Sveiki spoki, šajā rakstā es jums pastāstīšu par dažām Playstation 1 spēlēm, es šeit uzrakstīju par spēlēm, kuras pats esmu spēlējis, tāpēc nejautājat, kāpēc nav tās vai citas spēles, jo visas nēesmu spēlējis :D. Kā arī spēles apraksta beigās es uzrakstīju vērtējumu, kādu pats liktu šaj spēlei, tas ir tikai mans viedoklis, tāpēc lūdzu nestrīdaties par to, ka es ieliku nepareizu vērtējumu :D Ceru, ka jums patiks!
Pirmā spēle par ko es jums pastāstīšu ir Medal Of Honor (Medaļa par godu). Šis ir bijis pirmais Shooteris, ko esmu spēlējis. Spēle radās 1999. Gada 11. Novembrī . Spēle ir pieejama uz Playstation 1 un , protams, uz mūsdienu emulatoriem. Spēle norisinās 2 pasaules kara laikā. Spēlē tu spēlē par Leitinantu Džimiju Pattersonu , kurš piesaistīja vienas slepenās organizācijas uzmanību. Šīs organizācijas uzdevums ir pretinieku spiegošana, visādu svarīgu dokumentu iegūšana un tam līdzīgas lietas. Protams, Džimijs Pattersons iestājas šajā organizācijā. Spēlējot šo spēli uz emolātoru, ir pamanāma lieta, kura ļoti stipri atšķiras no mūsdienu Shooteriem – lai spēlē mērķētu tev obligāti jāaiztur viena no pogām, skriet un mērķēt nav iespējams, bet nu tas tikai tāpēc, ka spēle ir taisīta priekš Playstation konsoles, un, spēlējot to uz Playstation, tas ir diezgan ērts mērķēšans paņēmiens. Tā kā tu skaities kaut kas līdzīgs spiegam, tad, protams, tu strādā viens, nav nevienas misijas, kur tev palīdzētu kāds cits kareivis, vai vēl kāds cits. Spēlē pretinieki ir diezgan attīstīti, viņi māk lietot granātas (arī atmest tās atpakaļ, ja esi uzmetis granātas viņu apgabalā), māk lietot ložmetējus, daži no viņiem sēž kokos, ja par tuvu pienāc viņi sit tev ar ieroci,kā arī viņi dažās misijās piespiež trauksmes pogu, ja tevi ierauga, visi neskatoties uz ievajnojumiem cenšās nepārtraukt šaušanu, daži pat pēc miršanas turpinā kādu laiku šaut. Dažās misijās pretiniekiem ir arī suņi, kuri tev uzbrūk, ja tu aizmet granātu, tie suņi paņem to granātu mutē un skrien pie tevis. Protams, pretinieki nav taisīti no dzelzs, šāviens pa kādu no pretinieka ķermeņu daļu izraisa savu seku. Šāviens pa seju un pa sirdi nozīmē, ka pretinieks uzreiz nomirs, trāpīsi pa ķiveri- tā vienkārši nolidos neizdarot pretiniekam nekādu bojājumu, uzšauj pretiniekam pa kāju un tas sāks dejot :D, uzšauj pa plaukstu, pretinieks sāks vicināt roku, uzšauj pa celi, pretinieks nokritīs uz ceļiem un centīsies piecelties. Spēlē ir 9 misijas, kurām ir vēl dažas mazākas misijas, sanāk tā, ka, lai tu izpildītu vienu lielo misiju, piemēram, uzspridzināt vilcienu, tev vaig līdz turienei tikt, un to mazo misiju laikā tu skrien pa stacijām un citām vietām (tās viss ir sakopots vairākās mazās misijās) un pēdējā mazā misijā tev jāuzspridzina tas vilciens, kad visas mazas misijas paveiktas, tiek skaitīts, ka tu pavieci lielo misiju. Katrā lielā missijā ir apmēram 3-5 mazās missijas. Pēc katras mazās missijas tu redzi savu statistiku, cik reizes izšāvi, netrāpīji, kur trāpīji, cik tev trāpīja u.t.t. No tā visa sakopojuma tev tiek dotas zvaigznes (3 zvaigznes maksimālais skaits par mazo missiju) Ja tu dabū visās mazās missijās 3 zvaigznes, tad tev iedod par lielo missiju medaļu (tādēļ arī spēle ir nosaukta Medal Of Honor), protams ir arī pieļaujams, ka tev vienā no mazām missijām būs 2 zvaigznes, tad tu arī dabūsi medaļu, bet ja vēl mazāk zvaigznes, tad tu paliec ar tukšu čemodānu. Spēles laikā tu nevienmēr esi kā pretnieks, dažreiz tu esi pārģērbies par vācieti un tev jāuzrāda pareizie papīri, lai tiktu tālāk. Spēle ir grūta, ja tu par visām misijām gribi dabūt medaļu, bet , ja tev tās medaļas nav vajadzīgas, spēle ir daudz vieglāka. Spēlē, vismaz es, nepamanīju nevienu lielu bagu vai gļuku. Spēlei ir ļoti piemērots Soundtruck. Spēles laikā ir dzirdami fona trokšņi (kaut kur šavieni, kaut kur kliedzieni un citi trokšņi, kuri neattiecas uz tevi). Es šij spēlei liktu 9 no 10.
Otrā spēle par, ko es jums pastāstīšu ir Tom Clancy's Rainbow Six (Toma Clansija Varavīksne Seši (diezgan nesakarīgs nosaukums, ja tulkot, nezinu vai to var vēl kaut kā citādi pārtulkot, varbūt Varavīksnes Sešinieks :D). Spēle radās 1998 gadā. Spēles stāsts norisinās 1999 gadā. Visi kari jau ir beigušies, šajā gadā jau vaidzētu būt pilnīgam mieram bez jebkāda kara. Bet nu ir uzradušies jauni iedzīvotājiem bīstami cilvēki – Terroristi. Šie cilvēki ir bīstami gandrīz katrai vailstij. Jebkura naudas un citu materiālu eksportēšana ir atkarīga no datoriem, kurus var uzlaust, jebkurš ierocis ir piejams melnajā tirgū. Cīnīties pret terrorismu kļūst ar vien grūtāk un grūtāk. Tāpēc tika izveidota speciāla organizācija, kura cīnās pret terroristiem, tajā atrodas visi labākie pret terrorisma eksperti no visām valstīm. Šie cilvēki ir aprīkoti ar labākiem un jaunākiem ieročiem. Šī organizācija ir slepena, par to zin tikai svarīgākie valstu pārstāvji. Šīs organizācijas segvārds ir Rainbow (Varavīksne). Šij spēlei ir 3 grūtības līmeņi – Viegls, Normāls, Grūts. Pirms tu uzsāc spēli, tu izvēlies 3 no 9. cilvēkiem, iedod izvēlies katram ieročus un bruņas. Kā arī izvēlies, kur katrs no šiem cilvēkiem kartē atradīsies. Pēc tam sākas spēle. Spēles, laikā tev ne tikai jāslaktē terroristi, bet arī jāizglābj ķīlnieki, jādeaktivizē bumbas un citas tam līdzīgas lietas. Spēlē tu, protams, nevari spēlēt vienlaikus par 3. cilvēkiem, tev jāpārslēdzas no viena uz otru, tas ir diezgan grūti, jo, kamēr tu spēlē ar vienu no tiem cilvēkiem, otru var nošaut, bet ir arī iespēja pateikt pārējiem, lai tev seko, tad var justies daudz drošāk par viņiem. Ja viens no cilvēkiem par kuriem tu spēle tiek nošauts, tad visu atlikušo spēli ar to vairs nevarēs spēlēt (ja nešaubos, sen neesmu spēlējis, bet man liekas, ka tā arī bija). Spēlei ir diezgan labs soundtruck. Spēlei dažreiz gadās kaut kāds gļuks. Es spēlej liktu 8.5 no 10, jo šī spēle arī ir diezgan interesanta, bet, manuprāt, nav tik aizraujoša, kā Medal of Honor.
Reklāma
Ceturtā spēle ir daudziem zināmais diablo (velns) , kuram nesen jau ir izgājusi 3 daļa. Šī ir RPG spēle. Spēle radās December 31, 1996 (biju dzirdējis, Blizzard bija ļoti uztraukušies par to, jo spēle radās pēc ziemassvētkiem, viņi cerēja to uztaisīt ātrāk, jo, tad daudzi šo spēli pirktu kā ziemassvētku dāvanu, bet neskatoties uz nokavēto laiku spēle tik un tā tika ļoti daudz un ātri pirkta.) Spēli uztaisīja Blizzard. Spēles stāsts ir par Diablo kurš iemiesojās kāda princī, viņa tēvs centās savu dēlu izglābt, bet tika nogalināts. Tākā Diablo tagad bija ķermenis, kuru viņš spēja kontrolēt, viņš sāka atdzīvināt līķus, taisīt monstrus u.t.t. Protams, ka tie monstri nepalika savās alās, bet gan aiztika miermīlīgus iedzīvotājus (kaut arī es nezinu, nebiju nekur lasījis, ka pirmie uzbruka demoni :D Varbūt viņus sadusmoja cilvēki, kuri viņus visu laiku aiztika :D ). Pasaulei esi nepieciešams tieši tu! (bet viņi vēl par to nezin :D) Tad tu uzrodies kā Kareivis, Māģis vai Lokšāvējs un sāc slaktēt visus dēmonus. Katram no šīm klasēm ir savas priekšrocības. Spēlē ir ļoti daudz neparastu un neredzētu monstru, kā arī ļoti interesanta māģiju sistēma. Lai iemācīties kādu māģiju ir jāizlasa grāmata, bet ir citi varianti, kā var lietot šo māģiju, piemēram, ja tev ir burvju spieķis, ar to spieķi var lietot māģijas, kuras ir uzliktas tam spieķim, taču tās daudzums ir ierobežots, ir vēl viens veids kā klietot māģiju, var dabūt papīra gabalu, kuru var lietot tikai 1 reizi, tam papīra gabalam ir noteiktā māģija. Spēli var spēlēt vienspēlētāj un daudzspēlētāj režīmā. Spēle ir ļoti sarežģīta, jo jau pie pašām beigām monstri sit ļoti spēcīgi,bet no monstriem nekas neizkrīt. Sanāk tā, ka tev katras 10 minūtes jāskrien atpakaļ uz pilsētu, lai dabūtu jaunas ārstējamās dziras. Spēlej ir ļoti labs soundtruck un ļoti piemērota atmosfēra. Kā arī spēlē ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo pilsētā vienmēr var parunāt un uzzināt kaut ko jaunu. Spēlei ir viens ļoti liels gļuks (ja spēlē uz Playstation), ir iespējams kopēt lietas, bet tas ir jāmāk, nē es nerunāju par čītiem, bet gan par lietu kopēšanu, bija iespējams uztaisīt daudz pudelītes. Paldies dievam šis gļuks nedarbojās uz tādām lietām kā nauda un priekšmeti kurus var uzvilkt. Neskatoties uz šo gļuku es spēlei liktu 10 no 10.