Just Cause 213

Toties kā pildīt visas neskaitāmās misijas – tas paliek mūsu ziņā. Un mums ir varianti – varam, piemēram, ieņemt bāzi triecienā ar tanku. Varam desantēties no lidmašīnas. Varam „rembo stilā” visus neitralizēt ar triecienšauteni un „bazuku”. Mūsu algotnim nav problēmu pārvietoties abās plaknēs – ekipējumā ir izpletnis un āķis ar trosi, kas ļauj pieķerties un pievilkties pie jebkuras virsmas. Ar šo ierīci var darīt ne to vien – varam noraut no torņa kaitnošo snaiperi, saāķēt kopā divus pretiniekus, pieāķet pie mašīnas tikko no statujas norautu galvu un notriekt policijas ekipāžu. Vai arī mans favorīts – pieāķēties pie helikoptera, neitralizēt ekipāžu un konfiscēt lidojošo objektu savām vajadzībām. Viss ir atkarīgs tikai no paša spēlētaja fantāzijas.

Brīvajā laikā Riko piepalīdz arī 3 vietējām dumpinieku grupām, kas vēlas atbrīvot savu zemi no nežēlīgā diktatora. Misijas gan ar īpašu oriģinalitāti neizceļas – pirmajā reizē aizbraukt uz militāro bāzi un novākt „kaut kādu pulkvedi” ir interesanti, bet ar laiku šādi un līdzīgi uzdevumi kļūst apnicīgi. Ir arī izņēmumi – vienā no uzdevumiem, piemēram, mūsu algotnim jādodas uz klubu, kas atrodas... jūdzi augstu debesīs, „piekārts” pie dirižabļa.

Spēlē galvenais ir haosa līmenis mūsu tropu paradīzē. Haoss atklāj jaunas misijas un ieročus. Kā palielināt haosa līmeni? Jāpilda esošās misijas un cītīgi jābojā valsts „inventārs”. Piemēram, uzspridzinam diktatora pieminekli – haoss palielinās par pāris simtiem. Bet tas būtu tikai tāds sīkums – īsti vīri lidostā nozog lidmašīnu un ietriec to naftas platformā jūrā. Vai arī pārvērš ostu par liesmojošu gruvešu kaudzi ar raķetēm. Haoss palielinās iznīcinot jebkāda veida valsts objektus. Tieši šis rādītājs ļauj atklāt jaunus ieročus un transporta līdzekļus melnajā tirgū. Gatavojieties – sprādzieni būs daudz.

Nedaudz par grafisko noformējumu. Grafika spēlē ir fantastiska – tropu ainavas un sniegotie klani izskatās lieliski. Okeāns ir dzīvs un pārsteidz ar bagātīgo zemūdens pasauli. Pilsētas gan šķiet nedaudz vienveidīgas, salīdzinot ar (centos izvairīties) to pašu GTA 4. Zināma problēma ir kadru skaita samazināšanās lielajās pilsētās – spēle šķiet slikti optimizēta, kad ir daudz objektu. Kopumā – grafikai vajadzētu apmierināt pat prasīgākos spēlētājus. (Ir iespēja izvēlēties visādus „pričendāļus” tiem, kam ir bezizmēra GPU, piemēram ir pieejams Bokah Filter.) Priecē tas, ka spēli iespējams normāli darbināt uz vidējiem datoriem – šis nebūs tas gadījums, kad jāpērk „kruts spēļu aparāts”. Ak, jā – gandrīz piemirsu. Spēlē ir arī kaut kas, ko varētu nosaukt par „stāstu” ar „sižetu”. Cita lieta, ka tas līdzinās kādai banālai amerikāņu B kategorijas action filmai. Bieži vien dialogi liek skaļi smieties. Vietējie bandītu vadoņi runā sliktā angļu valodā un parasti aprobežojās ar norādēm par dotā uzdevuma „svarīgumu tautai” un tamlīdzīgi. Pats stāsts ir kādas vidējas šaujamfilmas līmenī ar attiecīgi paredzamu nobeigumu. (Labie uzvar ļaunos.) Tomēr tas nespēj sabojāt labo iespaidu par spēli – šeit mēs neklausamies gudros dialogos par dzīves jēgu un nešķetinam sižeta mīklas. Šeit mēs mēs nozogam reaktīvo lidmašīnu no vietējā lidlauka un ejam uzlaist gaisā „sliktos puišus”.