Kabatas zagļi Ilgus gadus GTA bija Sony konsolēm ekskluzīva sērija (ar to domāts, ka vispirms tā iznāca tieši uz Sony konsoles), kura tiešā veidā palīdzēja pārdot tos 100+ miljonus PlayStation 2. Jā, bija porti uz PC, Dreamcast, Xbox un pat Game Boy Color (tomēr, kā jau David Jones bija paredzējis, nekad uz Nintendo tam brīdim aktuālo konsoli), taču tie nāca klajā mēnešus vai pat gadus pēc PlayStation 2 relīzes. Bet oriģinālu GTA ne-Sony konsolei laikam pieredzēja tikai tas pats Game Boy Advance (“GTA Advance”), un tas nebūt nebija tas, ko mēs gribējām saņemt. Līdz 2004. gadam Take-Two agresīvā kompāniju iegāde bija novedusi līdz stāvoklim, kad zem Rockstar zīmola tika apvienotas dažādas specializācijas studijas - Rockstar Japan nodarbojās ar spēļu lokalizāciju Āzijas tirgum, Rockstar Vienna portēja Rockstar Toronto un Rockstar San Diego relīzes uz konsolēm, bet Rockstar Leeds (ex-Mobius Entertainment) nodarbojās ar spēļu izstrādi portatīvajām konsolēm. Uz viņiem tad arī krita Take-Two acs, kad pienāca laiks izstrādāt pirmo pilnvērtīgo portatīvo GTA – šoreiz uz Sony PlayStation Portable! Pašā izstrādes sākumā tika pieņemti divi nopietni lēmumi. Pirmkārt, izstrādātāji nolēma atgriezties leģendārajā Liberty City. Un otrkārt – viņi nolēma atteikties no pārbaudītā darbazirga Renderware. Izmantojot pašrocīgi izstrādātu in-house dzini, Rockstar Leeds pa jaunam uzbūvēja Liberty City uz tā pamata, praktiski identisku tam, kādu mēs to varējām vērot iekš GTA-III. Programma-maksimums bija duplicēt pilnīgi visas ierastā GTA fīčas, bet tikai uz Sony portatīvās konsoles – pilsētu, mašīnas, motociklus, runīgos garāmgājējus, mūziku, dīdžejus, cut-scenes, kriminālo atmosfēru un 100+ stundas geimpleja – un neizsmelt sākotnēji jau tā vārgo PSP bateriju pirmajās piecās spēles minūtēs! Sekojot visai lielam hype gada garumā, “Grand Theft Auto: Liberty City Stories” veikalu plauktos nonāca 2005. gada Oktobrī, sev līdzi atnesot pilnīgi visu solīto, kā arī PSP ekskluzīvu bonusu – multiplayer! Stāsts šoreiz norisinājās vēl pirms GTA-III notikumiem un grozījās ap vienu no tās otrā plāna personāžiem, itāļu izcelsmes mafiozo Tony Cipriani, mafijas bosa Salvatore Leone un savas prasīgās mātes uzticamo padoto. Arī spēles misijas bija uzbūvētas tā, lai būtu viegli izspēlējamas maksimums 5 minūtēs – tik, cik ilgi ilgst metro brauciens. Normāls, funkcionējošs Grand Theft Auto pēkšņi bija pieejams vienmēr un visur, un spēlētāji to atzinīgi novērtēja, nodrošinot spēlei lieliskus (priekš PSP spēles) pārdošanas apjomus.
Kaļot dzelzi, kāmēr karsts, Rockstar Leeds ķeras pie nākamā portable GTA, un 2006. gadā iznāk “Grand Theft Auto: Vice City Stories” – kā jau pēc nosaukuma var spriest, variācija par Vice City tēmu. Vēl optimizētāks spēles dzinis, vēl vairāk portatīvajai versijai jaunu iespēju, tai skaitā multiplayer. Sižeta ziņā Rockstar turpināja iet pa prequel ceļu, jo spēles varonis šoreiz bija Victor Vance – tas pats, kurš mira oriģinālā Vice City pirmajās piecās sekundēs. Tomēr ne empire-building spēles elementi, ne etīdes iz otrā plāna personāžu dzīves vairs nespēja apmierināt spēlētāju aizvien pieaugošo izsalkumu pēc īsta, pilntiesīga spēles turpinājuma ar nākamo kārtas nummuru – “GTA-III sāga” bija ievilkusies jau par ilgu, un to lieliski saprata arī paši izstrādātāji. Abi kabatas GTA piedzīvoja relīzi arī uz mātes konsoles PlayStation 2 (pa ceļam pazaudējot multiplayer iespējas), tomēr uz platformas, kur pieejams San Andreas, abas spēles salīdzinājumā izskatījās un spēlējās diezgan pavāji. Kas interesanti, "San Andreas Stories" mēs tā arī nesagaidījām (kam par iemeslu varētu būt zemie "Vice City Stories" pārdošanas apjomi – zemākie sērijas vēsturē!). Bija vajadzīgs jauns, no nulles veidots konsuļu GTA, un Rockstar bija gatavi to piedāvāt… sākot ar savas ilgākās sadarbības laušanu!
