizsegā esošu AI varēja trāpīt bez problēmām, tad šeit būs krietni jāpacenšās, lai sacaurumotu kādu sarkanarmieti vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, kā jau minēju ir tas, ka jāmērķē caur graudu un bilde nepietuvinās (!) ne par mata tiesu. Otrkārt, strēlnieku klasē, pēc katra izdarītā šāviena, ir manuāli (ar peles klikšķi) jāpārlādē šaujamais, paraujot aizslēgu - līdz ar to pretinieks var paspēt mainīt dislokācijas vietu vai nolīst aizsegā, kuram šajā spēlē ir vislielākā nozīme. Arī beigusies aptvere būs jāpārlādē manuāli un tas ir gandrīz tikpat ilgs process, kā realitātē. Arī ieroča atsitiens ir dabisks un pēc tā reizēm ir problemātiski savākties jaunai zalvei – ir grūti izdarīt šāvienus vienu pēc otra ar jebkuru ieroci, jo parasti ierocis „izsitās” no sākotnējās pozīcijas. Kā arī nevienmēr, kad tu būsi nomērķējis un šausi, tu kādam trāpīsi...kā arī otrādi – vairums ložu ies garām mērķim abos virzienos un tāda ir kaujas realitāte.
Otrā lieta ir ievainojumi un bēdīgākais iznākums a.k.a. death. Nāvējošs šāviens ir visbiežākā parādība šajā spēlē - nepaspēsi ne acis pamirkšķināt, ka būsi jau gar zemi un nemaz nesapratīsi, no kuras puses šāviens nācis. Lieka piesardzība (lasi aizsegs, guļus stāvoklis) nekad nav par ļaunu...Ievainojums kājā liegs iespēju ātri pārvietoties – vispār sprintā var pārvietoties samērā maz. Pēc kārtīgas skriešanas nāksies kādu brīdi atvilkt elpu, lai spētu maksimāli ātri atkal doties uz nolūkoto vietu. Ievainojums rokā visbiežāk liegs iespēju precīzi šaut un vairumā gadījumu arī ierocis tiek „izšauts” no rokām, līdz ar to jāmeklē paša ierocis vai jāatrod kāds cits.
Spēlētājam visbiežāk ir divi vai trīs ieroču tipi – strēlniekiem tie ir karabīne un granāta, triecienniekiem tie būs attiecīgais automāts un "metamais" savukārt ložmetējniekiem un vada komandieriem bonusā ir piešķiebts pistoļveidīgs šaujamais. Tanku ekipāžas locekļiem vispār ir tikai pistole un granātas, taču tas nevienam neliedz apamainīt savu ieroci pret citu, kaujas laukā atrastu. Vairāk gan par defaultā paredzētajiem ireočiem paņemt nevarēsim. Kartēs, kur figurē arī tankveidigie, ir iespēja arī atsevišķās veitās paķert prettanku ieročus.
Bez aizsega un taktikas nu nekādi....Nu nebūs jēgas, ja viekārši skriesiet pa atklātu vietu, cerībā, ka pirmākais tiksiet līdz saucamajam „ieņemamajam punktam” . Pie saskaņotas pretinieku darbības aizsardzības pozīcijās, tiksiet cauršauts kā siets. Tikai un vienīgi ar izplānotu darbību un manevriem būs iespēja caursist aizsardzību. Izmantojot aizsegu, panāksiet maksimālu efektu aizsardzības pozīcijās, prettriecieniem un tālākai izlūkošanai ienaidnieka aizmugurē ar binokļa palīdzību, kurš diemžēl ir pieejams tikai vada komandierim un ložmetējniekiem. Ja CoD binokļa vērtība ir nulle, tad šeit tā ir manta ar vērtību, kura lieti noder tālajās distancēs, lai sekmīgi varētu kontrolēt ienaidnieka pārvietošanos, ložmetējnieku pozīcijas un reizēm arī snaiperu atrašanās vietas, tādējādi ziņot par to pārējiem biedriem. Protams visa taktika būs tikai un vienīgi atkarīga no Jums un vada komandiera, atkarībā kādā serverī trāpīsiet. Esmu spēlējis serveros, kur vada komandieris patiešām izprot taktiskos risinājumus un manevrus – pāris norādījumi kur katrai kaujieku klasei uzbrukuma brīdī atrasties, un pretineks nespēs ieņemt nevienu punktu. Uzbrukumā vai prettriecienā ejot svarīgs būs dūmu aizsegs, ložmetējnieku izvietojums un snaipera atbalsts no distances - atsevīšķās atklātās kartēs, kur ir pieejamas tanku batālijas, liela nozīme būsarī artilērijas atbalstam, kuru vada komandieris izsauc pa rāciju.
Tanku batālijās parasti figurē tikai un vienīgi tanki, taču ir daži izņēmumi, kur tiek dota iespēja triecienniekiem un prettanku kājiniekiem pierādīt, ka viņi var cīnīties ar sprāgstvielu, Panzerfaust u.c. prettanku ieroču palīdzību.
Lai vadītu tanku pilnvērtīgi, ir nepieciešami trīs cilvēki – tanka stūrmanis, komandieris un ložmetējnieks. Tanka komandieris koriģē tanka kustības virzienu ar balss komandu palīdzibu, kas dzirdamas tikai un vienīgi tanka iekšējai ekipāžai, stūrmanis kā jau stūrmanis – vada tanku atbilstoši komandām un arī skatās, vai komandieris nav „akls”. Ložmetējnieks tikām vaktē tanka priekšpuses abus flangus – mazums kāds prettanku kājinieks sēž krūmos ar Panzerschreck un gaida izdevīgu mirkli triecienam...
Dikti gari sanāca, bet paciešamies vēl līdz pēdējā raksta tapšanai :)
(turpinājums sekos)
