Kārtis1

Spēļu kārtis parasti ir no papīra vai plānas plastmasas darinātu taisnstūrveida papīra priekšmetu komplekts ar noteiktu zīmējumu, kas norāda katras vienības vērtību vai nozīmi. Kārtis parasti izmanto kāršu spēlēs, taču tās lieto arī kāršu trikiem, zīlēšanai, azartspēlēm. Kāršu komplektu sauc par kavu. Klasiskajām spēļu kārtīm (angļu-amerikāņu kava, kuru izmanto arī Latvijā) ir četri masti ercens jeb ercs (♥), pīķis (♠) kreicis jeb krusts (♣) un kāravs (♦). Mastā ir dūzis, kungs, dāma, kalps, 10, 9, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, taču ne visām kāršu spēlēm izmanto visas kārtis (citām savukārt izmanto pat divas kāršu kavas). Latvijā bieži spēlēta kāršu spēle ir zole.

Jau m.ē. VIII gs. Ķīnā, Tanu impērijā ļaudis aizrāvās ar kāršu spēli, šim nolūkam izmantojot valsts kases drukātās banknošu asignācijas. Uz bankonotēm atveidotie imperatoru, prinču, to sievu, provinču gubernatoru portreti noteica arī asignācijas vietu spēļu kāršu hierarhijā. Eiropā spēļu kārtis ieveda musulmaņi, kuri X gs. bija iekarojuši Pireneju pussalu un Sicīliju. 1260. gados vācu zemēs jau pastāvējusi spēļu kāršu zīmētāju ģilde. No šī laika nāk arī spēļu kāršu "mastu" nosaukumi: kreicis - no fr. trefle - pļavu zāle, kas atgādina, ka katram karavadonim, dodoties karā svešā zemē jārūpējas, lai armija būtu apgādāta un tai nevajadzētu pārtikt no zāles; pīķi un kāravi kā bruņojuma simboli ir atgādinājums, ka arcenāliem vienmēr jābūt pilniem; erceni simbolizēja karavīru vīrišķību. Spēļu kārtis zīmējuši daudzi slaveni mākslinieki, un bieži vien tās no mākslas viedokļa bijušas īsti miniatūru šedevri. Kas raksturīgi, karaļus kāršu kavā līdz pat jaunajiem laikiem centās attēlot kā konkrētus personāžus: kā "ercenu" karali parasti zīmēja Kārli Lielo, kā "pīķu" karali - Bībeles Dāvidu, kā "kāravu" karali - Cēzaru, bet kā "kreiču" karali - Maķedonijas Aleksandru.